Latvijas skolu portāls
Izlaist navigācijas saites
Aktualitātes
Aktuālie komentāri
IZM nedēļas pasākumi
Par portālu
Aptaujas
Modify settings and columns
Meklēt
Skip Navigation LinksSĀKUMS
Aktualitātes
  
Skatīt: 
PamattekstsFiltrēt
Valmierā notiks otrais reģionālais profesionālās izglītības forumsIzveidot jaunu
2010.gada 10.septembrī Valmierā, Vidzemes Augstskolā, Cēsu ielā 4, no plkst. 11.00 līdz 13.00 notiks reģionālais profesionālās izglītības forums „Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts profesionālās izglītības modernizācijai”.

Šādi forumi septembrī notiek visā Latvijā. 7.septembrī tas notika Jelgavā, un forumā piedalījās ap 70 Zemgales izglītības jomas un citu nozaru speciālistu. 13.septembrī reģionālais profesionālās izglītības forums notiks arī Daugavpilī, Daugavpils novada domes tautas un kultūras izglītības centrā; 15.septembrī Liepājā, Liepājas Olimpiskajā centrā, bet 17.septembrī Rīgā, Rīgas Amatniecības vidusskolā.

Reģionālo profesionālās izglītības forumu mērķis ir informēt par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu un tā nodrošinātajām iespējām profesionālajā izglītībā, tajā skaitā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda veiktajiem un plānotajiem ieguldījumiem profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanā. Forumu laikā būs iespēja uzzināt par profesionālās izglītības iestāžu projektiem, to īstenošanas plānotajiem rezultātiem un ietekmi uz profesionālās izglītības kvalitāti, nozaru, reģionu un kopējo valsts tautsaimniecības attīstību.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus savu dalību forumā Valmierā lūdzam pieteikt iepriekš - līdz šā gada 9.septembra plkst. 16.00 pa tālruni 28386601.

Forumā Valmierā „Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts profesionālās izglītības modernizācijai” informāciju un dažādu nozaru skatījumu par reģionālo attīstību, tajā skaitā par profesionālās izglītības iespējām, izaicinājumiem un modernizāciju, sniegs IZM valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos Lauma Sīka, Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve Ilze Zuimača, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, Smiltenes tehnikuma absolvente Irisa Mūrniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas zinātnes nozares pētniece, Valmieras karjeras izglītības darba multiplikatore Agita Zariņa.

Forumus organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā arī reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem, un tos aicināti apmeklēt profesionālās izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi, audzēkņi, dažādu nozaru speciālisti, pašvaldību pārstāvji, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji u.c. interesenti. Forumu norisei ar interneta tiešraižu starpniecību aicināts sekot līdzi ikviens interesents. Foruma tiešraide tiks nodrošināta IZM mājaslapā www.izm.gov.lv.

Profesionālajā izglītībā IZM sadarbībā ar skolām, nozaru asociācijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām, ministrijām, turpina īstenot tautsaimniecības izaugsmei un valsts attīstībai nepieciešamās pārmaiņas, sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, pilnveidojot apmācības sistēmu un ieguldot nozares attīstībā ES struktūrfondu līdzekļus.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804; 28386601
17.09.201009.09.2010 12:42
Daugavpilī diskutēs par Latvijas pedagogu konkurētspējuIzveidot jaunu
2010.gada 13.septembrī plkst.10.00 Daugavpils Valsts ģimnāzijā notiks diskusija „Konkurētspējīgi pedagogi = konkurētspējīga izglītība”, kurā Daugavpils pedagogiem, pašvaldības izglītības speciālistiem, uzņēmējiem un citiem izglītības procesā iesaistītajiem un ieinteresētajiem būs iespēja izteikt savu viedokli par pedagogu darba kvalitāti, profesijas prestižu, skolotāju darbam nepieciešamo atbalstu, pedagogu studiju un profesionālās pilnveides programmu pilnveidošanu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” īstenošanu, līdzšinējiem rezultātiem un ietekmi uz izglītības kvalitāti.

Šī ir jau trešā diskusija no cikla, kas turpināsies vēl septiņās Latvijas pilsētās. Iepriekšējās diskusijas notika Talsos un Ogrē.

Diskusiju Daugavpilī atklās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja Evija Papule, kura informēs par līdz šim sasniegtajiem projekta rezultātiem un īstenošanas gaitu. Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs PhD Roberts Ķīlis diskusijas ietvaros iepazīstinās ar darba tirgus un izglītības pieprasījuma un piedāvājuma attīstības tendencēm  tuvākā un tālākā nākotnē Latvijā.

Diskusijas gaitā vairāk kā 80 skolotāji darba grupās paudīs savu viedokli par pedagogu darba kvalitāti, profesijas prestižu, pedagogu darbam nepieciešamo atbalstu, pedagogu izglītību un profesionālās pilnveides iespējām un ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” īstenošanu. Ņemot vērā, ka ESF projekts „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” turpināsies vēl gandrīz divus gadus, IZM ir svarīgi uzklausīt pedagogu viedokļus un sekmēt tādu projekta īstenošanu, lai skolotājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu un nepieciešamo atbalstu, tādējādi sekmējot pozitīvas pārmaiņas izglītībā.

Diskusijās izteiktie viedokļi tiks apkopoti un izvērtētas iespējas tos ieviest gan saistībā ar projekta īstenošanu, gan plašākā izglītības politikas veidošanas procesā, piemēram, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā.

Plānots, ka ap 1000 diskusiju dalībnieku visā Latvijā piedalīsies aptaujā, kas sniegs ieskatu pedagogu viedokļos par dažādiem izglītības sistēmas aspektiem. Diskusijās pausto viedokļu apkopojums, aptaujas rezultāti, kā arī cita ar diskusijām saistītā informācija būs pieejama projekta mājaslapā www.esf-pedagogiem.gov.lv

Diskusijas notiek ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros. Projekta īstenošanu IZM uzsāka 2009./2010.m.g. sākumā un līdz šim īstenotas jau divas projekta kārtas, kurās kopumā iesaistījušies  un atbalstu saņēmuši 12 372 pedagogi.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv,
67047804; 28386601
20.09.201009.09.2010 12:41
Izglītības ministre un studenti pauž vienprātību par finansējumu augstākajai izglītībaiIzveidot jaunu
Vakar, 8.septembrī, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe tikās ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidentu Edgaru Bērziņu, apliecinot, ka turpmāks līdzekļu samazinājums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām, tajā skaitā – augstākajai izglītībai nav nedz iespējams, nedz pieļaujams. Ministre uzsvēra, ka šādu viedokli paudusi arī vēstulē Ministru prezidentam par Funkciju izvērtēšanas darba grupas (FIDG) ziņojumu.

T.Koķe norādīja, ka kopš 2008.gada lielākai daļai IZM funkciju finansējums ir samazināts no 50 % līdz pat 100%, un turpmākais samazinājums nopietni apdraudēs IZM pārziņā esošo jomu darbību. Arī sarunās ar Pasaules Banku (PB) IZM norādījusi, ka īstenojot ministrijas pārziņā esošo jomu darbības uzlabošanu, efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, vienlaikus nav iespējams mazināt līdzekļus un nodrošināt atbilstošu sistēmas darbību. Šai pozīcijai kopumā gūts PB atbalsts.

Ministre atkārtoti apliecināja vienprātību ar LSA par nepieciešamību saglabāt un nākotnē palielināt finansējumu augstākajai izglītībai. Līdzīgi kā par FIDG ziņojumu, arī sarunas laikā ar LSA, ministre uzsvēra, ka turpmāks līdzekļu samazinājums draud ar nopietnām sekām, tas ir pretrunā ar Latvijas attīstības mērķiem un valsts līmenī apstiprinātiem dokumentiem. Piemēram, „ES 2020” stratēģijas kontekstā Ministru kabinets 2010.gada 5.maijā nolēma līdz 2015.gadam nodrošināt finansējuma pieaugumu pētniecībā un attīstībā 1% apmērā no IKP (2009.gadā – apmēram 0,55% no IKP); informatīvajam ziņojumam „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” un dokumentam „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”, kuros noteikts, ka līdz 2015.gadam valsts budžeta finansējumam augstākajai izglītībai jābūt 1,2% no IKP, bet 2011. un 2012.gada – tas jāpiešķir ne mazāk kā 2010.gadā (pašlaik – 0,7% no IKP).

T.Koķe papildus informēja LSA, ka IZM pozīcija ir skaidra arī saistībā ar citām tās pārziņā esošajām jomām. Proti, līdzekļu samazinājumam nav pakļaujams sports, tajā skaitā – treneru atalgojums, tādējādi apdraudot gan bērnu iespējas sportot, gan nostādot sporta trenerus nevienlīdzīgā situācijā salīdzinot ar vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, kuru atalgojumam paredzētās mērķdotācijas pašvaldībām FIDG neiesaka samazināt. Tāpat nav pieļaujams finansējuma samazinājums jaunatnes politikai, jo tiks palielināta sociālā spriedze, veicināta jauniešu intelektuālā degradācija, neticība Latvijas nākotnei utt.

Savukārt runājot par 2011.gada valsts, ministre uzsvēra nepieciešamību ilgtermiņa saistībās paredzēt līdzekļus augstākajai izglītībai un zinātnei, vienlaikus aicinot uz šādu nostāju un pozīciju arī LSA, īpaši – sarunās ar politiķiem.

Noslēgumā abas puses vienojās par sadarbības turpināšanu, īpaši – budžeta veidošanas procesā, lai kopīgi turpinātu aizstāvēt augstākās izglītības intereses; kā arī par sadarbību dokumenta „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam” īstenošanā dzīvē. 

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
09.12.201009.09.2010 12:39
Izglītības ministre uzrunās UNESCO Nākotnes foruma dalībniekus
Pēc īpaša UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas uzaicinājuma, rīt, 9.septembrī, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe teikts galveno runu UNESCO Nākotnes foruma „Dzimumu līdztiesība: Vai trūkstošais elements, pārdomājot vispasaules attīstības mērķus pēc 2015.gada?” („Gender Equality: The Missing Link? Rethinking the Internationally Agreed Development Goals beyond 2015”) atklāšanā, kas notiks Grieķijas galvaspilsētā – Atēnās, 9.-11.septembrī. 

UNESCO Nākotnes forumi ir vieni no nozīmīgākajām platformām un diskusiju vietām pasaulē, kuros tiek risināti jautājumi par nākotnes attīstībai svarīgām lietām UNESCO mandāta ietvaros. Šie forumi, uz diskusiju kopā savedot vadošos ekspertus, zinātniekus, intelektuāļus, māksliniekus un lēmumpieņēmējus no visas pasaules, ir būtisks sabiedrības attīstības un labklājības virzītājspēks, kas analizējot situāciju, vienlaikus vērš uzmanību uz ilgtermiņa attīstības vīzijām un ikviena sabiedrības locekļa spējām pašrealizācijai caur izglītību, zinātni, kultūru, svastarpēju komunikāciju un informācijas apmaiņu.

Atēnu Nākotnes foruma galvenais akcents ir dzimumu līdztiesības jautājumi – gan ikvienas dalībvalsts, gan globālo procesu kontekstā. Tas notiek ar mērķi vienoties par rezultātiem dzimumu līdztiesības jomā, kas sasniedzami pēc 2015.gada, nolūkā stiprināt mieru, attīstību un izaugsmi. Pasākumā piedalīsies UNESCO augstākās amatpersonas, dalībvalstu ministri, ANO eksperti, nevalstisko organizāciju vadītāji, pētnieki u.c. T.Koķe foruma atklāšanā par dzimumu līdztiesības jautājumiem ir aicināta runāt tieši izglītības lomas kontekstā, uzsverot izglītības nozīmību iekļaujošas, līdztiesīgas, ilgtspējīgas un labklājīgas sabiedrības attīstībā.

Atēnu forums ir nozīmīgs, gatavojoties arī Apvienoto Nāciju organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķu samitam, kas no 20. līdz 22.septembrim notiks Ņujorkā, lai spriestu par Tūkstošgades attīstības mērķu rezultātiem un nospraustu attīstības uzdevumus pēc 2015.gada.

Savā vēstulē Latvijas ministrei I.Bokova raksta, ka viņai ir liels gods uzrunāt un aicināt T.Koķi teikt galveno runu foruma atklāšanā. Savukārt ministre uzskata, ka šāds uzaicinājums ir īpaši augsts novērtējums Latvijai, gadu gaitā pierādot sevi kā aktīvu un atbildīgu UNESCO dalībvalsti.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
16.09.201008.09.2010 17:23
Aicina piedalīties Eiropas Valodu dienas 2010 pasākumos
Katru gadu 26. septembrī Eiropas Padomes dalībvalstīs atzīmē Eiropas Valodu dienu. Eiropas Valodu dienas uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību valodu daudzveidībai, novērtēt savas dzimtās valodas nozīmi un apzināties, cik būtiski ir mācīties valodas visa mūža garumā. Latviešu valodas aģentūra kopā ar sadarbības partneriem jau sesto gadu Latvijā piedāvā Eiropas Valodu dienas pasākumus, kuros esat aicināti piedalīties!

Šogad Eiropas Valodu dienās notiks Eiropas valstu kultūras vakars, darbosies norvēģu valodas klubiņš, tiks rīkota konference „Valoda, vide, ekonomika” un interaktīvā spēle „Sakārto valodas Eiropas kartē”. Interesentiem būs iespēja piedalīties konkursā „Valodu karuselis”, viktorīnā „Valodas pētnieks” un nacionālo filmu vakarā. Botāniskajā dārzā varēsiet klausīties bilingvālos dzejas lasījumus, Ventspilī piedalīties diskusijā „Valoda tulkojumā”, savukārt valodu darbnīcās gūt ieskatu kādā no 19 valodu darbnīcām.  

Detalizētāku informāciju par Eiropas Valodu dienas 2010 pasākumiem meklējiet Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.valoda.lv vai pa tālruni 67201684.

Visi pasākumi ir bez maksas.

Aicinājums Latvijas izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem, audzēkņiem un visiem interesentiem - skatīt pielikumā.
 
Eiropas Valodu dienas 2010 pasākumi - skatīt pielikumā.
08.12.201008.09.2010 13:32
Vienojas par radošuma veicināšanu Latvijas izglītībā
Vakar, 7.septembrī, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji tikās ar ideju grupas „Radošuma pils” vadītāju Jāni Ošleju, lai pārrunātu pilotprojekta „Radošās domāšanas ieviešana Latvijas skolā” gaitu.

No šī gada septembra gandrīz 70 Latvijas skolās pilotprojekta veidā tika uzsākta jauna  fakultatīva mācību priekšmeta „Radošā domāšana” ieviešana, kuru izglītības iestādes var piedāvāt pašas pēc savas izvēles. Ideja par šādu iniciatīvu pieder ideju grupai Radošuma pils, kas jau šī gada sākumā to apsprieda gan ar ministri, gan IZM un VISC speciālistiem, kā arī vienojās par turpmāk veicamo. Šobrīd ir uzsākta pilotprojekta īstenošana ar plašu brīvprātīgo atbalstu un Sorosa fonda Latvija finansiālu palīdzību.

Pilotprojektā pieteicās 70 skolas no visas Latvijas. Katru skolu, pedagogu apmācībās, atkarībā no skolēnu skaita, pārstāvēja viens vai divi cilvēki. Pavisam jaunā fakultatīvā priekšmeta mācīšanu pirmajā gadā apguva 100 dažādu priekšmetu skolotāji. Iesaistītie pedagogi atzinuši, ka šī metode ir universāla, jo radošums, strukturēta domāšana un vispusīga situācijas analīze ir pielietojama jebkurā dzīves jomā. Šo pieeju stiprināšana veicinātu skolēnu potenciāla atraisīšanu, lai skolā iegūtās zināšanas ne vien uzkrātu, bet arī pielietotu praktiski. Skolotāji ir pārliecināti, ka, piedāvāt iespēju apgūt šādu fakultatīvo priekšmetu, visi – gan skolas un skolēni, gan sabiedrība – būs ieguvēji.

Ministre uzsvēra, ka gan izglītībā, gan sabiedrībā un ikviena cilvēka dzīvē arvien pieaug radošuma, radošas domāšanas un uzņēmējspēju nozīme. Un šis pilotprojekts veicina domu dažādību, un nākotnē varētu būt viens no veidiem, kā radošumu un ar to saistītās pieejas stiprināt izglītībā.

Jānis Ošlejs informēja, ka skolotājiem elektroniski ir pieejams mācību metodiskie materiāls, kas izskaidro domāšanas pamatprincipus, aptverot kā kritisko un analītisko, tā arī radošo domāšanu. Tas ietver plašu dažādu metožu un vingrinājumu klāstu, ar kuru palīdzību iespējams strukturēt domāšanas procesu, radīt jaunas idejas. Labāk zināmā no programmā iekļautajām metodēm ir tā sauktā sešu cepuru domāšana.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv

Ideju grupa „Radošuma pils”
Komunikācijas vadītāja Inga Latkovska
Tālrunis: 29455254,
E-pasts: inga.latkovska@pr-stils.lv
08.12.201008.09.2010 13:26
Apstiprināti grozījumi noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
Lai līdzsvarotu prasības visu pedagogu (izņemot augstākās izglītības pedagogu) nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.

