Latvijas skolu portāls
Pierakstīties |
  Palīdzība (jauns logs)
  Izlaist navigācijas saites
SĀKUMS
SKOLOTĀJIEM
SKOLĒNIEM
VECĀKIEM
SKOLU SARAKSTS
Izlaist navigācijas saites
Aktualitātes
Valsts pārbaudes darbi
Kur mācīties tālāk?
Brīvais laiks
Interešu izglītība
Darbs vasarā
Konkursi
Kur meklēt noderīgu informāciju
Jautājumi un atbildes
MeklētDetalizētā meklēšana
Skip Navigation LinksSĀKUMS > SKOLĒNIEM > Jautājumi un atbildes

 Jautājumi un atbildes
AtbildeFiltrēt
Kad 2011./2012. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?
Rudens brīvdienas – no 2011.gada 24.oktobra līdz 28.oktobrim; ziemas brīvdienas – no 2011.gada 27.decembra līdz 2011.gada 6.janvārim;

Pavasara brīvdienas – no 2012.gada 12.marta līdz 16.martam;

Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases izglītojamajiem – no 2012.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.

Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klases izglītojamajiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.
Kā rīkoties, ja nozaudēti vispārējās izglītības dokumenti?
Gadījumā, ja ir nozaudēts (nozagts, iznīcināts vai neatjaunojami bojāts) vispārējās izglītības dokumenta oriģināls, ir jāgriežas izglītības iestādē, kas izsniegusi šo dokumenta oriģinālu un jāiesniedz iesniegums, ar lūgumu izsniegt izglītības dokumenta dublikātu. Ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta, personai ar iesniegumu jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādē vai pie attiecīgā pašvaldības izglītības speciālista.
Persona, kura vēršas pašvaldības izglītības pārvaldes iestādē vai pie pašvaldības izglītības speciālista, papildus iesniegumam iesniedz arhīva vai izglītības iestādes izziņu, kurā norādīts, ka izglītojamais ir mācījies un beidzis attiecīgo izglītības iestādi. Pēc tam personai jāiesniedz „Latvijas Vēstnesī” sludinājums, kur šo dokumentu izsludina par nederīgu. Pēc sludinājuma publicēšanas „Latvijas Vēstnesī”, ne vēlāk kā 10 dienu laikā, attiecīgās izglītības iestādes direktors vai pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs izraksta dublikātu un reģistrē izsniegto dokumentu uzskaites un reģistrācijas grāmatā. Persona, kam nepieciešams izglītības dokumenta dublikāts sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dublikāta izgatavošanu.
Pēc kādiem kritērijiem tiek apstiprinātās skolēnu brīvdienas? Kāpēc skolēnu ziemas brīvlaiks gan šajā, gan iepriekšējā mācību gadā ir īsāks, nekā iepriekšējos gados?
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu mācību gads ilgst: 1.klasei - 34 nedēļas; no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas; 9.klasei - 37 nedēļas.;10. un 11.klasei - 35 nedēļas; 12.klasei - 38 nedēļas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kuros tiek ievērots Izglītības likumā noteiktais mācību gada ilgums 35 nedēļas vai 175 mācību dienas.
Kad 2010./2011. mācību gadā ir paredzētas skolēnu brīvdienas?
Rudens brīvdienas – no 2010.gada 25.oktobra līdz 29.oktobrim;
Ziemas brīvdienas – no 2010.gada 27.decembra līdz 2011.gada 5.janvārim;
Pavasara brīvdienas – no 2011.gada 21.marta līdz 25.martam;
Vasaras brīvdienas 1.–8.klases un 10.–11.klases skolēniem – no 2011.gada 1.jūnija līdz 31.augustam.
 
Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 2. semestrī 1.klases skolēniem.
Kur iegūt informāciju par profesionālās izglītības iestādēm? Kādas profesijas var apgūt un cik ilgi ir jāmācās?
Informācija par profesionālās izglītības iestādēm, apgūstamajām profesijām un mācību ilgumu varat atrast Izglītības un zinātnes ministrijas  mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/profesionala-izglitiba/4334.html, kā arī Nacionālās izglītības iespēju datu bāzē: http://www.niid.lv/
Kā iegūt informāciju par stipendijām studijām citas ES dalībvalsts augstskolā?
  • Apmeklējot portālu Ploteus http://ec.europa.eu/ploteus/ (sadaļā “Apmaiņas programmas un to finansējums” pieejama informācija arī par stipendijām);
  • sazinoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūras darbiniekiem (http://www.viaa.gov.lv );
  • vēršoties tuvākajā attiecīgās valsts vēstniecībā (vēstniecību kontaktinformācija pieejama Ārlietu ministrijas Interneta mājas lapā http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/).
  • vēršoties Valsts izglītības attīstības aģentūrā

Tālr. 67814322
Fakss 67814344
E-pasts: info@viaa.gov.lv
Adrese: Vaļņu iela 1, 3. - 5. stāvs, Rīga, LV-1050
Darbinieku kontaktinformācija

Vai citas ES valsts augstskolā atzīs manu Latvijā iegūto vidusskolas diplomu?

ES neizvirza vienotas prasības vidējās izglītības diplomu atzīšanai un atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu šādu jomu, nav.

Ja vidusskolas atestāts ir atzīts Latvijā, tad to ņems vērā arī, stājoties citas ES dalībvalsts augstskolā. Izņēmums ir tie atestāti, kas izsniegti par 10 klašu izglītību. Šādus atestātus atzīst Latvijā, taču ir jārēķinās, ka tos var neatzīt citās ES valstīs.

Neskaidrību gadījumā var vērsties Akadēmiskās Informācijas centrā (AIC), Brīvības ielā 33, tālr. 67225155, www.aic.lv

Kāda ir maksa par pazaudēto/bojāto izglītības dokumentu sludinājuma ievietošanu "Latvijas Vēstnesī"?

Apmaksu var veikt uz vietas skaidrā naudā vai ar karti, vai iesniegt apmaksu apliecinošu dokumentu, ja apmaksa veikta iepriekš.

Maksa par sludinājumu ir Ls 8,00;
Piemaksa par steidzamību Ls 2,40;
Publikācija par izglītības dokumenta atsaukumu tiek izvietota tuvākajā laikraksta numurā;
Ja vēlas saņemt publikāciju apliecinošu dokumentu uz norādīto adresi, tas maksā Ls 1,00;

Kur un kas var iesniegt sludinājumu "Latvijas Vēstnesī", lai pazaudēto/bojāto izglītības dokumentu atzītu par nederīgu?
Sludinājumu var iesniegt personīgi laikraksta „Latvijas Vēstnesis” Klientu centrā Bruņinieku ielā 53, Rīgā vai sūtot uz e-pastu slud@lv.lv, ja persona lieto elektronisko parakstu.
To var iesniegt persona, kuras izglītības dokumenti nozaudēti/bojāti/nozagti vai viņas pilnvarotā persona.
To var iesniegt skola, atsūtot pa faksu 67898745, noformējot uz iestādes veidlapas( publicējamais teksts, paraksts, zīmogs), ar norādi "Latvijas Vēstnesim", un pievienojot dokumentu, kas apliecina apmaksu par sludinājumu.
Kādas ir skolēnu tiesības?
  • uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;
  • mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;
  • iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;
  • saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību;
  • saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
  • piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;
  • uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;
  • uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
  • īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Atceries! Ka Tev ir arī pienākumi:

  • apgūt pamatizglītības programmu;
  • ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;
  • ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;
  • ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;
  • nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;
  • neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;
  • būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;
  • atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā;
  • piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.
Cik skolēniem daudz stundu drīkst būt vienā dienā?
Ja skolēns mācās pamatskolā vienā dienā drīkst būt līdz:
  • 5 mācību stundām no 1.klases līdz 3.klasei,
  • 6 mācību stundām 4. un 5.klasē,
  • 7 mācību stundām 6. un 7.klasē,
  • 8 mācību stundām 8. un 9.klasē.
Ja skolēns mācās vidusskolā (10. - 12.klasē), tad  dienā nedrīkst būt vairāk par 8 mācību stundām.
Kur vērsties pēc palīdzības?
Izglītības normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā:
Ja uzskati, ka Tavas skolēnu tiesības ir ierobežotas vai pārkāptas un Tev ir nepieciešama konsultācija vai palīdzība, Tev jāvēršas pie skolotāja, pie savas izglītības iestādes vadītāja vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā:
  • rakstot vēstuli uz adresi Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīgā, LV-1050
  • rakstot e-pasta vēstuli uz adresi ikvd@ikvd.gov.lv;
  • zvanot pa tālruni 67222504;
  • zvanot  uzticības tālrunim (automātiskais atbildētājs) 67358075
  • Izglītības valsts inspekcija, www.ikvd.gov.lv

Izglītības kvalitātes valsts dienests informāciju izvērtēs, pārbaudīs un palīdzēs.