Līdz šim spēkā esošie normatīvie akti noteica, ka persona, kas strādā profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādē, pedagoga profesijai nepieciešamo pedagoģisko izglītību un profesionālo tālākizglītību varēja iegūt, apgūstot profesionālās pilnveides izglītības programmas (pedagoģiskās izglītības kursu apjoms – vismaz 320 kontaktstundu). Taču šāda apjoma programmas pašlaik valstī netiek īstenotas, jo lielākajai daļai pedagogu jau ir atbilstoša izglītība. Tie pedagogi, kuriem šāda izglītība bija nepieciešama, 320 kontaktstundu apjomu apguva dažādās programmās, kuras ne vienmēr atbilda pedagoģiskajai izglītībai.

Nosakot profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem vienādas prasības ar vispārējās izglītības pedagogiem, kuri māca mācību priekšmetus ar mazu stundu skaitu, kā arī interešu izglītības pedagogiem, tiks atrisināts jautājums par pedagoģisko profesionālo pilnveidi, kas noteikta 72 stundu apjomā. Tādējādi, pēc noteikumu grozījumu stāšanās spēkā, profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības profesionālo mācību priekšmetu skolotāji tālākizglītības pedagoģisko daļu varēs apgūt B kursu programmās 72 stundu apjomā. Šīs programmas iespējams apgūt augstskolās, kuras īsteno pedagoģiskās studiju programmas, turklāt šādas programmas tuvāko divu gadu laikā būs iespējams apgūt par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Šobrīd valstī strādā 8950 profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu.

Izglītības likums nosaka, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību. Šī norma Izglītības likumā ar 2010.gada 4.marta grozījumiem papildināta, nosakot, ka šīs prasības neattiecas uz pieaugušo neformālo izglītību. Līdz ar to, veicot grozījumus MK noteikumos „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”, ir svītrota norma, kas nosaka prasības nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenotājiem. 

MK noteikumu projekta izstrādes laikā IZM konsultējās ar sociālajiem partneriem -  Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

IZM sagatavotie grozījumi MK 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” šodien, 2010.gada 7.septembrī, apstiprināti MK un stāsies spēkā 2010.gada 10.septembrī.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv,
67047834
07.12.201007.09.2010 18:12
IZM: matemātiku un dabaszinātnes skolēni apgūst visās Latvijas vispārizglītojošās mācību iestādēs
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka ķīmiju, bioloģiju, fiziku un matemātiku skolēniem ir iespējams apgūt visās Latvijas vispārizglītojošās mācību iestādēs, pretēji tai, īpaši pēdējā laikā, publiski izskanējušajai un sabiedrību maldinošajai informācijai, ka ne visi skolēni vispārizglītojošās skolās apgūst šīs zinības.
 
Tie skolēni, kuri mācās vidējās izglītības programmās, kurās kā atsevišķus priekšmetus nepagūst fiziku, ķīmiju un bioloģiju, mācās līdzvērtīgu priekšmetu – dabaszinības, kurā integrēti tiek apgūti fizikas, ķīmijas un bioloģijas jautājumi.
Pēdējo gadu laikā dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu mācīšanā veiktas būtiskas pārmaiņas. 2008.gada vasarā noslēdzās Nacionālās programmas projekts „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģijas priekšmetos”. Projekta rezultātā visas Latvijas vidusskolas un profesionālās izglītības iestādes saņēma jaunus, mūsdienīgus mācību materiālus ķīmijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un dabaszinību priekšmetos 10. – 12.klasēm. Turklāt no 2008./2009. mācību gada, visi vidusskolēni dabaszinātnes un matemātiku mācās pēc jaunajiem mācību priekšmetu standartiem.
 
Šobrīd IZM Valsts izglītības satura centrs īsteno Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu „Dabaszinātnes un matemātika”, kura mērķis ir pilnveidot mācību saturu dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos 7. - 9.klases posmā, akcentējot skolēnu praktiski pētniecisko darbību un prasmes lietot skolā iegūtās zināšanas reālās dzīves situācijās, sekmēt informācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Projekta gaitā tiek sagatavoti daudzveidīgi materiāli pedagogiem par mācību metožu izmantošanu, skolēnu sasniegumu vērtēšanu, kā arī dažādi vizuālie materiāli skolotājiem un skolēniem drukātā un elektroniskā formātā. Turklāt materiāli 7.klasei matemātikā un bioloģijā, kā arī 8.klasei fizikā un ķīmijā tiek nosūtīti skolām jau šā gada septembrī.
 
IZM šobrīd īsteno arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitāti „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”, kuras laikā 224 Latvijas vidusskolās tiek modernizēti ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas kabineti. Savukārt iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā dabaszinātņu un matemātikas mācību satura modernizācijas projekta ietvaros visā Latvijā tika izveidotas 50 pilotskolas, kurās jau ir renovēti un aprīkoti dabaszinātņu kabineti, tie jau ir aprīkoti arī vēl 14 pamatskolās Latvijā, kuras ir iesaistītas kā projekta izmēģinājumskolas, kuras praksē pārbauda pilnveidoto un sagatavoto mācību saturu matemātikā un dabaszinātnēs 7.-9.klasei.
 
Lai uzzinātu, kā skolēni apgūst fiziku, ķīmiju, bioloģiju, matemātiku un tehnoloģijas Latvijas skolās, kā arī par veiktajām pārmaiņām šajā jomā, 2009.gada nogalē Latviju apmeklēja izglītības speciālisti no Eiropas Komisijas programmas „Izglītība un apmācība 2010”. Secinājumi par Latvijā gūto pieredzi apkopoti ziņojumā par labās prakses piemēriem dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetu mācīšanā dažādās valstīs. EK speciālisti atzinuši, ka matemātikas un dabaszinātņu reformas īstenošana  Latvijā ir labās prakses piemērs citām valstīm, redzama tās efektivitāte, visaptverošais raksturs ar skaidru rezultātu un tā ietekmi nākamajos 5 – 6 gados. Speciālisti augstu novērtēja pārdomāto izglītības politikas vīziju un reformas satura īstenošanas stratēģiju. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka sasniegtie rezultāti ir augstas kvalitātes un lielu ilgtspējas potenciālu.
 
Par matemātikas un dabaszinātņu reformas Latvijā veiksmes atslēgu tiek norādīts ieinteresēto personu (IZM, VISC, skolas, skolotāji, augstskolas, uzņēmumi un dažādas organizācijas) kopdarbs, entuziasms, motivācija un augstā profesionalitāte, kā arī rūpīgs iepriekšējās prakses un citu valstu pieredzes izvērtējums, domājot par to, kas jāmaina un kas jāsaglabā.
 
 
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834
07.12.201007.09.2010 13:45
Izglītības ministre sveica Latvijas talantīgākos jauniešus un viņu skolotājus
Šodien, 3.septembrī, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis sveica Latvijas talantīgos jauniešus – starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu laureātus, dalībniekus, viņu pedagogus un komandu vadītājus.

„Jūs esat sagādājuši sev, savai skolai, pedagogiem, vecākiem, mums visiem un savai valstij ļoti lielu godu un izcilus rezultātus pasaules mērogā, ko mēs ļoti augstu vērtējam. Jums ir dotas izcilas spējas un talants, bet no tiem, kam ir daudz dots, no tiem arī daudz tiek gaidīts un prasīts. Vēlu jums ar katru sasniegto izglītības izcilības virsotni, spēt ieraudzīt nākamās, augstākās virsotnes un sasniegt tās,” teica ministre, sveicot pasākuma dalībniekus. T.Koķe atzina, ka ir daudz cilvēki, kuri izvirza augstus mērķus un uzstāda augstu kvalitātes latiņu, bet tie, kuri to pārvar, vairs nav tik daudz, bet šie jaunieši ir vieni no tiem: „Gribu jūs īpaši uzslavēt par darbu, piepūli un panākumiem. Jūs ne tikai mācāties skolā un iegūstat zināšanas, bet, piedaloties starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, parādāt savas zināšanas visai pasaulei, ļaujot izskanēt Latvijas vārdam starptautiski – vietās, kur pulcējas gudrākie pasaules jaunieši. Tādēļ svarīgi, lai par jums uzzina arvien vairāk cilvēki”.

Ik gadu Latvijas skolēni pārstāv savu valsti starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un sasniedz ievērojamus rezultātus. Pagājušajā – 2009./2010.mācību gadā, mūsu jaunieši ar izciliem panākumiem piedalījās 7 starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kopumā iegūstot 4 sudraba medaļas un 10 bronzas medaļas:
  • 51.starptautiskajā matemātikas olimpiādē, kas šogad risinājās Kazahstānā, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieki Pēteris Eriņš un Normunds Vilciņš ieguva bronzas medaļas;
  • 21.starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Korejā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolniece Anna Stikāne ieguva bronzas medaļu;
  • 42.starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Japānā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieks Roberts Bluķis ieguva sudraba medaļu, bet Rīgas 22.vidusskolas skolnieks Viktors Pozņaks saņēma bronzas medaļu;
  • 8.starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Taivānā Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieks Pēteris Rozenbaks ieguva sudraba medaļu, bet Siguldas Valsts ģimnāzijas skolnieks Armands Rudušs un Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijas skolnieks Aivars Grigorjevičs ieguva bronzas medaļas;
  • 22.starptautiskjā informātikas olimpiādē Kanādā visi Latvijas dalībnieki ieguva medaļas: Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieks Normunds Vilciņs ieguva sudraba medaļu, Rīgas 71.vidusskolas skolnieks Eduards Kaļiņičenko – sudraba medaļu, bet Valsts 1.ģimnāzijas skolnieki Oļegs Ošmjans un Pēteris Eriņš – bronzas medaļas;
  • 18.starptautiskajā vides projektu olimpiādē Turcijā bronzas medaļas saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas skolniece Terēze Rocēna un Zemgales vidusskolas skolniece Kristīne Beinaroviča.
Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
10.09.201003.09.2010 18:20
Jelgavā notiks pirmais reģionālais profesionālās izglītības forums
2010. gada 7. septembrī Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33, no plkst. 11.00 līdz 13.00 notiks reģionālais profesionālās izglītības forums „Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts profesionālās izglītības modernizācijai”.

Šādi forumi notiks arī Valmierā 10.septembrī - Vidzemes Augstskolā, Daugavpilī 13.septembrī - Daugavpils novada domes Tautas un kultūras izglītības centrā, Liepājā 15.septembrī - Liepājas Olimpiskajā centrā un Rīgā 17.septembrī - Rīgas Amatniecības vidusskolā. To mērķis ir informēt par Eiropas Savienība (ES) struktūrfondu atbalstu un tā nodrošinātajām iespējām profesionālajā izglītībā, tajā skaitā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda veiktajiem un plānotajiem ieguldījumiem profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanā. Forumu laikā  būs iespēja uzzināt par profesionālās izglītības iestāžu projektiem, to īstenošanas plānotajiem rezultātiem un ietekmi uz profesionālās izglītības kvalitāti, nozaru, reģionu un kopējo valsts tautsaimniecības attīstību.

Forumus organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā arī reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem, un tos aicināti apmeklēt profesionālās izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi, audzēkņi, dažādu nozaru speciālisti, pašvaldību pārstāvji, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji u.c. interesenti. Forumu norisei ar interneta tiešraižu starpniecību aicināts sekot līdzi ikviens interesents. Foruma tiešraide tiks nodrošināta IZM mājaslapā www.izm.gov.lv.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus savu dalību forumā Jelgavā lūdzam pieteikt iepriekš līdz šā gada 6. septembra plkst. 16.00 pa tālruni 28386601.

Forumā Jelgavā „Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts profesionālās izglītības modernizācijai” informāciju un nozares skatījumu par reģionālo attīstību, tajā skaitā par profesionālās izglītības iespējām, izaicinājumiem un modernizāciju sniegs Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš un Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kā arī Jelgavas amatniecības vidusskolas absolvents, pašlaik SIA „Latvijas Dizaina Studija” galvenais dizaineris Gatis Jansons un IZM pārstāvji.

Profesionālajā izglītībā IZM sadarbībā ar skolām, nozaru asociācijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām, ministrijām, turpina īstenot tautsaimniecības izaugsmei un valsts attīstībai nepieciešamās pārmaiņas, sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, pilnveidojot apmācības sistēmu un ieguldot nozares attīstībā ES struktūrfondu līdzekļus.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804; 28386601
24.09.201003.09.2010 18:03
Latvijas doktoranti un jaunie zinātnieki var pieteikties Šveices stipendijām
Izsludināts pirmais stipendiju konkurss Latvijas doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem pētniecības darbam Šveices zinātniskajās institūcijās.
Lai saņemtu stipendiju, doktorantam vai jaunajam zinātniekam ir jāpārstāv kāda Latvijas zinātniskā institūcija. Turklāt projektu pieteikumu iesniedz nevis pats doktorants vai jaunais zinātnieks, bet gan Šveices uzņemošās institūcijas doktoranta vai jaunā zinātnieka mentors. Šveices Stipendiju fonda darba valoda ir angļu.

Doktorantiem stipendiju var piešķirt no 6 līdz 24 mēnešiem, jaunajiem zinātniekiem – no 6 līdz 18 mēnešiem, savukārt mentoriem – pieredzes apmaiņas vizītei līdz piecām dienām.

Konkursu izsludina Šveices Stipendiju fonda ieviešanas starpniekinstitūcija CRUS (the Rectors’ Conference of the Swiss Universities). Pieteikumus var iesniegt līdz 1.novembrim. Papildu informācija: www.sciex.lv, www.sciex.ch.

Šveices Stipendiju fonds ir daļa no Šveices finansiālā ieguldījuma jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai paaugstinātu Latvijas pētnieku zinātnisko kapacitāti un veicinātu ilgtspējīgu zinātnisko sadarbību starp Latviju un Šveici. Šī gada 5. jūlijā parakstīts Starpvalstu līgums par Latvijas-Šveices sadarbības programmas īpašās atbalsta formas „Stipendiju fonds” ieviešanu. Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kas piedalās šajā programmā. Šveices Stipendiju fonda konkursus paredzēts izsludināt reizi gadā (septembrī) līdz pat 2014. gadam.

Šveices Stipendiju fonda koordinējošā institūcija Latvijā ir Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67201170
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv
03.12.201003.09.2010 18:00
Online izstāde „Mācības Latvijā un ārzemēs”
SIA „Izglītība Ārzemēs” jau otro reizi organizē online izstādi „Mācības Latvijā un ārzemēs”, kas norisināsies no 27.septembra līdz 3.oktobrim portālā www.expoe.org

Izstādē piedalīsies dažādas mācību iestādes gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Iepriekšējās izstādes dalībnieku vidū bija universitātes, vidusskolas, valodu skolas no Itālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Grieķijas, Polijas, Igaunijas, ASV, Spānijas, Vācijas, Šveices, Dienvidāfrikas, Īrijas un Nīderlandes.

Katrai skolai, kas piedalās izstādē, ir savs profils, kurā var atrast sagrupētu informāciju par programmām, cenām, dzīvošanas iespējām. Profils veidots pārskatāmi un ir ērts lietošanā. No viena profila uz otru ir ātri un viegli pārvietoties, spiežot uz norādītajām bultiņām.

Šobrīd ir iespēja iepazīties ar mājas lapu www.expoe.org, tās darbības principu un to ārzemju mācību iestāžu profiliem, kas piedalījās iepriekšējā izstādē.

„Mūsu pieredze liecina, ka lielākā daļa jauniešu nezina, kur un kādas mācību programmas iespējams apgūt, kādas ir karjeras iespējas pēc programmas beigšanas, kādi ir iestāšanās nosacījumi un termiņi,” saka Sarmīte Makare, SIA „Izglītība Ārzemēs” direktore, aicinot Latvijas izglītības iestādes iesaistīties izstādē un ikvienu interesentu to apmeklēt.
10.10.201002.09.2010 17:05
Precizē no valsts budžeta līdzekļiem izsniegto studiju un studējošo kredītu dzēšanas un atmaksāšanas kārtību
Kāda būs kredīta dzēšanas kārtība kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, kā kredītu atmaksās tie, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss un kā tiks aprēķināts līgumsods – tie ir daži no jautājumiem, kas precizēti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajos normatīvo aktu grozījumos. Grozījumi MK noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem" un MK noteikumos „Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” šodien, 2010.gada 2.septembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem, ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā. Šobrīd daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, strādājošajiem ir noteikts nepilns darba laiks. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu kredītu dzēšanā strādājošajiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, noteikumu projekts paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.

Tā kā valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis un ne vienmēr kredīta ņēmējam izdodas atrast jaunu darba vietu viena gada laikā, grozījumi paredz, ka kredīta ņēmējam, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš turpmāk tiks pagarināts līdz pat diviem gadiem.

Tiem kredīta ņēmējiem, kuriem ir uzkrājies liels līgumsods, turpmāk līgumsoda maksimālais apmērs tiks ierobežots izsniegtā kredīta pamatsummas apmērā.

Ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, noteikumu projekts nosaka, ka MK rīkojums, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāk kredīta dzēšanu, tiks sagatavots, sākot ar 2013.gadu.  

IZM sagatavotos grozījumus MK noteikumos atbalsta arī Latvijas Studentu apvienība.

No valsts budžeta līdzekļiem ir izsniegti studiju kredīti 10 038 728 latu apmērā 13 815 kredīta ņēmējiem. Līdz 2010.gada sākumam studiju kredītu ir atmaksājuši 4699 kredīta ņēmēji, atmaksājot 5 273 922 latus.

No valsts budžeta līdzekļiem ir izsniegti studējošo kredīti 14 389 372 latu apmērā 15 327 kredīta ņēmējiem. Līdz 2010.gada sākumam studējošo kredītu ir atmaksājuši 9705 kredīta ņēmēji, atmaksājot 7 565 538 latus.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv, 67047834
02.12.201002.09.2010 17:02
Izglītības ministre sveiks Latvijas talantīgos jauniešus – starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu laureātus un viņu skolotājus
Rīt, 3.septembrī, pulksten 15.00, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis sveiks Latvijas talantīgos jauniešus – starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu dalībniekus un viņu pedagogus.

Ik gadu Latvijas skolēni pārstāv savu valsti starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un sasniedz ievērojamus rezultātus. Pagājušajā – 2009./2010.mācību gadā, mūsu jaunieši ar izciliem panākumiem piedalījās 7 starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kopumā iegūstot 4 sudraba medaļas un 10 bronzas medaļas:
  • 51.starptautiskajā matemātikas olimpiādē, kas šogad risinājās Kazahstānā, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieki Pēteris Eriņš un Normunds Vilciņš ieguva bronzas medaļas;
  • 21.starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Korejā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolniece Anna Stikāne ieguva bronzas medaļu;
  • 42.starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Japānā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieks Roberts Bluķis ieguva sudraba medaļu, bet Rīgas 22.vidusskolas skolnieks Viktors Pozņaks saņēma bronzas medaļu;
  • 8.starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Taivānā Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieks Pēteris Rozenbaks ieguva sudraba medaļu, bet Siguldas Valsts ģimnāzijas skolnieks Armands Rudušs un Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijas skolnieks Aivars Grigorjevičs ieguva bronzas medaļas;
  • 22.starptautiskjā informātikas olimpiādē Kanādā visi Latvijas dalībnieki ieguva medaļas: Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolnieks Normunds Vilciņs ieguva sudraba medaļu, Rīgas 71.vidusskolas skolnieks Eduards Kaļiņičenko – sudraba medaļu, bet Valsts 1.ģimnāzijas skolnieki Oļegs Ošmjans un Pēteris Eriņš – bronzas medaļas;
  • 18.starptautiskajā vides projektu olimpiādē Turcijā bronzas medaļas saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas skolniece Terēze Rocēna un Zemgales vidusskolas skolniece Kristīne Beinaroviča.
Aicinām plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus piedalīties apbalvošanas pasākumā un uzzināt par skolēnu pieredzi un sasniegumiem olimpiādēs!

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv

Kristīne Ilgaža
VISC sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 29420515, 67212415
E-pasts: kristine.ilgaza@visc.gov.lv
10.09.201002.09.2010 17:00
63 Latvijas pedagogi pilnveidosies Eiropā
Tuvāko mēnešu laikā 63 izglītības speciālisti no Latvijas pilnveidosies Eiropas valstu izglītības iestādēs. Dalība Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas Comenius un Mācību braucienu projektos dod iespēju apmeklēt gan dažu nedēļu kursus, gan gūt vairāku mēnešu ilgu darba pieredzi.

37 Latvijas vispārējās izglītības iestāžu pedagogi apmeklēs 1-3 nedēļu ilgus kursus Austrijā, Grieķijā, Īrijā, Kiprā, Lielbritānijā, Maltā, Portugālē, Spānijā, Turcijā, Ungārijā un Vācijā. Dalība Comenius skolu pedagoģiskā personāla profesionālās pilnveides aktivitātē sniedz iespēju skolu pedagoģiskajiem un atbalsta darbiniekiem pilnveidoties ārvalstīs, uzlabojot skolotāju praktiskās pedagoģiskās zināšanas un prasmes, kā arī iegūstot plašāku izpratni par izglītības sistēmām citās Eiropas valstīs.

Savukārt deviņiem topošajiem pedagogiem no četrām Latvijas augstākās izglītības iestādēm vairākus mēnešus būs iespēja gūt pirmo darba pieredzi, uzlabot svešvalodu zināšanas un pedagoģiskās prasmes vairāku Eiropas valstu izglītības iestādēs. Šādu iespēju topošajiem psihologiem, angļu un vācu valodas, vizuālās mākslas un sporta skolotājiem sniedz dalība Comenius asistentūrā.

Apstiprināto Comenius projektu un stipendiātu saraksti publicēti: http://viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/comenius/comenius_konkursi/comenius_rezultati/.

ES Mūžizglītības programmas Mācību braucienu 2010. gada konkursa I kārtā apstiprināti 17 stipendiāti. Vadošajiem speciālistiem no izglītības iestādēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm būs iespēja apmeklēt vairāku Eiropas valstu izglītības iestādes, piedalīties lekcijās, apspriedēs un diskusijās par izglītības politikas jautājumiem. Mācību brauciens nav ilgāks par nedēļu.

No 2010. gada VIAA nodrošina visas ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gadam īstenošanu Latvijā.

Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
VIAA sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
02.12.201002.09.2010 16:57
Ogres pedagogi: sabiedrībai jānodrošina skaidra izpratne par pedagogu ikdienā veiktā darba apjomu

Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada pedagogi diskusijas „Konkurētspējīgi pedagogi = konkurētspējīga izglītība” gaitā pauda viedokli, ka, viņuprāt, pedagogu darba kvalitātes svarīgs rādītājs ir skolēnu mācību sasniegumu dinamika, pedagogu atalgojumam jābūt atkarīgam no pedagogu darba kvalitātes rādītājiem, jānodrošina vienota un skaidra izpratne par reālo skolotāja paveiktā darba apjomu, pedagoģijas programmās augstskolās vairāk akcents jāliek uz praktisko darbu, skolās būtu jābūt lielākam skolotāju - vīriešu – īpatsvaram un atbalsts pedagogiem ir atšķirīgs lielajās un mazajās pašvaldībā. Diskusija notika 2010.gada 30.augustā, tās laikā vairāk kā 80 pedagogi, pašvaldību un vecāku pārstāvji darba grupās izteica savu viedokli par pedagogu darba kvalitāti, profesijas prestižu, pedagogu darbam nepieciešamo atbalstu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.

„Runājot ar pedagogu profesijas prestižu, svarīgs faktors ir cieņa – pašam pret sevi, pret savu darbu, kā arī pārējiem,” teica valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos K.Vāgnere, kā arī pateicās pedagogiem par ideju apmaiņu un pauda prieku par pedagogu gatavību jauniem izaicinājumiem un iespējām, kā arī pieredzes bagāto skolotāju ieinteresētību palīdzēt skolās ienākt jaunajiem pedagogiem.

ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja Evija Papule diskusiju laikā informēja par līdz šim sasniegtajiem projekta rezultātiem un īstenošanas gaitu un apstiprināja, ka „projekts devis iespējas pedagogiem stiprināt pašapziņu, paplašināt redzesloku un pilnveidot un papildināt kompetences.” 

Diskusijās izteiktie viedokļi tiks apkopoti un izvērtētas iespējas tos ieviest gan saistībā ar projekta īstenošanu, gan plašākā izglītības politikas veidošanas procesā, piemēram, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā. Ņemot vērā, ka ESF projekts „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” turpināsies vēl gandrīz 2 gadus, IZM ir svarīgi uzklausīt pedagogu viedokļus un sekmēt tādu projekta īstenošanu, lai skolotājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu un nepieciešamo atbalstu, tādējādi sekmējot pozitīvas pārmaiņas izglītības sistēmā. Diskusijās pausto viedokļu apkopojums, kā arī cita ar diskusijām saistītā informācija būs pieejama IZM mājaslapā www.izm.gov.lv un projekta mājaslapā www.esf-pedagogiem.gov.lv.

Šī bija diskusiju cikla 2.diskusija. Tās turpināsies vēl 8 Latvijas pilsētās. Nākamā diskusija plānota 2010.gada 13.septembrī, Daugavpilī. Diskusijas notiek ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros. Projekta īstenošanu IZM uzsāka 2009./2010.m.g. sākumā un līdz šim īstenotas jau divas projekta kārtas, kurās kopumā iesaistījušies  un atbalstu saņēmuši 12 372 pedagogi.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv,
67047804; 28386601

30.11.201031.08.2010 16:40
Apstiprināti noteikumi par bērnu uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā

Lai nodrošinātu bērnu veselības stāvoklim atbilstošas izglītības ieguvi un pilnveidotu kārtību, kādā notiek uzņemšana internātskolās, uzņemšana un atskaitīšana speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā”. 

Noteikumu mērķis ir novērst bērnu nepamatotu uzņemšanu, uzturēšanu vai atskaitīšanu no speciālajām izglītības iestādēm un speciālajām pirmsskolas izglītības grupām. Lai nepieļautu situāciju, ka bērns obligātajā izglītības vecumā tiek atskaitīts no izglītības iestādes un neturpina iegūt pamatizglītību, noteikta kārtība, kas jāievēro izglītības iestādei, kad bērns pāriet mācīties no vienas izglītības iestādes uz citu.

Noteikta arī kārtība, kas nepieļauj līdz šim dažkārt īstenoto praksi, ka bērns izglītības iestādē turpina izglītības iegūšanu nepamatoti ilgi. Gadījumos, kad bērnam konstatēta veselības stāvokļa uzlabošanās vai beidzies valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā norādītais speciālās izglītības programmas apguves termiņš, saskaņā ar MK noteikumiem izglītības iestādei sadarbībā ar vecākiem būs jānodrošina bērna spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa atkārtota pārbaude valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, izvērtējot iespējas bērnam turpināt izglītību atbilstošā izglītības programmā vispārējās izglītības iestādē.

Noteikumi arī paredz maksimāli pieļaujamo bērnu skaitu klasē un grupā speciālās izglītības iestādēs, kas bērniem ar speciālajām izglītības vajadzībām nodrošinās kvalitatīvāku speciālās izglītības programmas apguvi.

Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar Speciālās izglītības darbinieku asociāciju, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrību.

MK noteikumu projekts „Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā” šodien, 2010.gada 31.augustā, apstiprināts MK.

Šodien valdībā apstiprināts arī MK noteikumu projekts „Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība”, kas precizēs MK noteikumu par speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtību izdošanas pamatu, izglītības iestāžu nosaukumus atbilstoši Vispārējās izglītības likumam, normas par speciālo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu, kā arī finansēšanas normatīvus.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv,
67047834

30.11.201031.08.2010 16:37
Āgenskalna ģimnāzijai piešķir valsts ģimnāzijas statusu
Āgenskalna ģimnāzijai turpmāk būs valsts ģimnāzijas statuss – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas šodien, 2010.gada 31.augustā, apstiprināts valdībā.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – jāīsteno  vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā 3 virzienos, skolēnu skaitam 10.-12.klasē republikas pilsētā  jābūt ne mazākam par 350, iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Āgenskalna ģimnāzija īsteno četras vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena un matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas, kā arī trīs pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas ar padziļinātu vācu valodas un matemātikas apguvi.

10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 380 skolēni, skolā kopā 7.-12.klasē mācās 645 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 84,9 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 83,1 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Āgenskalna ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija no 1962.gada ir skola ar padziļinātu vācu valodas apguvi, līdz ar to ir izveidojusies par vācu valodas mācīšanas metodisko centru visiem Latvijas skolu vācu valodas pedagogiem. Ģimnāzijas pedagogi aktīvi iesaistās Rīgas vispārizglītojošo skolu metodisko apvienību darbā.

Šobrīd Latvijā darbojas 22 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti.  Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.
 
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804
30.11.201031.08.2010 16:34
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijai piešķir valsts ģimnāzijas statusu

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai turpmāk būs valsts ģimnāzijas statuss – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas šodien, 2010.gada 31.augustā, apstiprināts valdībā.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – jāīsteno  vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā 3 virzienos, skolēnu skaitam 10.-12.klasē jābūt ne mazākam par 350 republikas pilsētā, iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija īsteno septiņas vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārizglītojošā virziena;  matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmas, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas.


10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 449 skolēni, skolā kopā 7.-12.klasē mācās 822 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 92,7 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 89,7 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.


Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija ir iesaistījusies jauno vispārējās vidējās izglītības dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu izstrādē, vairāki ģimnāzijas pedagogi ir Latvijas Universitātes sertificēti mentori angļu valodā un kultūras vēsturē, pedagoģijas studenti ģimnāzijā veic pedagoģisko praksi. Trīs skolotāji studē doktorantūrā.
Šobrīd Latvijā darbojas 22 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti.  Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804

30.11.201031.08.2010 16:33
Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskola saņems 4 miljonus latu infrastruktūras modernizēšanai

Jauno mācību gadu sākot un turpinot Latvijas profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanu, 1. septembrī valsts SIA „Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskola” saņems četrus miljonus latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” (3.1.1.1.) ietvaros.

Vienošanās par finansējuma piešķiršanu trīs projektu īstenošanai parakstīs Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās un skolas direktore Silva Ozoliņa 1. septembra svinīgā pasākuma laikā pulksten 9:30 Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā, Nīcgales ielā 26. Plānots, ka pasākumā piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Līdz ar finansējuma saņemšanu tuvāko 2,5 gadu laikā pilnībā renovēs Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas mācību korpusu, izveidojot mūsdienīgus lietišķās informātikas, fizikas, matemātikas un ķīmijas mācību kabinetus, kā arī modernizējot skolas bibliotēkas telpu. Dienesta viesnīcā remontēs dzīvojamās telpas, sanitāros mezglus, atpūtas telpas, virtuves. Vērienīgas pārmaiņas gaidāmas arī skolas mācību darbnīcās, izveidojot mūsdienīgu ēdienu gatavošanas mācību virtuvi, mācību ēdnīcu, kafejnīcu un restorānu, pārtikas produktu laboratoriju, viesu apkalpošanas kabinetu, kā arī konditorejas, maizes un miltu izstrādājumu mācību darbnīcu. Skolu pilnībā pielāgos izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Projektu kopējās attiecināmās izmaksas ir 3 935 702 lati, no tiem 86% ir ERAF finansējums, 14% – nacionālais publiskais līdzfinansējums.

Kopumā ERAF aktivitāte paredz līdz 2013. gadam būtiski uzlabot infrastruktūru 53 profesionālās izglītības iestādēs: Kurzemē – 8, Latgalē – 11, Vidzemē – 9, Zemgalē – 6, savukārt Rīgā un tās reģionā – 19. Vienošanās par ERAF finansējuma piešķiršanu infrastruktūras attīstībai VIAA līdz šim ir noslēgusi ar 26 profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā. Kopējā aktivitātes projektu īstenošanas summa ir 65 734 044 lati.

Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
VIAA sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv

30.11.201031.08.2010 16:31
Jauno mācību gadu Līvānu 1. vidusskolā uzsāks divi somu jaunieši
Septembrī mācības Līvānu 1. vidusskolā uzsāks divi somu jaunieši. Viņi ir pirmie skolēni, kas ieradušies Latvijā jaunās Comenius skolēnu individuālās mobilitātes ietvaros.

Comenius skolēnu individuālā mobilitāte ir jauns projektu veids, un Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas tajā piedalās. Comenius skolēnu individuālajā mobilitātē var piedalīties skolēni no 14 gadu vecuma un līdz 10 mēnešiem dzīvot un mācīties kādā Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas dalībvalstī.

2010./2011. mācību gadā Latvijā mācīsies kopumā četri ārvalstu jaunieši: pirmajā semestrī divi skolēni no Somijas Līvānu 1. vidusskolā, savukārt otrajā semestrī divi jaunieši no Francijas kopā ar latviešu skolēniem apgūs mācības Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā.

Ceturtdien, 2. septembrī, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) rīko mācības Somijas jauniešiem, sniedzot plašu informāciju par dzīvi Latvijā, valsts izglītības sistēmu, kultūratšķirībām un citiem praktiskiem jautājumiem. Līvānu 1. vidusskolas pārstāvji tiks iepazīstināti ar bērnu drošības, aizsardzības un citiem jautājumiem, kas svarīgi, īstenojot skolēnu mobilitāti.