Psiholoģiskas, emocionālas iespaidošanas vai vardarbības gadījumā:
  • Krīzes centrs „Skalbes” krīzes tālr.: 67222922, www.skalbes.lv
  • Resursu centrs „Marta”, tālr.: 67378539,  www.marta.lv
  • Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis: 80009000(Lattelecom); 1860 (BITE); 2880900 (Tele2);
    www.bernutalrunis.lv
Kas jāzin pirms uzsākt studēt augstskolā?
Topošajiem studentiem pirms izvēles iesakam rūpīgi iepazīties:
  • ar informāciju par augstākās izglītības iestādēm un to piedāvājumu, ieskaitot akadēmiskā personāla sastāvu, studiju specifiku, materiālo nodrošinājumu u.c.;
  • ar uzņemšanas noteikumiem un kārtību;
  • ar studiju līguma saturu un citiem noteikumiem, kuru ievērošana ir obligāta visam iestādes personālam, t.sk. arī nepilna laika studējošajiem.

Atceries!
Tavas intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstākās izglītības  iestādēs un citās institūcijās aizstāv un pārstāv studējošo pašpārvalde. Iesniegumu par Tavu tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem augstākās izglītības iestādē izskata Akadēmiskā šķīrējtiesa. Konsultācijas vari saņemt Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas sniegs palīdzību Tavas izglītības problēmjautājumu risināšanā.

Plašāka informācija Izglītības valsts inspekcijas mājas lapā: http://www.ikvd.gov.lv
Ar cik nesekmīgām atzīmēm skolēns tiek pārcelts nākamajā klasē vidusskolā?
Šobrīd spēkā esošie noteikumi nosaka, ka vidusskolā ar nesekmīgām atzīmēm uz 11. un 12. klasi skolēns netiek pārcelts (izņemot priekšmetus, no kuriem skolēns ir atbrīvots).
Vai skolotājs drīkst žurnālā ierakstīt 1 par to, ka neierodies stundā?
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumā noteikto, vērtējums ir izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums. No tā izriet, ka skolotājam ir tiesības izlikt vērtējumu skolēnam par mācību procesā iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām. Taču skolēna uzvedība netiek vērtēta ar atzīmi.
Vai skolotājam ir tiesības samazināt atzīmi, ja ir saņemta piezīme par uzvedību?
Skolotājam ir tiesības izlikt vērtējumu skolēnam par mācību procesā iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām, līdz ar to, skolēna uzvedība netiek vērtēta ar atzīmi.
 