Comenius individuālās mobilitātes ietvaros ārvalstīs mācās 14 skolēni no Latvijas. Jauno mācību gadu tie sagaidīs Francijas, Itālijas, Somijas un Spānijas skolās.

No 2010. gada VIAA nodrošina visas ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gadam īstenošanu Latvijā. Comenius apakšprogramma piedāvā pedagogu tālākizglītību, skolu un reģionu sadarbību vispārējās izglītības attīstībai.

Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
Valsts izglītības attīstības aģentūra 
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
30.11.201030.08.2010 12:21
Izglītības ministre kopā ar Valsts prezidentu Valsts vizītē apmeklēs Čehijas Republiku
Lai veicinātu Latvijas un Čehijas sadarbību izglītības jomā, 30. un 31. augustā, izglītības un zinātnes Tatjana Koķe oficiālās delegācijas sastāvā piedalīsies Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres kundzes valsts vizītē Čehijas Republikā.

Ministres darba kārtībā paredzētas vairākas tikšanās kopā ar Valsts prezidentu – ar Čehijas Republikas prezidentu Vaclavu Klausu, Prāgas lordmēru Pavelu Bemu, Čehijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Miroslavu Ņemcovu, Čehijas premjerministru Petru Nečasu u.c.

Tāpat vizītes ietvaros T.Koķei plānotas atsevišķas divpusējās tikšanās ar Čehijas izglītības, jaunatnes un sporta ministru Jozefu Dobešu, ar Prāgas Kārļa universitātes (PKU) vadību, PKU Filozofijas un mākslu fakultātes dekānu Mikalu Štēliku, kā arī ar PKU Baltistikas katedras vadītāju Pāvelu Štollu, latviešu valodas pasniedzējiem u.c. 

Latvijai un Čehijai izveidojusies sekmīga sadarbība gan izglītības jomā, gan saistībā ar latviešu valodas apguvi PKU. Abu valstu divpusējās sadarbības galvenās jomas un principus nosaka 2007. gada 14. augusta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas līgums par sadarbību izglītībā, jaunatnes lietās un sportā 2007.-2010. gadā. Līgums ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, bet tā darbība tiek automātiski pagarināta, ja neviena no pusēm to nedenonsē vismaz 6 mēnešus pirms tā darbības termiņa beigām.

Minētā līguma ietvaros 2010./2011.akadēmiskajam gadam Čehijas puse apstiprinājusi stipendiju piešķiršanu 12 Latvijas studentiem 1-2 mēnešu ilgām čehu valodas studijām. Savukārt Latvijas puse 2010./2011.akadēmiskajā gadā plāno piešķirt stipendijas 6 Čehijas studentiem un mācībspēkiem latviešu valodas apguvei un pētniecībai Latvijas Universitātē.

Tāpat abu valstu sadarbība notiek Eiropas Savienības programmu un divpusējo sadarbības līgumu ietvaros. Piemēram, sadarbības līgumus ar Čehijas augstskolām noslēgušas un īsteno vairākas Latvijas augstskolas. 2009./2010.mācību gadā Čehijā apmaiņas programmu ietvaros studēja 20 studenti no 9 Latvijas augstskolām, savukārt Latvijas  augstskolās studēja 10 studenti no  Čehijas.

Sadarbība notiek starp Latvijas Rektoru padomi un Čehijas Augstākās izglītības studiju centru, Latvijas eksperti pēc Čehijas Izglītības, jaunatnes un sporta ministrijas uzaicinājuma veikuši eksperta novērtējumu Čehijas sagatavotās Nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras projektam. 

Plānots, ka ministre atgriezīsies Latvijā 1. septembrī, lai piedalītos Zinību dienas pasākumos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
30.11.201030.08.2010 11:21
Sporta ministre sveic Latvijas jaunos olimpiešus
29.augustā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe kopā ar Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Vieglatlētikas savienības un Latvijas Šķēpa metēju kluba pārstāvjiem, kā arī ar sportistu tuviniekiem, smilteniešiem, sporta atbalstītājiem un līdzjutējiem, sagaidīja un sveica Latvijas jaunos sportistus, viņu trenerus un nacionālo delegāciju, atgriežoties no Pasaules jaunatnes I vasaras olimpiskajām spēlēm Singapūrā.

„Jūs esat pirmie, kas pārstāvēja Latviju Pasaules jaunatnes I olimpiskajās spēlēs! Būt pirmajiem un bruģēt ceļu, ir visgrūtāk, taču jūs visi šo pārbaudījumu esat veikuši kā izcilnieki, turklāt no 11 komandas dalībniekiem, četri sportisti ir iekļuvuši pirmajā sešiniekā,” teica T.Koķe. Viņa patiecās sportistiem par gribasspēku, fizisko izturību un morālo spēku, kā arī viņu treneriem, vecākiem un visiem atbalstītājiem, kuri palīdzējuši saviem bērniem un audzēkņiem rast dzīvē ceļu, kas nākotnē mūsu jaunajai paaudzei noteikti nesīs lielus sasniegumus!

Ministre īpaši pateicās un uzteica šķēpmetēju Intaru Išejevu par izcīnīto trešo vietu un teica paldies viņa trenerim Guntaram Marksam. Šis sasniegums bija gan medaļa Latvijai, gan vienlaikus jauns sportista personiskais rekords un mūsu valsts izcilo šķēpmešanas tradīciju turpinājums.

„Augusta sākumā, pavadot jūs uz Singapūru, minēju, ka jauniešiem ir vajadzīgi ideāli, uz ko tiekties un kam līdzināties. Viennozīmīgi – Latvijas jauniešiem šāds ideāls ir Intars,” teica T.Koķe. Viņa piebilda, ka otrdien, Prāgā, plānotajā tikšanās reizē ar Čehijas sporta ministru, viņa ar lepnumu stāstīts savam kolēģim par mūsu sportistu sasniegumiem Singapūrā. Noslēgumā ministre vēlēja jauniešiem turpināt sasniegt arvien jaunus panākumus, lai 2012.gadā, Londonā, lielajās olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti nonāktu uz pjedestāliem!

Pasaules jaunatnes olimpiāde notika no 14.-26.augustam Singapūrā, kur 26 sporta veidos kopumā startēja 3600 sportisti, pārstāvot 205 nacionālās olimpiskās komitejas. Latviju pārstāvēja 11 sportisti, kuri startēja septiņos sporta veidos – riteņbraukšana, vieglatlētika, burāšana, peldēšana, svarcelšana, modernā pieccīņa un airēšana. No 11 Latvijas jauniešiem, bez I.Išejeva vēl trīs sportisti izcīnīja vietu pirmajā sešiniekā: 4.vieta – airētājai Elzai Gulbei un svarcēlājam Artjomam Žerebkovam; 6.vieta – BMX riteņbraucējam Kristeram Taimam.

Pasaules jaunatnes II vasaras olimpiāde 2014.gadā notiks Ķīnas pilsētā Nanjingā, bet Pasaules jaunatnes I ziemas olimpiskās spēles notiks Austrijas pilsētā Insbrukā 2012.gadā.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
30.11.201030.08.2010 11:17
Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus apstiprinās Ministru kabinets

Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību un sociālās korekcijas izglītības procesu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un par to pārkāpumiem paredzētie sodi”, kas 2010.gada 26.augustā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka vairākus ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbību saistītus jautājumus – audzēkņu uzņemšanu iestādē un veicamos pasākumus bērna adaptācijas periodā, audzēkņu tiesības, pienākumus, aizliegumus un uzvedības noteikumus. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā bērns sociālās korekcijas izglītības iestādē var satikties ar radiniekiem, nosaka audzēkņu uzturēšanās iestādē ilguma saīsināšanas vai pagarināšanas iespējas un kārtību.

Sociālās korekcijas izglītības iestādē ievieto bērnus, kuriem ar tiesas spriedumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, līdz ar to sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi atšķiras no vispārējās izglītības iestāžu izstrādātajiem noteikumiem. To, ka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un par to pārkāpumiem paredzētos sodus nosaka MK, paredz 2010.gada 22.aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

MK noteikumu projekta izstrādē iesaistījās sociālās korekcijas izglītības iestāde „Naukšēni”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Iekšlietu ministrija.

Ar MK noteikumu projektu „Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un par to pārkāpumiem paredzētie sodi” var iepazīties MK mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40188178
 
Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834

27.11.201027.08.2010 11:27
Aicina pieteikt izcilus pedagogus un zinātnes darbiniekus Izglītības un zinātnes ministrijas balvai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2010.gada 7.septembrim aicina iesniegt ierosinājumus izcilu izglītības un zinātnes darbinieku apbalvošanai ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2010.gada balvu.

IZM balvu 2010.gadā piešķirs četrās kategorijās - par veiksmīgu un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē un bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā; par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību vispārējā, profesionālajā vai augstākajā izglītībā; par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisku tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā; par ieguldījumu jauno zinātnieku audzināšanā.

Motivētu ierosinājumu un tam pievienotu informatīvo materiālu par balvas piešķiršanai izvirzīto kandidātu šogad var iesniegt novadu un republikas pilsētu pašvaldības, Augstākās izglītības padome, Rektoru padome, Latvijas Zinātnes padome, izglītības un zinātnes ministrs, IZM valsts sekretārs, arodbiedrība „Latvijas izglītības vadītāju asociācija”, profesionālās izglītības iestāžu direktoru padome, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.

Iesniegtos ierosinājumus izskatīs un lēmumu par balvas piešķiršanu 30 izcilajiem izglītības un zinātnes darbiniekiem pieņems IZM izveidota IZM balvas 2010.gadā piešķiršanas komisija. Balvas pasniegšanas pasākums plānots 2010.gada 25.septembrī.

IZM balva ir dibināta, lai izteiktu atzinību izglītības un zinātnes darbiniekiem, kuri savu darbu veic pašaizliedzīgi, atbildīgi, ar augstu profesionalitāti un neizsīkstošu enerģiju. IZM aicina ikvienu novērtēt pedagogu darbu un īpaši pateikties izcilām personībām, kuras devušas lielu ieguldījumu mērķtiecīgas, zinošas un ētiskas Latvijas sabiedrības veidošanā. 2010.gadā IZM balva – Goda diploms un piemiņas balva – tiks pasniegta 30 izciliem izglītības un zinātnes darbiniekiem. Šogad balvas pasniegšana notiks jau 12 reizi.

Ar IZM balvas 2010.gadā piešķiršanas kārtību var iepazīties IZM mājaslapā http://izm.izm.gov.lv/ministrija/gada_balva.html

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv,
67047834

02.10.201025.08.2010 15:06
Talsu pedagogi: savas profesijas prestiža celšanā aktīvāk jāiesaistās pašiem pedagogiem

Izglītība ir stabila joma, pedagogi ir mūsdienīgi un konkurētspējīgi, izglītības sistēmas attīstība jābalsta dažādu nozaru sadarbībā, pedagogiem nepieciešams ne tikai finansiāls, bet arī morāls un metodisks atbalsts – šīs ir dažas no atziņām, kuras 2010.gada 23.augustā Talsu 2.vidusskolā notikušajā diskusija „Konkurētspējīgi pedagogi = konkurētspējīga izglītība” pauda Talsu, Dundagas un Rojas novada pedagogi, pašvaldības izglītības speciālisti, uzņēmēji. Diskusijas gaitā vairāk kā 70 pedagogi darba grupās izteica savu viedokli par pedagogu darba kvalitāti, profesijas prestižu, pedagogu darbam nepieciešamo atbalstu un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” īstenošanu.

Diskusiju laikā pedagogi pauda viedokli, ka pedagogu profesijas prestižs nav vienāds visās Latvijas vietās, to lielā mērā ietekmē izglītības iestādes prestižs, kā arī gan materiāltehniskā, gan emocionālā darba vide. Izskanēja arī atziņa, ka, gaidot atbalstu, pedagogi rada iespaidu, ka ir atkarīgi tikai no ārējiem faktoriem, tāpēc pedagogiem pašiem ar arodbiedrību atbalstu ir aktīvāk jāiesaistās savas profesijas prestiža celšanā. Tāpat izskanēja viedoklis, ka Latvijas sabiedrība iespējams pārvērtē jauno speciālistu, tajā skaitā jauno pedagogu lomu, taču gados vecāko pedagogu pieredze bieži vien ir izglītības kvalitātes svarīgs priekšnoteikums, turklāt skolēniem un vecākiem jādod iespēja vērtēt pedagogu darba kvalitāti. Tika diskutēts arī par jautājumiem, kuriem nepieciešami risinājumi – pedagogu tālākizglītības iespēju nodrošinājums atbilstoši normatīvos noteiktajām prasībām, darba vides sakārtošana, pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešana, mentora – jauno skolotāju darbā ievadītāja -  un skolotāja palīga ieviešana u.c..

Diskusiju atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics akcentējot, ka „Izglītības un zinātnes ministrijai ir svarīgi pedagogu viedokļi un priekšlikumi, lai kopīgi sekmētu pozitīvas pārmaiņas izglītībā.”

ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja Evija Papule diskusiju laikā informēja par līdz šim sasniegtajiem projekta rezultātiem un īstenošanas gaitu un apstiprināja, ka „pedagogi ir mūsdienīga un izaicinājumiem gatava auditorija, turklāt projekts devis iespējas pedagogiem stiprināt pašapziņu, paplašināt redzesloku un pilnveidot un papildināt kompetences.” 

Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs PhD Roberts Ķīlis diskusijas ietvaros iepazīstinās ar prezentāciju par darba tirgus un izglītības pieprasījuma un piedāvājuma attīstības tendencēm  tuvākā un tālākā nākotnē Latvijā. „IZM uzsāktā iniciatīva - veikt pedagogu konkurētspējas esošās situācijas analīzi un apzināt iespējamos risinājumus tās celšanai - ir ļoti būtiska tieši tagad, kad ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās situācijas attīstības tendences liek un ļauj pārvērtēt līdzšinējo valsts attīstības virzienu un veidu dažādos tās aspektos, tai skaitā, runājot par darba tirgus un izglītības sistēmas konkurētspēju. Arī Stratēģiskās analīzes komisija pēdējā gada laikā pastiprinātu uzmanību ir pievērsusi izglītības sistēmas konkurētspējas un kvalitātes jautājumu aktualizēšanai sabiedrībā. Uzteicama ir IZM gatavība un aktivitāte pašu pedagogu iesaistīšanā minēto jautājumu diskutēšanā un izvērtēšanā - līdzdalība un sadarbība sniedz iespējas nonākt pie kvalitatīviem un ilgtspējīgu attīstību nodrošinošiem lēmumiem,” stāsta R.Ķīlis.


Diskusijās izteiktie viedokļi tiks apkopoti un izvērtētas iespējas tos ieviest gan saistībā ar projekta īstenošanu, gan plašākā izglītības politikas veidošanas procesā, piemēram, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā. Ņemot vērā, ka ESF projekts „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” turpināsies vēl gandrīz 2 gadus, IZM ir svarīgi uzklausīt pedagogu viedokļus un sekmēt tādu projekta īstenošanu, lai skolotājiem nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu un nepieciešamo atbalstu, tādējādi sekmējot pozitīvas pārmaiņas izglītības sistēmā. Diskusijās pausto viedokļu apkopojums, kā arī cita ar diskusijām saistītā informācija būs pieejama IZM mājaslapā www.izm.gov.lv un projekta mājaslapā www.esf-pedagogiem.lv.

Šī diskusija aizsāk diskusiju ciklu, kas turpināsies vēl 9 Latvijas pilsētās. Nākamā diskusija plānota 2010.gada 30.augustā, Ogrē. Diskusijas notiek ESF projekta „Pedagogu konkurētspēja izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros. Projekta īstenošanu IZM uzsāka 2009./2010.m.g. sākumā un līdz šim īstenotas jau divas projekta kārtas, kurās kopumā iesaistījušies  un atbalstu saņēmuši 12 372 pedagogi.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv,
67047804; 28386601

25.11.201025.08.2010 15:05
Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola saņem 2 miljonus infrastruktūras modernizēšanai
24. augustā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir parakstījusi vienošanos ar Latgales Transporta un sakaru tehnisko skolu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana Latgales Transporta un sakaru tehniskajā skolā” īstenošanu.
 
Līdz 2012. gada beigām daugavpilieši veiks uzlabojumus mašīnzinību „Dzelzceļa transports”, „Autotransports” un metālapstrādes programmu infrastruktūrā un mācību aprīkojuma modernizēšanā. Projekta gaitā renovēs ēkas un telpas divos mācību korpusos un automobiļu diagnostikas darbnīcā, trīs mācību kabinetos (fizikas, ķīmijas, ģeodēzijas), piecās mācību darbnīcās (automobiļu diagnostikas, metināšanas, virpošanas, frēzēšanas un kalšanas), četrās autotransporta, dzelzceļa transporta un metālapstrādes datorklasēs un bibliotēkā un divās dienesta viesnīcu telpās.
Projekts finansēts no ERAF aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” (3.1.1.1.) līdzekļiem. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 1 903 121 LVL (1636 684 LVL ERAF finansējums un 266 437 LVL attiecināmais valsts budžeta finansējums).
 
Kopumā ERAF aktivitāte paredzē līdz 2013. gadam būtiski uzlabot infrastruktūru 53 profesionālās izglītības iestādēs: Kurzemē – 8, Latgalē – 11, Vidzemē – 9, Zemgalē – 6, savukārt Rīgā un tās reģionā – 19. Vienošanās par ERAF finansējuma piešķiršanu infrastruktūras attīstībai VIAA ir noslēgusi ar 25 profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā.
 

Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67201170
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv
24.11.201024.08.2010 15:22
Skolas saņems papildu finansējumu izglītības atbalsta pasākumu nodrošināšanai
Lai sekmētu iekļaujošo izglītību un rosinātu pašvaldības sniegt izglītības pakalpojumus skolēniem ar speciālām vajadzībām tuvāk dzīvesvietai, vienlaikus samazinot valsts izdevumus speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai, no 2010.gada 1.septembra, īstenojot finansēšanas principu „Nauda seko skolēnam”, speciālajās izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs integrētiem bērniem ar speciālajām vajadzībām un bērniem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs vai grupās finansējuma aprēķināšanai piemēros koeficientu 1,6 līdzšinējā 1,47 vietā.
 
To paredz šodien, 2010.gada 24.augustā, valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”.
Grozījumos arī precizēti noteikumi par papildu finansējuma piešķiršanu programmām padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai, paredzot, ka pašvaldības iesniegs papildu informāciju šo programmu īstenošanas izmaksu argumentācijai.
 
Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām ar ļoti zemu skolēnu blīvumu, grozījumi paredz finansējuma aprēķināšanai piemērot skolēnu blīvuma koeficientu - 1,3 tajās administratīvajās teritorijās, kurās skolēnu skaits vispārizglītojošās dienās skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz 1 kvadrātkilometru.
 
Grozījumi arī nosaka, ka līdz 40% no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem skolas varēs izmantot pedagogu papildu pienākumu un atbalsta pasākumu finansēšanai.
Šodien valdība apstiprināja arī IZM sagatavotos grozījumus MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr. 836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas paredz paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi direktora vietniekiem metodiskajā darbā valsts ģimnāzijās, kā arī atļaut valsts ģimnāziju pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar skolēniem mācību priekšmetā. Saskaņā ar grozījumiem, valsts ģimnāzijās strādājošiem pedagogiem noteikta piemaksa 10% apmērā no mēneša darba samaksas (pašreiz spēkā esošie noteikumi paredz piemaksu līdz 10% apmērā).
 
Grozījumi veikti, jo valsts ģimnāzijās ir noteikti mācību sasniegumu kritēriji, tās piedalās pedagogu tālākizglītības un metodiskā darba pilnveidē, pilda pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, tādēļ pedagogiem jāveic papildu darbs.
 
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv, 67047834
24.11.201024.08.2010 15:19
Liepājā profesionālās izglītības iespējas nodrošinās Liepājas Valsts tehnikums
Lai izveidotu modernu profesionālās izglītības materiāli tehnisko nodrošinājumu, sekmētu visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu un paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, Liepājā tiks apvienotas trīs profesionālās izglītības iestādes, 2011.gada pavasarī izveidojot vienu profesionālās izglītības iestādi – to paredz šodien, 2010.gada 17.augustā, valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta rīkojuma projekti.

Šobrīd Liepājā darbojas trīs profesionālās vidējās izglītības iestādes - Liepājas Būvamatniecības vidusskola, Liepājas Tūrisma un tekstila skola un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālā vidusskola. Saskaņā ar valdībā apstiprinātajām Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010- 2015.gadam, visas trīs Liepājas profesionālās izglītības iestādes izstrādāja vienotu stratēģiju „Liepājas pilsētas profesionālās izglītības iestādes – Liepājas Valsts tehnikuma – attīstības un investīciju stratēģija 2010. – 2015”, paredzot izveidot vienu profesionālās izglītības iestādi – Liepājas Valsts tehnikumu. Izvēloties jaunās izglītības iestādes nosaukumu - Liepājas Valsts tehnikums, Liepājas pilsētas dome vēlas atjaunot skolas vēsturisko nosaukumu, kāds tas bija 1920.gadā.

Liepājas Būvamatniecības vidusskolā audzēkņi apgūst četras izglītības programmas - būvdarbi, kokizstrādājumu izgatavošana, metālapstrāde un izlīdzinošais kurss, Liepājas Tūrisma un tekstila skolā tiek īstenotas piecas izglītības programmas - viesnīcu serviss, ēdināšanas serviss, saimniecības vadīšana, šūto izstrādājumu ražošana un izlīdzinošais kurss, savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālā vidusskolā audzēkņi var apgūt astoņas izglītības programmas - datorsistēmas, enerģētika, autotransports, mehatronika, grāmatvedība, komerczinības, finanses, banku lietas un apdrošināšana, sekretariāta un biroja darbs. Pēc skolu apvienošanas audzēkņiem Liepājas Valsts tehnikumā būs iespējams turpināt izglītību visās esošajās izglītības programmās un visi audzēkņi tiks nodrošināti ar vietām dienesta viesnīcā. Plānots, ka, apvienojot esošās trīs skolas, Liepājas valsts tehnikumā mācīsies vairāk nekā 1800 audzēkņu.

Liepājas Valsts tehnikums pildīs arī reģionālā kompetences centra funkcijas, nodrošinās bezdarbnieku pārkvalificēšanos un profesionālās pilnveides programmas. Ņemot vērā darba devēju izteiktos priekšlikumus un Liepājas pilsētas vēlmes, nākotnē paredzēts izstrādāt arī jaunas izglītības programmas 1. – 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei uz esošo izglītības programmu bāzes.

Lielu ieguldījumu Liepājas profesionālās izglītības modernizēšanā un dienesta viesnīcu sakārtošanā sniegs dalība Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” projektos, kuri tiks īstenoti līdz 2013.gadam, kā arī cita Eiropas Savienības finansējuma piesaiste.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv,
67047834
17.11.201017.08.2010 17:05
Valsts izglītības sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību regulēs Ministru kabineta noteikumi
Lai radītu tiesisko regulējumu Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) darbības nodrošināšanai, kā arī nostiprinātu VIIS kā centrālo informācijas sistēmu izglītībā, apvienojot vienkopus visus izglītības jomas reģistrus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Valsts izglītības sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”, kas šodien, 2010.gada 17.augustā, apstiprināts MK.

Izglītības likums nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un noteiktu darbību veikšanu sistēmā, savukārt izstrādātie MK noteikumi noteiks IZM, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, pašvaldību un izglītības iestāžu kompetenci un atbildību sistēmas satura nodrošināšanā, aktualizēšanā un tehniskajā uzturēšanā.

Noteikumu ievērošana visām izglītības procesā iesaistītajām personām ļaus iegūt ticamu, drošu un operatīvu informāciju par izglītības procesu, nodrošinās ar informāciju izglītības politikas veidotājus, ļaus novērtēt realizētās politikas ietekmi, kā arī sniegs citu informāciju, kas nepieciešama izglītības jomā. Svarīgi, ka tiks nodrošināta automātiska informācijas apmaiņa starp VIIS un citām valsts un pašvaldību iestādēm, tādējādi samazinot administratīvo procedūru skaitu un ilgumu valsts pārvaldē.

IZM 2007.gadā uzsāka projekta „Valsts izglītības informācijas sistēma” īstenošanu ar mērķi izveidot vienotu izglītības informācijas sistēmu, kas pilnībā nomainīs iepriekšējo Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu funkcionalitāti un nodrošinās ar jaunām iespējām. Ar 2009.gada augustu Latvijas izglītības iestādes ir uzsākušas darbu ar jauno sistēmu, ievadot tajā informāciju par izglītības iestādēm, skolēniem, pedagogiem, sistēmā tiek iesniegti valsts statistikas pārskati par vispārizglītojošām dienas un vakara skolām, kā arī tiek aizpildītas pedagogu tarifikācijas. Pašlaik ir izstrādāta un ieviesta sistēmas 1.kārta, savukārt projektā „Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta” tiks izstrādātas papildu funkcionalitātes.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804
17.11.201017.08.2010 17:04
Kopumā Latvijas jaunieši savu dzīves kvalitāti vērtē kā labu
Kopumā Latvijas jaunieši savu dzīvi novērtē pozitīvi – to apliecina pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veiktais pētījums „Jauniešu iespējas un dzīves kvalitāte Latvijā”. Pētījums veikts ar mērķi nodrošināt ikgadējo monitoringu par atsevišķu jaunatnes politikas aspektu īstenošanu un politikas rezultātiem 2009. un 2010.gadā.

Pētījumā ik gadu tiek apkopots vairāk nekā 1000 13 – 25 gadus vecu jauniešu viedoklis par dzīves kvalitātes novērtējumu, brīvā laika pavadīšanas iespējām, iesaistīšanos dažādās aktivitātēs un jauniešu organizācijās, brīvprātīgā darba veikšanu un informācijas avotiem.

IZM uzsver, ka kopumā tendences ir pozitīvas un, kaut arī atsevišķos jautājumos virzība uz pozitīvām pārmaiņām ir lēna, pētījums apstiprina, ka mērķtiecīgi īstenota jaunatnes politika pozitīvi ietekmē jauniešu dzīves kvalitāti un līdz šim paveiktais jaunatnes politikas jomā ir nesis rezultātus.

2010.gadā 71 % no aptaujātajiem jauniešiem savu dzīvi vērtē kā lielisku, labu vai gandrīz labu. Salīdzinot ar 2009.gadu, šogad ar savu dzīvi apmierināto jauniešu skaits pieaudzis par 8 %. Pozitīvāk savu dzīvi vērtē jaunieši no 13 – 19 gadiem,  kritiskāki ir jaunieši vecumā no 20 - 25 gadiem un vīrieši.

Joprojām vispopulārākās jauniešu vidū ir kultūras un izklaides aktivitātes, tajās pēdējā gada laikā 12 reizes un biežāk iesaistījušies 32  % jauniešu, 22 % vismaz 12 reizes gadā iesaistījušies interešu aktivitātēs, 8 % skolas aktivitātēs, vismazāk populārās jauniešu vidū ir sabiedriskās, sociālās un politiskās aktivitātes.

Kopumā brīvprātīgajā darbā iesaistīto jauniešu skaits nav būtiski mainījies - 31 % jauniešu regulāri veic brīvprātīgo darbu. Šogad par 4 % vairāk jauniešu (kopā 40 %) kā pērn to veikuši vienu reizi pēdējā gada laikā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 5 % samazinājies jauniešu skaits, kuri turpmāk nevēlētos iesaistīties brīvprātīgajā darbā un 57 % to veiktu atkal, ja būtu tāda iespēja.

Kā būtiskāko šķērsli, kas kavējis iesaisti dažādās aktivitātēs, jaunieši minējuši laika trūkumu – 45%, taču samērā bieži minēti arī tādi iemesli kā slinkums, intereses trūkums un nepietiekama informācija par iespējām. Salīdzinot ar 2009.gadu, to jauniešu, kuriem nebija pietiekami daudz informācijas, samazinājušies par 9 %, taču par 5 %  palielinājies neieinteresēto skaits. Informācija par jauniešu iespējām joprojām visbiežāk tiek saņemta no masu medijiem, draugiem un skolas. Šogad pieaudzis informācijas daudzums, ko jaunieši saņēmuši no draugiem, internetā vai no citiem informācijas kanāliem, piemēram, NVO darbiniekiem.

Turpmākajā darbā jaunatnes politikas jomā IZM izvirzījusi 3 prioritātes: atbalsts jauniešu līdzdalībai un iniciatīvām (jaunatnes organizāciju projektu atbalsts, skolēnu iniciatīvu atbalsts, brīvprātīgā darba iniciatīvu veicināšana), atbalsts pašvaldībām stratēģiskas jaunatnes politikas ieviešanai (jaunatnes atbalsta infrastruktūras attīstība un darba ar jaunatni kvalitātes paaugstināšana) un izteiktāka jaunatnes interešu un vajadzību nodrošināšana nozaru politikās, īpaši – izglītības, nodarbinātības, veselības, sociālās drošības un kultūras jomās.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804
17.11.201017.08.2010 17:01
Sporta ministre: sportisti dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā
Šodien, 13.augustā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe sveica Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) un Latvijas Džudo federācijas (LDF) sportistus, viņu trenerus un atbalstītājus ar izcilajiem sasniegumiem starptautiskajās sacensībās. Viņa pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Atzinības rakstus un Pateicības rakstus, kā arī piemiņas veltes:
  • LAF sportistam Dairim Adamaitim par izcīnīto 1.vietu Pasaules airēšanas čempionātā U-23 vecuma grupā
  • LAF sportistam Laurim Šīrem par izcīnīto 1.vietu Pasaules airēšanas čempionātā U-23 vecuma grupā
  • LDF sportistam Denisam Kozlovam par izcīnīto 1.vietu Pasaules kausā džudo 1.posmā un 3.vietu Pasaules kausā džudo 2.posmā
  • LDF sportistam Jevgēnijam Borodavko par izcīnīto 2.vietu Pasaules kausā džudo pirmajā posmā un 2.vietu Pasaules kausā džudo otrajā posmā
  • abu LDF sportistu trenerim Oļegam Baskinam par ieguldījumu džudo sporta veida attīstībā un par sportistu izcīnītajām medaļām Pasaules kausā džudo pirmajā un otrajā posmā
  • abu LAF sportistu trenerēm Sandrai Bremzei un Guntai Rotšteinai par nozīmīgo ieguldījumu sportistu panākumu sasniegšanā
  • biedrībai „Latvijas Džudo federācija” par ieguldījumu džudo sporta veida attīstībā un par Denisa Kozlova un Jevgēnija Borodavko izcīnītajām medaļām Pasaules kausā džudo pirmajā un otrajā posmā
  • biedrībai „Latvijas Airēšanas federācija” par nozīmīgo ieguldījumu abu LAF sportistu panākumu sasniegšanā
  • Laura Šīres tēvam Aivaram Šīrem, Laura Šīres mātei Dzidrai Šīrei un Daira Adamaiša krustmātei Ilgai Ļubimovai par nozīmīgo ieguldījumu abu LAF sportistu panākumu sasniegšanā.
„Esmu gandarīta, ka jums ir iespēja būt Izglītības un zinātnes ministrijā, jo Latvijas sportisti mūsu valsts atpazīstamības vairošanai un prestižam pasaulē ir devuši ļoti daudz. Tādēļ esmu pateicīga sportistiem, viņu treneriem, federācijām, ārstiem, ģimenēm un visiem atbalstītājiem, lai atlēti varētu sasniegt augstus rezultātus,” teica T.Koķe. Viņa aicināja sabiedrību lepoties ar mūsu sportistu sasniegumiem un tos popularizēt, jo svarīgi, lai jaunajai paaudzei ir ideāli, uz kuriem tiekties, kam līdzināties, un tieši sportisti, viņu darbs un gribasspēks veido šos ideālus un tie ir pareizie vērtību orientieri.

T.Koķe teica, ka sports klātesošajiem saistīts ar virzību uz augšu, ar lielu ieguldījumu fiziskajā rūdījumā, psiholoģiskajā sagatavotībā un gribasspēka vairošanā. Ministre vēlēja sportistiem izcilu sportisko formu, lai sasniegtie rezultāti motivē uz arvien jaunu panākumu gūšanu un lai sabiedrība novērtē šos izcilos talantus! Viņa piebilda, ka atbilstoši noteiktajai kārtībai Izglītības un zinātnes ministrija rūpēsies, lai gada beigās sportisti, kuri guvuši godalgotas vietas, saņemtu arī paredzēto valsts atbalstu.

Abu sporta federāciju pārstāvji, sportisti un klātesošie pateicās ministrei un Izglītības un zinātnes ministrijai par iespēju pulcēties vienkopus, un LDF pasniedza T.Koķei īpašu statueti, kurā atainota džudo cīņa.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
13.11.201013.08.2010 16:47
Koķe: sarunās ar Pasaules Banku aizstāvētas nozares intereses
Lai aizstāvētu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo jomu intereses un lai iepazīstinātu ar paveikto nozaru darbības pilnveidē, 12.augustā, pēc izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes iniciatīvas notika viņas tikšanās ar Pasaules Bankas (PB) Centrālās Eiropas un Baltijas valstu reģiona direktoru Pīteru Haroldu un PB galveno ekonomistu, misijas vadītāju Latvijā Trūmenu Pakardu. Sarunā piedalījās arī IZM pārstāvji un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Žoržs Tikmers.

Ministre uzskata, ka kopumā šī saruna bija sekmīga – tajā tika sniegti lietišķi un profesionāli argumenti par to, ka IZM pārziņā esošās jomas tiek atbilstoši sakārtotas, līdz ar to, gūstot pārliecību, ka līdzīga situācija, kāda tā bija 2008.un 2009.gadā, veicot valsts budžeta samazinājumus, neatkārtosies un ka līdzekļi netiks samazināti. 