Skolēna uzvedības noteikumus skolā, tās teritorijā un skolas organizētajos pasākumos regulē iekšējās kārtības noteikumi. Šie noteikumi arī nosaka skolēnu atbildību par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu, tomēr tā nav vērtējama ar atzīmi.
Kas nosaka pārbaudījumu (kontroldarbu, ieskaišu) apjomu nedēļā?
Pārbaudījumu skaitu nedēļā parasti nosaka skolas apstiprinātajās izglītības programmās. Izglītības un zinātnes ministrija rekomendē skolām - vienā dienā vienai klasei neplānot vairāk par vienu līdz divām tēmām nobeiguma pārbaudes darbiem.
Vai skolotājs drīkst konfiscēt skolēna personīgās mantas (telefonu, mūzikas atskaņotājus u.tml.)?
Personīgās skolēnu mantas atņemt nedrīkst. Tomēr, ja skolas iekšējos kārtības noteikumos ir skaidri noteikts, ka, piemēram, stundu laikā skolēns nedrīkst lietot mobilo telefonu, tad šīs prasības ir jāievēro. Ja tomēr ir konstatēts šāds pārkāpums, tad attiecīgi iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts kā šādā gadījumā ir jārīkojas skolotājam.
Vēlos studijas turpināt ārzemēs, vai iespējams iegūt finansējumu/stipendiju mācībām?
Studijām ārzemēs ir iespējams pretendēt  gan uz studiju, gan studējošā kredītu, ja attiecīgā programma valstī, kurā plānojat studijas, ir akreditēta. Papildu informācija par kredīta piešķiršanu var iegūt sazinoties ar Studiju un zinātnes administrāciju: http://www.sza.gov.lv/?p=66
Informāciju par pieejamajām stipendijām varat atrast Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā, kas administrē ārvalstu stipendijas: http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/stipendijas/stipendiju_piedavajumi/
Tiesa gan šīs stipendijas pieejamas maģistrantūras un doktorantūras studentiem.
Vēlos mācības turpināt ārzemēs, kur augstskola pieprasa izziņu ar skaidrojumu par Latvijas izglītības vērtēšanas sistēmu?
Informācija par Latvijas izglītības sistēmu (dokumentiem, iestādēm, vērtējuma sistēmu u.c.) ir publiski pieejama. Pēc personas pieprasījuma šādas izziņas izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (www.aic.lv). Šādas izziņas sagatavošana ir maksas pakalpojums atkarībā no pieprasītās informācijas izziņas valodas, maksa var būt no 7 līdz 30 LVL.
Pēc vidusskolas plānoju mācības turpināt ārpus Latvijas. Kas nepieciešams, lai Latvijā iegūtais izglītības dokuments būtu derīgs ārvalstīs?
Ja iegūta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība un to varētu varētu izmantot ārvalstīs, tā īstenums ir jāapliecina ar „Apostille” Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.  Šādu apliecinājumu Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments veic, pamatojoties uz:

1. Izglītības iestādes izsniegto izziņu, kurā norādīts:
  • kad attiecīgā persona ir mācījusies vai mācās skolā (ja jālegalizē liecība vai izziņa par sekmju izrakstu);
  • kad attiecīgā persona ir beigusi skolu;
  • attiecīgai personai izsniegtās apliecības par pamatizglītību un/vai atestāta par vispārējo vidējo izglītību numurs un izdošanas datums (atbilstoši ierakstam izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmatā);
  • skolas direktora vārds un uzvārds (izsniedzot liecību, apliecību par pamatizglītību vai/un atestātu par vispārējo vidējo izglītību jānorāda tā direktora vārds, uzvārds, kurš ir bijis skolas direktors laikā, kad klasi vai skolu beidza attiecīgā persona. Izsniedzot izziņu par sekmju izrakstu, jānorāda tā direktora vārds un uzvārds, kurš šobrīd ir tiesīgs parakstīt izziņu);
  • gadījumos, ja izglītības iestāde ir reorganizēta vai likvidēta izziņu izsniedz iestādes dibinātājs, iestādes tiešo saistību pārņēmējs vai Personāla dokumentu Valsts arhīvs.

2. Apliecība par pamatizglītību un/vai atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai liecība, vai izziņa par sekmju izrakstu (atkarībā no tā, kurš no dokumentiem jālegalizē).

Papildus informāciju par dokumentu legalizāciju var saņemt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Elizabetes ielā 57, Rīgā, LV-1050. Kontakttālrunis: 67016364.

Ja veselības problēmu dēļ nevaru kārtot centralizētos eksāmenus, kur un kādā veidā ir iespējams iestāties augstskolā?
Šajā gadījumā augstskolas (arī koledžas) uzņemšanas noteikumos nosaka kārtību, kādā veidā studiju programmā uzņem personas:
  • Kuras saskaņā ar likumu var nekārtot centralizētos eksāmenus,
  • Kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, 
  • Kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs,
  • Ar īpašām vajadzībām.

Šīs prasības regulē MK 10.10.2006. Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās". Līdz ar to individuāli jāsazinās ar konkrēto augstākās izglītības iestādi un jānoskaidro kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem notiek uzņemšana konkrētajā augstākās izglītības iestādē. Informācija par Latvijas augstākās izglītības iestādēm (www.aiknc.lv)

Kur iegūt informāciju par augstskolu piedāvātajām programmām?
Informāciju par augstskolām, koledžām, studiju programmu akreditācijām, varat iegūt Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājas lapā www.aiknc.lv
Latvijas skolu portāla izveidi līdzfinansē Eiropas Savienība