Tikšanās laikā ministre sniedza informāciju un argumentus par tām pozīcijām, par kurām iepriekš PB norādījusi uz izmaiņu nepieciešamību ilgtermiņā. T.Koķe īpaši uzsvēra tās darbības, kas pēc līdzekļu samazināšanas veiktas, lai uzlabotu sistēmas darbību, paaugstinātu efektivitāti un rezultativitāti. Ministre akcentēja, ka tālāka līdzekļu samazināšana IZM pārziņā esošajās jomās nav iespējama un nevar būt.

Gan šajā tikšanās reizē, gan iepriekš PB atzinīgi novērtēja IZM paveikto, kas sekmē kvalitāti un efektīvāku resursu uzlabošanu. Piemēram, finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” ieviešanu, profesionālās izglītības sistēmas un satura pilnveides uzsākšanu.

Savukārt šajā tikšanās reizē ministre īpaši pievērsās pēdējā laikā paveiktajam augstākās izglītības un zinātnes darbības uzlabošanā un pilnveidē. Viņa iepazīstināja PB pārstāvjus ar pagājušajā nedēļā valdībā apstiprināto dokumentu „Pasākumu plāns nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012”. Runājot par šo plānu, T.Koķe akcentēja, ka tas vērsts uz sistēmas sakārtošanu ilgtermiņā, līdz 2020.gadam, bet sākotnēji veicamie darbi, līdz 2012.gadam, fokusējas uz konkrētām lietām: 1) kvalitātes uzlabšanu, 2) finansēšanas sistēmas pilnveidi, 3) augstākās izglītības un pētniecības sasaistes stiprināšanu ar tautsaimniecību, 4) augstākās izglītības un zinātnes eksportspējas un starptautiskās konkurences veicināšanu.

Runājot par augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pilnveidi, ministre iepazīstināja PB pārstāvjus ar iniciatīvu un aicināja arī viņus to atbalstīt. Proti, turpmāk finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei jāparedz atbilstoši šo jomu darbības specifikai, lai vismaz daļa pieejamo resursu būtu zināmi un iezīmēti jau vairākus gadus uz priekšu, atbilstoši augstākās izglītības studiju ciklam un valsts pētījumu programmu īstenošanai.

Saistībā ar sporta nozari, sarunas gaitā Latvijas puse mērķtiecīgi skaidroja sporta sistēmas uzbūvi, politikas veidošanas un īstenošanas mehānismus. Tādējādi argumentējot arī turpmāka valsts finansējuma saglabāšanu un nodrošināšanu sportam. Pretējā gadījumā, negatīvi ietekmējot sporta jomas darbību, īpaši – iespējas bērniem un jauniešiem nodarboties ar sportu un pievēršanos veselīgam dzīvesveidam, tiktu radītas nopietnas sekas, kuru novēršanai nākotnē būtu nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi.

Tāpat tika skaidroti valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas principi un mērķi piecām sporta kapitālsabiedrībām – SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”” (valstij – 100%), VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” (valstij – 100%), SIA „Tenisa centrs „Lielupe”” (valstij – 99,9%), SIA „Sporta centrs „Mežaparks”” (valstij – 99,9%), SIA „Latvijas Olimpiskā vienība” (valstij – 22%).

T.Koķe uzsvēra, ka pašlaik Latvijas likumi un normatīvie akti neparedz citu formu, kā vien valsts kapitālsabiedrība, tajā skaitā – sporta institūcijām, kas pamatā nav pelnošas organizācijas. Turklāt līdz divtūkstošo gadu sākumam tās bija valsts bezpeļņas organizācijas, kas tika pārveidotas institucionāli, saskaņā ar izmaiņām tiesību aktos.

Ministre aicināja PB pārstāvjus atbalstīt IZM pozīciju sarunās ar Finanšu ministriju, saistībā ar 2011.gada budžetu. Proti, IZM pārziņā jābūt pozīcijām, kas nodrošina tās pārziņā esošo jomu darbību un attīstību, t.sk. – sporta, nevis IZM jānodarbojas ar finanšu un banku sektora funkcijām – ar valsts galvojumu atmaksu sporta būvēm. Šī situācija arī nereti kopumā, īpaši – sporta sabiedrībā, rada neatbilstošu priekšstatu, jo no 2010.gadā sporta budžeta 13,99 miljoniem latu (treneru algām, augstu sasniegumu sportam, sporta federācijām u.c. ar sportu saistītiem mērķiem), vairāk nekā 4 miljoni latu ir sportam neraksturīgai funkcijai, proti – valsts galvoto aizdevumu atmaksai.
 
Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
13.11.201013.08.2010 10:36
Vienojas par ASV un Latvijas sadarbības turpināšanu un pilnveidi izglītības un zinātnes jomās
Vakar, 11.augustā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikās ar ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras atašeju Eimiju Storovu (Amy Storrow). Viņas atbildībā ir arī izglītības un zinātnes jautājumi. Tikšanās laikā tika uzsvērta sekmīgā līdzšinējā sadarbība un abas puses vienojās par tās turpināšanu un pilnveidi.

Ministre augstu novērtēja to, ka ASV pārstāves pirmā tikšanās, uzsākot darbu Latvijā, ir tieši ar izglītības un zinātnes jomas pārstāvjiem. Tas ir nozīmīgi un svarīgi, jo starpvalstu sadarbības stiprināšana un eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē ir viens no IZM darbības mērķiem. Turklāt daļa sarunas notika latviski un ministre pauda atzinību par viešņas latviešu valodas prasmi, jo IZM atbild arī par valsts valodas politiku.

E.Storova uzteica līdzšinējo Latvijas un ASV sekmīgo sadarbību izglītības jomā, īpaši – saistībā ar Fulbraita apmaiņas programmu. Puses vienojās plašāk informēt sabiedrību par šīm stipendijām un rosināt aktīvāk pieteikties dalībai tajās. Vienlaikus IZM uzsvēra sadarbību zinātnē, t.sk., Eiropas Savienības 5., 6. un 7.Ietvarprogrammas kontekstā, piemēram, informātikas jomā starp Matemātikas un informātikas institūtu un Kalifornijas Berklija Universitāti; dzīvības zinātņu un biotehnoloģiju jomā starp Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Pensilvānijas Universitāti un Jūtas Universitāti; pētniecības infrastruktūras jomā starp Ventspils Radioastronomijas centru, Ventspils Augstskolu un Kornela Universitāti u.c. Ministre piebilda, ka pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, pēdējo gadu laikā būtiski pilnveidota zinātnes infrastruktūra, laboratorijas, turklāt Latvijas likumdošana ir motivējoša starptautiskai sadarbībai pētniecībā.

ASV puse interesējās par mūsu sasniegumiem Boloņas procesa principu ieviešanā augstākajā izglītībā, kur Latvija ir viena no visvairāk paveikušajām valstīm. Turklāt Latvijas speciālistu zināšanas šajā jomā guvušas starptautisku atzinību un konkrētu interesi par mūsu pieredzes apgūšanu.

Noslēgumā IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere informēja atašeju par jauno IZM iniciatīvu divreiz gadā organizēt tikšanās reizēm ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, lai informētu par aktualitātēm IZM pārziņā esošajās jomās, un uzaicināja E.Storovu uz nākamo tikšanos, kas plānota rudenī.  

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
12.11.201012.08.2010 09:43
Ķīnas sporta amatpersonas Koķei uzsver Latvijas sekmīgo sporta politiku
Šodien, 11.augustā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe tikās ar Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) Galvenās Sporta administrācijas viceministru un Ķīnas Olimpiskās komitejas (ĶOK) viceprezidentu Duan Shijie un ĶTR Galvenās Sporta administrācijas un ĶOK oficiālo delegāciju. Sarunā piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, LOK ģenerālsekretārs Einārs Fogelis, Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Andris Kalniņš un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktore Agra Brūne.

Ministre augstu novērtēja Ķīnas delegācijas viesošanos Latvijā, atzīmējot, ka Latvijai un Ķīnai ir sekmīga un rezultatīva sadarbība IZM pārziņā esošajās jomās un pauda pārliecību par tās attīstību nākotnē. T.Koķe teica, ka šī vizīte ir īpašs novērtējums un atzinība Latvijas mērķtiecīgajai sporta politikai – tās veidošanai un īstenošanai, jo piesaistīta tādas lielvalsts, kā Ķīna, interese. Turklāt Ķīnas delegācija Latvijā viesojas jau trešo reizi pēdējo sešu gadu laikā.

Viesi pateicās Latvijai par izcilo uzņemšanu, īpaši uzsvēra Latvijas panākumus sportā, kā arī sekmīgi veidoto un īstenoto sporta politiku, kas ļāvusi gūt atbilstošus rezultātus. Tāpat Ķīnas amatpersonas augstu novērtēja sadarbību valsts, nevalstiskā sektora un pašvaldību līmenī sporta jomā, kā arī uzsvēra lielo sabiedrības interesi par sportu Latvijā. Ķīnas pārstāvji īpašu uzmanību Latvijai pievērsa pēc Sidnejas, Atēnu un īpaši – pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm, jo mūsu sportisti un komandas regulāri izcīna medaļas Olimpiskajās spēlēs, neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu.

Sarunā ar Ķīnas kolēģi T.Koķe uzsvēra, ka īpaši nozīmīgi, ka IZM atbildība par sporta nozari Latvijā ir tradīcijām bagāta un ka sadarbība valsts, nevalstiskā sektora, īpaši – LOK, LSPF, kā arī pašvaldību starpā ir ilggadēja un cieša. Ministre pastāstīja, ka kopīgo sporta mērķu sasniegšanā galvenie akcenti likti trijos virzienos. Pirmkārt, tas, ka sports ir IZM pārziņā, sekmē bērnu un jauniešu iesaisti fiziskajās aktivitātēs kā skolā, tā ārpusklases un profesionālās ievirzes interešu izglītības norisēs, vairojot viņu interesi par veselīgu dzīvesveidu un piesaisti sportam jau no mazotnes.

Otrkārt, sporta politikas veidošanā un īstenošanā, sadarbojoties iesaistītajiem partneriem, liela nozīme tiek pievērsta sporta pieejamībai un atbilstošai sporta infrastruktūrai, lai nodrošinātu iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.

Treškārt, būtisks un nozīmīgs ir augstu sasniegumu sports un ideāli sportā, īpaši – bērniem un jauniešiem, jo viņiem ir kam līdzināties, uz ko tiekties. Ministre uzsvēra, ka sportistu sasniegumi veicina bērnu un jauniešu interesi par sportu un par arvien jauniem sporta veidiem, piemēram, pēc Māra Štromberga Pekinas Olimpiskajās spēlēs izcīnītās zelta medaļas, palielinājusies interese par BMX riteņbraukšanu.

T.Koķe vēlēja abu valstu – Latvijas un Ķīnas, sportistiem turpināt sasniegt jaunus panākumus un pauda pārliecību, ka tie neizpaliks arī I Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs, kas jau šonedēļ sāksies Singapūrā. Noslēgumā T.Koķe pateicās Ķīnas pusei par izcili noorganizētajām Pekinas Olimpiskajām spēlēm, kas Latvijai bija sekmīgas.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
11.11.201011.08.2010 13:38
Turpina darbu pie Profesionālās izglītības likumprojekta izstrādes
Lai jaunais Profesionālās izglītības likumprojekts tiktu sagatavots atbilstoši mūsdienīgas profesionālās izglītības attīstības vajadzībām, balstoties uz nozaru kvalifikāciju sistēmu un profesionālās izglītības ilgtermiņa mērķiem, kā arī uz ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobācijas rezultātiem, valdība pagarinājusi termiņu, līdz kuram Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar partneriem jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) Profesionālās izglītības likumprojekts.

Jau šobrīd tiek veikti nozīmīgi priekšdarbi profesionālās izglītības sistēmas pilnveidei, piemēram, gan saistībā ar nozaru kvalifikāciju sistēmas izveidi, gan ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas ieviešanu, kuras aprobācijas rezultāti sniegs būtisku papildu informāciju Profesionālās izglītības likumprojekta izstrādē, tāpēc likumprojekta iesniegšanas termiņš no 2010.gada 31.decembra pagarināts līdz 2012.gada 1.augustam.

Eiropas Savienības dalībvalstīm ieteikts īstenot pasākumus, lai no 2012.gada, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, pakāpeniski varētu ieviest un izmantot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET). Atbilstoši ieteikumam Latvijas profesionālās izglītības sistēmai tiek radīti nepieciešamie priekšnoteikumi ECVET ieviešanai un īstenotas citas nepieciešamās darbības, lai rezultātā iegūtu pievilcīgāku un prestižu profesionālās izglītības sistēmu, kas nodrošinās augstu profesionālās izglītības kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām.

2010.gada 2.martā tika apstiprināti MK noteikumi Nr.196 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.1.apakšaktivitāti „Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija””. Apakšaktivitātes ietvaros plānota nozaru ekspertu padomju izveide un to darbības nodrošināšana, kompetenču un prasmju izpēte tautsaimniecības nozarēs izglītības pasūtījuma veikšanai, nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide, nozares pamatprofesiju standartu izstrāde vai pilnveide, moduļu pieejas ieviešana profesionālās izglītības programmu izstrādē vai pilnveidē, eksaminācijas uzlabošana, ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobācija un citi pasākumi.

2011.gadā tiks uzsākta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas aprobācija, jo 2010.gada 10.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Atbilstoši tam IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences – MK noteikumu projekts „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” 15.jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Šodien, 2010.gada 10.augustā, valdībā apstiprinātais MK rīkojuma projekts „Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 16.septembra rīkojumā Nr.629 „Par koncepciju „Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā""" pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv,
67047834
10.11.201010.08.2010 16:17
Apstiprināta kārtība nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudei
Lai precīzāk būtu iespējams izvērtēt nacionālās sporta bāzes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī noteiktu nacionālo sporta bāzu pārbaudes kārtību un tajā iesaistāmās institūcijas, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu.

Izstrādātais MK noteikumu projekts „Nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtība un tajā iesaistāmās institūcijas” nosaka pārbaudē veicamās darbības un kritērijus izvērtējuma veikšanai, iesaistīto institūciju kompetences, nacionālās sporta bāzes īpašnieka vai valdītāja pienākumus pārbaudes veikšanas laikā, kā arī pārbaudes noslēguma ziņojuma sagatavošanas kārtību.

MK noteikumu projekts „Nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtība un tajā iesaistāmās institūcijas” šodien, 2010.gada 10.augustā, apstiprināts MK. Ar to var iepazīties MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40173136&mode=mk&date=2010-08-10
 
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834
10.11.201010.08.2010 14:41
Latvijas skolas sadarbosies ar izglītības iestādēm visā Eiropā
Noslēdzoties 2010. gada Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas skolu partnerību projektu konkursam, apstiprinājumu guvis 61 projekts. Tuvāko divu gadu laikā Latvijas vispārējo izglītības iestāžu audzēkņi starptautisku pieredzi gūs visā Eiropā.

Skolu divpusējās partnerības ir divgadīgi projekti starp divām skolām, kur valodas apguves nolūkā skolēnu grupas viesojas viena pie otras. Apmaiņa ilgst vismaz 10 dienas. Skolu daudzpusējās partnerības arī ir divgadīgi projekti, taču tajos ir iesaistītas vismaz trīs skolas no vismaz trīs ES Mūžizglītības programmas dalībvalstīm. Skolu partnerības projektos var piedalīties izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas.

Comenius skolu partnerību projekti veicina sadarbību starp skolām Eiropā, palīdz skolēniem un skolotājiem gūt jaunas zināšanas, attīsta sociālās prasmes, dod iespēju iepazīt darbu komandā, mācīties plānot un īstenot projekta aktivitātes, iemācīties jaunus  informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pielietošanas veidus, paplašināt skolēnu un pedagogu redzesloku, kā arī sekmēt svešvalodu apguvi.

Finansējums 1 183 000 eiro apmērā piešķirts 58 daudzpusējo un trīs divpusējo skolu partnerību projektiem. 47 mācību iestādēm katrai piešķirti 21 000 eiro, savukārt 14 iestādēm – katrai 14 000 eiro. Patlaban rezerves sarakstā ir 32 daudzpusējo partnerību projekti un viens divpusējās partnerības projekts. Vērtējot pēc tehniskajiem un partnerības atbilstības kritērijiem, ir noraidīti 9 daudzpusējo partnerību projekti un viens divpusējo partnerību projekts, savukārt 85 skolu partnerības noraidītas finanšu trūkuma un nepietiekamas kvalitātes dēļ. Šī gada konkursā saņemti kopumā 180 skolu partnerību projekti.

Apstiprināto skolu partnerību un rezerves projektu saraksti publicēti: http://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/comenius/comenius_konkursi/comenius_rezultati/.

No 2010. gada Valsts izglītības attīstības aģentūra nodrošina visas ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gadam īstenošanu Latvijā. Comenius apakšprogramma piedāvā pedagogu tālākizglītību, skolu un reģionu sadarbību vispārējās izglītības attīstībai.

ES Mūžizglītības programmā ir 33 dalībvalstis:
• 27 ES dalībvalstis;
• Eiropas Ekonomikas zonas valstis – Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija;
• ES kandidātvalstis – Horvātija, Maķedonija, Turcija.

Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
10.11.201010.08.2010 14:39
Koķe: uzņemšanas rezultāti kopumā saskan ar augstākajā izglītībā un valsts attīstībā izvirzītajiem mērķiem
6.augustā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe tikās ar Latvijas augstskolu studiju (mācību) prorektoriem un augstskolu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar uzņemšanas rezultātiem, ar augstskolu nākotnes plāniem studentu piesaistē, kā arī – ar šajā otrdienā Ministru kabineta apstiprināto dokumentu „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”.

Lielākoties budžeta vietas augstskolās ir nokomplektētas, kopumā uzņemti 25 tūkstoši pirmkursnieku visās studiju pakāpēs, kas ir par apmēram pieciem tūkstošiem mazāk nekā pērn, taču daļā augstskolu pieteikšanās studijām vēl turpinās. 2010./2011.studiju gadā kopējais budžeta vietu skaits visās studiju pakāpēs augstskolās (izņemot koledžas) ir gandrīz 26 tūkstoši, kam kopumā no valsts budžeta piešķirti nedaudz vairāk kā 50 miljoni latu.

Augstskolu pārstāvji uzsvēra, ka gadu no gada palielinās jauniešu interese un konkurence uz budžeta studiju vietām un arī šis gads bija tam apliecinājums. Pēdējo gadu laikā palielinās interese par inženierzinātņu studijām, turklāt šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, interese būtiski palielinājusies arī par tādām studiju jomām, kā medicīna, farmācija, zobārstniecība, jūrniecība, telekomunikācijas, loģistika. Tāpat pieaug interese par maģistrantūras un doktorantūras studijām, kur būtiska nozīme ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu stipendijām.

Ministre akcentēja, ka uzņemšanas rezultāti augstskolās kopumā saskan ar Latvijā izvirzītajiem mērķiem augstākās izglītības politikā, ar zinātnes prioritārajiem virzieniem un ar valsts attīstību kopumā. Vienlaikus T.Koķe uzskata, ka vēl lielāka interese par valstī noteiktajām prioritārajām jomām varētu būt nākamajā gadā, kad 12.klasi absolvēs jaunieši, kuri pilnībā mācījušies saskaņā ar jauno dabaszinību un matemātikas standartu un mācību saturu, ar ES struktūrfondu atbalstu modernizētā mācību vidē.

Sarunas laikā atzinīgi tika novērtēta jaunā iespēja pretendentiem pieteikties studijām elektroniski, kas šogad pirmo reizi vienuviet bija iespējams triju universitāšu reflektantiem. Elektroniskā pieteikšanās bija arī citu augstskolu studētgribētājiem. Vienlaikus augstskolu pārstāvji pārrunāja iespēju nākotnē izveidot vienotu elektroniskās pieteikšanās sistēmu, piemēram, šim mērķim izveidojot kopīgu nodibinājumu. Arī ministre atzinīgi novērtēja elektroniskās pieteikšanās sistēmu un tās priekšrocības, piebilstot, ka viņa uz šādu rīcību rosinājusi jau iepriekš.

Savukārt saistībā ar dokumentu „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”, T.Koķe aicināja augstskolas strādājot pie savas turpmākās attīstības, vadīties pēc šī plāna, kurā definēti četri rīcības virzieni: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitāte; 2) materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu efektivitātes paaugstināšana; 3) augstākās izglītības eksportspēja; 4) augstākās izglītības un zinātnes sasaistes veicināšana ar tautsaimniecību. 

Ministre rosināja augstskolas likt lielāku akcentu uz studentu studiju darbu izstrādi, īpaši – maģistrantūras un doktorantūras līmenī, ne tikai augstskolās, bet arī ārpus tām, piemēram, uzņēmumos, tādējādi veicinot augstākās izglītības un pētniecības sasaisti ar tautsaimniecību.

Ministre atzīmēja, ka eksportspējas veicināšanu un ārvalstu studentu piesaisti Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā darbībā izvirzījusi kā vienu no trim 2010.gada mērķiem. Viņa uzsvēra, ka ņemot vērā studentu skaita būtisku samazināšanos ap 2015.gadu, jau šobrīd augstskolām ir jāstrādā pie ārvalstu studentu piesaistes, kā arī svarīgi stiprināt augstskolu lomu mūžizglītības kontekstā, piedāvājot, piemēram, atsevišķus studiju kursus, moduļus pieaugušajiem, zināšanu ieguvei un papildināšanai. 

Sanāksmes dalībnieki aktualizēja jautājumu saistībā ar jauniešu atbildības palielināšu par studiju procesu un rezultātu, īpaši – ja izglītība iegūta par valsts budžeta līdzekļiem, bet diploms nav saņemts vai studijas pārtrauktas.

Noslēgumā klātesošie atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk nodrošināt Augstākās izglītības likumprojekta apstiprināšanu Saeimā trešajā – galīgajā lasījumā, lai veicinātu augstākās izglītības attīstību. Ministre piekrita šim viedoklim un uzsvēra, ka valdība jau pirms diviem gadiem izskatījusi IZM kopā ar partneriem sagatavoto likumprojektu un tas iesniegts parlamentam apstiprināšanai.

Tikšanās dalībnieki augstu novērtēja iespēju pulcēties vienkopus augstākajai izglītībai un studiju procesam nozīmīgā periodā – laikā, kad noslēdzas jauno studentu uzņemšana. Kā atzina sarunas dalībnieki, lietderīgi ir savstarpēji apmainīties ar informāciju un to analizēt, lai iezīmētu turpmāk veicamos darbus.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
09.11.201009.08.2010 09:22
Latvijas skolēni mācīsies Eiropas valstu skolās
Jauno mācību gadu 14 skolēni no Latvijas uzsāks Francijas, Itālijas, Somijas un Spānijas skolās. Iespēju mācīties partnervalstu skolās, pilnveidot svešvalodu zināšanas un prasmes, kā arī paplašināt starpkultūru pieredzi jaunieši guvuši, sešām Latvijas skolām īstenojot Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas Comenius skolēnu individuālās mobilitātes projektus.
 
Dažādās Francijas skolās trīs mēnešus pavadīs Rīgas Centra humanitārās vidusskolas audzēknes Anna Ūdre un Elīna Bērziņa, kā arī Aizputes vidusskolas audzēkņi Diāna Zuļģe un Mārtiņš Neiburgs. Itālijā trīs mēnešus mācīsies Līgatnes vidusskolas audzēkņi Māra Šulca, Anna Dudaša un Jānis Ābols. Somijā trīs mēnešus skolosies Līvānu 1. vidusskolas audzēknes Sandra Milta un Lāsma Raubiška. Savukārt Spānijā pieredzi gūs Blīdenes pamatskolas audzēkņi Lelde Pole un Romans Maag, kā arī Limbažu 3. vidusskolas audzēknes Zane Rituma, Kristiāna Mārtinsone un Anete Kirmuša.
 
Comenius skolēnu individuālajai mobilitātei piešķirtais finansējums 2010. gadā ir 24 660 eiro. Līdzekļi paredzēti braucienu organizēšanai, skolēnu ceļa izdevumiem, valodu prasmju pilnveidei un ikmēneša pabalstam. Eiropas Komisija nodrošina visu aktivitātē iesaistīto skolēnu apdrošināšanu. Ārvalstīs skolēni dzīvos viesģimenēs, kuras piedāvā uzņemošā skola.
 
Comenius skolēnu individuālajā mobilitātē piedalās arī skolas Austrijā, Beļģijas vācu kopienā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Luksemburgā, Norvēģijā, Zviedrijā. Jaunajā mācību gadā Latvijā ieradīsies divi skolēni no Francijas un divi – no Somijas.
 
Skolēnu individuālajā mobilitātē var piedalīties skolas, kuras pieteikšanās brīdī darbojas vai iepriekš darbojušās Comenius skolu partnerības projektos. Pieteikumu iesniegšanu 2011./2012. mācību gadam plānots izsludināt 2010. gada decembrī.
 
No 2010. gada Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) nodrošina visas ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gadam īstenošanu Latvijā. Comenius apakšprogramma piedāvā pedagogu tālākizglītību, skolu un reģionu sadarbību vispārējās izglītības attīstībai.
 
Piektdien, 6. augustā, plkst. 10:00 viesnīcā „Albert Hotel”, Dzirnavu ielā 33, Rīgā, VIAA rīko sagatavošanas semināru aktivitātē iesaistītajiem skolēniem un skolotājiem.
 
 
Vairāk informācijas par Comenius skolēnu individuālo mobilitāti:
http://www.viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/comenius/comenius_skoleenu_mobilitate/
 

Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
05.11.201005.08.2010 11:50
Pirmsskolas izglītības vadlīnijas noteiks pirmsskolas izglītības saturu un pedagoģiskā procesa organizācijas principus
Lai veicinātu bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot sagatavošanos pamatizglītības apguvei, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.

Valsts standartā pamatizglītībai ir noteiktas prasības, skolēniem beidzot 3., 6. un 9.klasi, bet pirmsskolas izglītībā sasniedzamie rezultāti nav noteikti, tāpēc nepieciešams arī pirmsskolas izglītības pakāpes ieguves, tās satura un organizācijas tiesiskais regulējums.

Šodien valdībā apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” nosaka pirmsskolas izglītības satura mērķus un uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus, pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus un vērtēšanas pamatprincipus.

Saskaņā ar vadlīnijām, izglītības programmas apguves laikā bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu pedagogs izteiks mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos, savukārt, sākot ar 2011./2012.mācību gadu, beidzot obligāto pirmsskolas izglītību, vecāki saņems arī rakstisku informāciju par bērna sasniegumiem.

Pirmsskolas izglītības vadlīniju izstrādē piedalījās Daugavpils Universitātes pētījuma "Metodisko materiālu "Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas" izstrāde" darba grupa, kurā darbojās Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes, Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Augstskolas docētāji. Vadlīniju izstrādē piedalījās arī izglītības pārvalžu speciālisti, pirmsskolas izglītības iestāžu metodiķi un pedagogi, konsultācijas notikušas ar pilsētu un novadu pirmsskolas izglītības speciālistiem, Pirmsskolas izglītības asociāciju, Latvijas Nacionālās skolotāju savienības pārstāvjiem, Latvijas asociācijas "Domāšanas attīstība" pārstāvjiem. Tika uzklausīti un izvērtēti pirmsskolas un sākumskolas pedagogu, bērnu vecāku un citu interesentu viedokļi un ieteikumi.

Pēc IZM informācijas, 2009./2010.mācību gadā Latvijā darbojās 586 pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības programmas tika īstenotas arī 355 skolās un 9 interešu izglītības iestādēs. Kopējais pirmsskolas izglītībā iesaistīto bērnu skaits 2009./2010.mācību gadā bija 83 040 bērnu (2008./2009.mācību gadā - 80 936 bērni).

MK noteikumu projekts „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” šodien, 2010.gada 3.augustā, apstiprināts MK. Ar to var iepazīties MK mājaslapā.

Noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa, prese@izm.gov.lv, 67047834
03.11.201003.08.2010 12:59
Valdībā plāno apstiprināt pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē
Lai augstākajā izglītībā un zinātnē sekmētu pārmaiņas un attīstību, stiprinātu sasaisti ar tautsaimniecību, veicinātu kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, rīt, 3.augustā, Ministru kabineta sēdē plānots skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar partneriem izstrādāto „Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam”.

Reformu procesa nepieciešamība augstākajā izglītībā un zinātnē galvenie mērķi un rīcības virzieni ir noteikti šā gada sākumā valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”. Pasākumu plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā veikto situācijas analīzi augstākās izglītības un zinātnes sektorā un sniegtajiem priekšlikumiem.

Pasākumu plāns kā politikas plānošanas dokuments ir sākuma posms ceļā uz ilgtermiņa strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, nolūkā noteikt un īstenot pasākumus, lai radītu atbilstošu vidi turpmāko pārmaiņu veiksmīgai norisei.

Pasākumu plānā paredzēti konkrēti pasākumi četros galvenajos rīcības virzienos: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana; 2) augstākās izglītības un zinātnes institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana; 3) augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana; 4) augstākās izglītības un zinātnes sektora integrācija ar tautsaimniecību un sabiedrības attīstību.

Plānā ietverti 35 pasākumi un par to izpildi atbildīgās institūcijas. Atbilstoši to kompetencei, paredzēts pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu, radīt nosacījumus efektīvākai augstākās izglītības iestāžu materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai, sagatavot jaunus, kā arī veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos.

Šobrīd pasākumu īstenošanai nepieciešamo pasākumu finansēšana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta finansējuma ietvaros, piesaistot arī ES struktūrfondu līdzekļus.

Lai novērstu politikas plānošanas dokumentu dublēšanos, pasākumu plānā nav iekļautas tās zinātniskās darbības aktivitātes, kas jau ietvertas „Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānā 2010.-2011.gadam”.

Pasākumu plāna projekta sagatavošanas un apspriešanas procesā aktīvi iesaistījās augstskolas, kā arī sadarbības partneri, kas snieguši savus atzinumus un saskaņojuši plāna projektu, piemēram, Augstākās izglītības padome, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padome.

„Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam” šodien, 2010.gada 2.augustā, izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē un tiek virzīts apstiprināšanai rītdienas, 3.augusta, MK sēdē.

Pēc Pasākumu plāna apstiprināšanas valdībā, tas būs pieejams IZM mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834
02.11.201002.08.2010 17:42
Turpmāk Valsts Izglītības informācijas sistēmā tiks nodrošināta precīzāka skolēnu uzskaite
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ticamu informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu - grozījumus MK 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””, kurus šodien 2010.gada 29.jūlijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik MK noteikumos lietots termins „elektroniska datu bāze”, kas var būt arī novada vai pilsētas datu bāze, taču grozījumu projekts noteiks, ka informācija jāievada VIIS.  Lai nodrošinātu precīzu obligātā izglītības vecuma bērnu un jauniešu uzskaiti, kā arī precīzi piemērotu finansēšanas principu „nauda seko skolēnam”, grozījumu projekts paredz noteikt, ka skolēns VIIS var tikt reģistrēts tikai vienā pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, izslēdzot „dubultās piederības”.

Plānots arī vienkāršot administratīvās procedūras, kad skolēns maina izglītības iestādi. Turpmāk vecākiem būs jāraksta iesniegums tikai vienu reizi vienai izglītības iestādei, kas būs pamats, lai izglītības iestādes pašas organizētu tālāko dokumentu apriti. Noteikumos pašlaik paredzēts, ka, skolēnam mainot izglītības iestādi, vecākiem ir jāraksta gan iesniegums par iestāšanos jaunajā izglītības iestādē, gan iesniegums par izstāšanos, ko jāiesniedz iepriekšējā izglītības iestādē. Pieredze liecina, ka daudzos gadījumos iesniegums par izstāšanos netiek laikus iesniegts, kas nenodrošina precīzu skolēnu uzskaiti.

Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk arī eksterni reģistrēs noteiktā klasē. Ja skolēnam  plānots mācīties citā valstī, turpmāk vecākiem būs jāiesniedz izglītības iestādē iesniegumu, kurā apliecināts, ka skolēns turpinās izglītību citā valstī, izglītības iestāde vecākiem izsniegs ar izglītības iestādes zīmogu un direktora parakstu apstiprinātu liecību vai mācību sasniegumu vērtējumu izrakstu, skolēnu ar direktora rīkojumu atskaitīs no izglītības iestādes un tiks izdarīts attiecīgs ieraksts izglītojamo reģistrācijas un uzskaites grāmatā un Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Grozījumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047804
29.10.201029.07.2010 13:23
Sporta ministre sveic jauno Eiropas čempioni un Latvijas rekordisti Inetu Radēviču
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe sveic Inetu Radēviču ar vakar vakarā Barselonā izcīnīto Eiropas čempiones titulu un ar uzstādīto jauno Latvijas rekordu tāllēkšanā.

T.Koķe novēl I.Radēvičai un ikvienam Latvijas sportistam sekmīgus turpmākos startus Eiropas čempionātā, kā arī ir pateicīga par sportistu, īpaši – par I.Radevičas, treneru, ārstu un atbalstītāju ieguldīto darbu, kura rezultāti rada kopīgu prieku un lepnumu par saviem atlētiem un par Latviju.

Ministre uzsver, ka līdz šim Latvijai sportā šis ir viens no sekmīgākajiem gadiem – gan iegūtās medaļas Vankūveras olimpiskajās spēlēs, gan lielisks apliecinājums Latvijas sportistu meistarībai bija pagājušajā nedēļā Eiropas U20 basketbola čempionātā sievietēm izcīnītās bronzas medaļas, gan daudzi citi panākumi.

T.Koķe pauž cerību, ka līdz sezonas beigām mūsu sportisti vēl nevienu reizi vien apliecinās sevi un sasniegs augstus rezultātus, stiprinot Latvijas kā valsts un tās sportisko sasniegumu atpazīstamību starptautiski, piemēram, I Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Singapūrā.

Agnese Korbe
Izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
29.10.201029.07.2010 11:03
Plāno palielināt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts ģimnāzijās
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus „Pedagogu darba samaksas noteikumos”, kas paredz paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts ģimnāzijās, kā arī atļaut valsts ģimnāziju pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar skolēniem mācību priekšmetā.

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumi Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” nosaka izglītības metodiķa zemāko mēneša darba algas likmi, atsevišķi neatrunājot mēneša darba algas likmi izglītības metodiķim valsts ģimnāzijā. Ikviena Latvijas valsts ģimnāzija un to metodiķi piedalās pedagogu tālākizglītības un metodiskā darba pilnveidē, kā arī veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, tādējādi sniedzot ieguldījumu kopējās valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Grozījumi paredz noteikt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts ģimnāzijās, nosakot to vienādu ar izglītības iestādes vadītāja vietnieka darba algas likmi.

2009./2010.mācību gadā Latvijā 22 valsts ģimnāzijās kopā strādāja 22 izglītības metodiķi.

IZM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” šodien, 2010.gada 29.jūlijā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīti apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834
29.10.201029.07.2010 10:44
ERAF investīcijas profesionālās izglītības iestādēm uzņem apgriezienus
28. un 29. jūlijā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) parakstīs vienošanās ar astoņām profesionālās izglītības iestādēm par 11 projektu īstenošanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” (3.1.1.1.). Augustā vienošanās plānots noslēgt vēl ar sešām izglītības iestādēm par astoņu projektu īstenošanu.

Šonedēļ vienošanās par finansējuma saņemšanu VIAA slēdz ar Saldus profesionālo vidusskolu, Jāņmuižas profesionālo vidusskolu, Saulaines profesionālo vidusskolu, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, Smiltenes Profesionālo vidusskolu, Barkavas arodvidusskolu, Alsviķu profesionālo vidusskolu un Aizkraukles arodvidusskolu, bet nākamnedēļ – ar Jelgavas Amatniecības vidusskolu un Smiltenes tehnikumu.

Projektu īstenošanas gaitā renovēs profesionālās izglītības iestāžu ēkas un būves, kā arī modernizēs mācību aprīkojumu, būtiski uzlabojot kopējo infrastruktūru. Projekti nodrošinās nepieciešamos priekšnoteikumus mūsdienīgu sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanai mehānikas un metālapstrādes, enerģētikas, elektronikas un automātikas, transporta, būvniecības, kokapstrādes, lauksaimniecības, ķīmiskās rūpniecības, tūrisma, tekstilapstrādes, radošo industriju tematiskajās jomās, kā arī bibliotēku, dabas zinātņu kabinetu modernizācijai un izglītības iestāžu pielāgošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.

„Iespēja saņemt 65 miljonus latu vērtus struktūrfondu līdzekļus ir nozīmīgs atbalsts Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, veidojot mūsdienīgu mācību vidi un materiāli tehnisko bāzi kvalitatīvai, pilnvērtīgai un jauniešus saistošai profesionālai izglītībai. Tas būtiski uzlabos profesionālās izglītības prestižu, kvalitāti un praktiskas apmācības iespējas atbilstoši nozaru vajadzībām, gatavojot speciālistus noteiktas tautsaimnieciskās nozares darba tirgum,” uzsver VIAA direktore Dita Traidās.

Kopējā projektu īstenošanas summa ir 65 734 044 lati, tai skaitā ERAF līdzfinansējums – 56 773 938 lati un nacionālais publiskais līdzfinansējums – 8 960 106 lati.

Paredzēts, ka projektu īstenošanas gaitā līdz 2013. gadam tiks būtiski uzlabota infrastruktūra 53 profesionālās izglītības iestādēs (no tām vismaz 10 profesionālās izglītības iestādes pielāgotas personām ar funkcionāliem traucējumiem). Kurzemē atbalstu saņems astoņas profesionālās izglītības iestādes, Latgalē – 11 profesionālās izglītības iestādes, Vidzemē – deviņas profesionālās izglītības iestādes, Zemgalē – sešas profesionālās izglītības iestādes, savukārt Rīgā un tās reģionā – 19 profesionālās izglītības iestādes.

Līdz šim šajā aktivitātē VIAA noslēgusi trīs vienošanās par Ventspils Profesionālās vidusskolas attīstības projektu īstenošanu.

Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
28.10.201028.07.2010 15:14
Koķe: nepamatoti ir Reformu vadības grupā un darbā pie 2011.gada valsts budžeta visaugstākajā līmenī neiekļaut studentu pārstāvi
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe šā gada 7.jūlijā nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, pamatojot nepieciešamību Reformu vadības grupā un darbā pie 2011.gada valsts budžeta projekta visaugstākajā līmenī iesaistīt Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvi (http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/5318.html).

Ministre savu viedokli argumentēja ar Latvijas virzību uz zināšanu sabiedrību un ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, kā arī ar to, ka šiem mērķiem saistīto pārmaiņu sekmīgā veidošanā un īstenošanā būtiska ir sadarbības partneru iesaiste, jo īpaši – LSA. Tieši šīs sabiedrības grupas – vairāk nekā 120 tūkstošu Latvijas studentu, nākotne ir tieši atkarīga no pašlaik veidoto un īstenoto pārmaiņu atbilstošas nodrošināšanas. 

T.Koķe uzskata par nepamatotu Ministru prezidenta biroja vadītājas atteikumu – neiekļaut Reformu vadības grupā un darbā pie nākamā gada valsts budžeta projekta visaugstākajā līmenī LSA pārstāvi. Ministre uzskata, ka tas nevairo iedzīvotāju, jo īpaši – studentu, uzticēšanos valstij, jo šie jaunieši pārstāv ne vien nozīmīgu Latvijas sabiedrības daļu, bet arī paaudzi, kurai būs jāveido valsts nākotne un jāveicina starptautiskā konkurētspēja, kā arī – jāatmaksā līdzekļi aizdevējiem. Turklāt esošajiem politiķiem svarīgi sekmēt, lai Latvijas studenti tiktu iesaistīti būtisku jautājumu risināšanā, lai tiktu stiprināta viņu piederība savai valstij un lai viņi neaizbrauktu no Latvijas.

Izglītības un zinātnes ministre turpina sadarbību, risinot vairākus valstisku svarīgus jautājumus, piemēram, saistībā ar 2011.gada valsts budžeta projektu, ar dokumenta projekta „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam” pēc iespējas ātrāku iekļaušanu un izskatīšanu Ministru kabineta sēdē u.c. Vienlaikus T.Koķe uzskata, ka LSA pārstāvis ir iekļaujams arī valsts nākotnes veidošanā visaugstākajā līmenī. 

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
27.10.201027.07.2010 09:53
Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana norit atbilstoši MK apstiprinātajām pamatnostādnēm un skolu izstrādātajām attīstības un investīciju stratēģijām
Profesionālās izglītības iestāžu sakārtošana norit plānveidīgi un pakāpeniski, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.decembrī apstiprinātajām Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam un profesionālās izglītības iestāžu izstrādātajām attīstības un investīciju stratēģijām.

Pamatnostādnes izstrādātas ar mērķi sakārtot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, lai paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, ņemot vērā profesionālās izglītības iestāžu darbības izvērtējumu, nozaru asociāciju priekšlikumus un tautsaimniecības vajadzības, vienlaikus vērtējot demogrāfisko situāciju reģionos. Pamatnostādnes, ar kurām visiem interesentiem iespējams iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/profesionala-izglitiba/4605.html, , izstrādātas, IZM sadarbojoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem: Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LABS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomi un citiem.

Atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam, līdz 2010.gada 1.februārim profesionālās izglītības iestādes izstrādāja attīstības un investīciju stratēģijas, lai sekmētu profesionālās izglītības sistēmas sakārtāšanu un lai nodrošinātu saimniecisku un efektīvu vairāk nekā 65 miljonu latu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ieguldīšanu profesionālajā izglītībā. Tās iestādes, kuras plānots apvienot, lai veidotu profesionālās izglītības kompetences centru, izstrādāja kopīgu stratēģiju. Stratēģijas vērtēja un saskaņoja IZM un citu ministriju, kā arī LDDK, LBAS un LPS pārstāvji.

Ņemot vērā, ka kompetenču centru izveide nav vienkāršs process, IZM sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām, plānošanas reģioniem un sociālajiem partneriem strādā, lai pakāpeniski nodrošinātu kompetenču centru izveidi, izvērtējot līdzšinējo skolu darbības rādītājus un meklējot piemērotākos risinājumus profesionālās izglītības iestāžu juridiskajam statusam. Atbilstoši normatīvajiem aktiem lēmums par katru profesionālās izglītības iestāžu kompetences centra izveidi tiks pieņemts Ministru kabinetā, pēc konsultēšanās ar partneriem.

Vienlaikus pilnā apmērā tiek nodrošināta profesionālās izglītības iestāžu darbība, piemēram, pašlaik atbilstoši izstrādātajam un apstiprinātajam uzņemšanas plānam visās skolās notiek audzēkņu uzņemšana.

Apvienojot izglītības iestādes, tiks saglabātas īstenotās izglītības programmas, tāpēc ikvienam profesionālās izglītības iestādes audzēknim būs iespēja turpināt mācības un iegūt plānoto profesionālo kvalifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv, 67047804
22.10.201022.07.2010 16:35
Izstrādāti noteikumi par bērnu uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā
Lai nodrošinātu bērnu veselības stāvoklim atbilstošas izglītības ieguvi un pilnveidotu kārtību, kādā notiek uzņemšana internātskolās, uzņemšana un atskaitīšana speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā”. 

Jaunā noteikumu projekta mērķis ir novērst bērnu nepamatotu uzņemšanu, uzturēšanu vai atskaitīšanu no speciālajām izglītības iestādēm un speciālajām pirmsskolas izglītības grupām. Lai nepieļautu situāciju, ka bērns obligātajā izglītības vecumā tiek atskaitīts no izglītības iestādes un neturpina iegūt pamatizglītību, noteikta kārtība, kas jāievēro izglītības iestādei, kad bērns pāriet mācīties no vienas izglītības iestādes uz citu.

Noteikta arī kārtība, kas nepieļauj līdz šim dažkārt īstenoto praksi, ka bērns izglītības iestādē turpina izglītības iegūšanu nepamatoti ilgi. Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad bērnam konstatēta veselības stāvokļa uzlabošanās, vai, ja ir beidzies valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā norādītais speciālās izglītības programmas apguves termiņš, izglītības iestādei sadarbībā ar vecākiem jānodrošina bērna spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa atkārtota pārbaude valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, izvērtējot iespējas bērnam turpināt izglītību atbilstošā izglītības programmā vispārējās izglītības iestādē.

Noteikumu projektā noteikts arī maksimāli pieļaujamais bērnu skaits klasē un grupā speciālās izglītības iestādēs, kas bērniem ar speciālajām izglītības vajadzībām nodrošinās kvalitatīvāku speciālās izglītības programmas apguvi.

Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar Speciālās izglītības darbinieku asociāciju, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas atbalsta projekta tālāku virzību.

MK noteikumu projekts „Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā” šodien, 2010.gada 22.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK. Pēc noteikumu apstiprināšanas spēku zaudēs pašreizējie MK 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.490 „Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas”.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv, 67047834
22.10.201022.07.2010 14:43
Izglītības ministre piedalījās Valsts prezidenta kundzes rīkotajā diskusijā par iekļaujošo izglītību
Šodien, 21.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe piedalījās un moderēja Valsts prezidenta kundzes Lilitas Zatleres – starptautiskās konferences „Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā” patroneses, rīkoto diskusiju. Tās mērķis bija apspriest šīs konferences rezultātus, kā arī diskutēt par vienu no izglītības aktualitātēm – iekļaujošo izglītību un par to, kā stiprināt bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām atbilstošu izglītību un viņu iekļaušanos sabiedrībā.

„Es biju lepna, ka, vizītes laikā apmeklējot speciālās attīstības centru Serbijā, varēju teikt, ka Latvijā pašlaik notiek starptautiska konference ar plašu dalībnieku loku no vairāk nekā 60 valstīm. Bērni ar speciālām vajadzībām ir jāpadara redzamāki un sabiedrībai jāpalīdz viņus pamanīt un saprast. Lai klātesošo vienotajai izpratnei par iekļaujošās izglītības nozīmi seko darbi! Es arī turpmāk tikšos ar izglītības iestāžu vadītājiem reģionālo vizīšu laikā. Esmu gatava uzklausīt problēmjautājumus, lai sniegtu atbalstu pedagogiem, bērniem un viņu vecākiem, kā arī iesaistīties speciālās un iekļaujošās izglītības jautājumu risināšanā,” tikšanās laikā sacīja Lilita Zatleres kundze.

T.Koķe, kas bija arī šīs konferences priekšsēdētāja, pateicās Valsts prezidenta kundzei par atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām kopumā un uzsvēra, ka L.Zatleres personiskajai iesaistei šajā konferencē, bija īpaša loma un nozīme gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Ministre minēja, ka konferences sekmīga norise Latvijā stiprināja starptautiskās sabiedrības interesi par mūsu valsti, turklāt starptautisku uzmanību un atpazīstamību iekļaujošās izglītības jomā Latvija izpelnījusies jau iepriekš, piemēram, izcili noorganizējot UNESCO Eiropas un Ziemeļamerikas reģiona konferenci „Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai” Rīgā, 2008.gada februārī, gatavojoties UNESCO 48.Starptautiskās izglītības konferences sesijai „Iekļaujošā izglītība: nākotnes ceļš”.

Ministre akcentēja, ka konferences „Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā” laikā iegūtais pozitīvais starptautiskais vērtējums Latvijas paveiktajam ļāva mums labāk ieraudzīt savus sasniegumus iekļaujošās izglītības jomā un popularizēt labās prakses piemērus, kas lielākoties nav sastopami citviet. Piemēram, Latvijā pirmsskolas izglītība ir kopējās izglītības daļa, kas gan sekmē saikni starp izglītības pakāpēm, īpaši – sākumposmā, gan ļauj veiksmīgāk risināt bērnu nākotnei svarīgus jautājumus, piemēram, veikt agrīno diagnostiku un intervenci; tāpat Latvijā ir paveikts nozīmīgs darbs, lai jauniešiem ar īpašām vajadzībām būtu iespēja kārtot centralizētos eksāmenus, tādējādi vairojot viņu iespējas iekļauties gan turpmākajā izglītībā, gan veicināt pilnvērtīgāku turpmāko dzīvi.

Analizējot konferences rezultātus, tās organizatori atzina, ka nodrošinot sekmīgu un pozitīvu starptautisko rezonansi ieguvuša pasākuma norisi Latvijā, esam demonstrējuši pasaules līmeņa paraugpraksi iekļaujošās izglītības jomā. Diskusijas dalībnieki pauda kopīgu redzējumu, ka Latvijā arvien lielāks uzsvars būtu liekams uz iekļaujošās izglītības attīstību un pēctecības stiprināšanu, atbilstoši bērnu vajadzībām, interesēm un iespējām, kas ir solis ceļā uz iekļaujošu sabiedrību.

Diskusijā tika pausts viedoklis, ka izglītībā svarīgi stiprināt veseluma pieeju, lai ar atbilstošu atbalstu sabalansētu iekļaujošo izglītību un speciālo izglītību. Nolūkā veicināt sekmīgāku iekļaušanos, liela nozīme ir atbalstam vecākiem, skolu, pedagogu un speciālistu savstarpējai sadarbībai, profesionālajai orientācijai, tostarp – arī profesionālās izglītības iestāžu atvērtībai skolām, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām, lai izmantojot profesionālo skolu iespējas, vairotu šiem cilvēkiem praktiskās iemaņas un prasmes.

Kā atzina sarunas dalībnieki, šo bērnu un jauniešu vajadzības un to nodrošināšana ilgtermiņā ir skatāmas un risināmas kompleksi – gan izglītības kontekstā, gan arī saistībā ar veselības, labklājības u.c. jomu pārziņā esošajiem jautājumiem.

T.Koķe minēja divus aspektus, kuriem turpmākajā darbībā ikvienam izglītībā iesaistītajam svarīgi pievērst lielāku uzmanību, pirmkārt, mazināt un novērst šķēršļus, lai cilvēki ar speciālām vajadzībām spēj iekļauties sabiedrībā; otrkārt, sabiedrībai jākļūst atvērtākai pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un liela nozīme ir informēšanai un izpratnes stiprināšanai.

Starptautiskā konference „Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā”, kas pagājušajā nedēļā notika Rīgā, pulcināja apmēram 500 praktiķu, zinātnieku, izglītības politikas veidotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju no vairāk nekā 60 valstīm. Šodien sarunā piedalījās starptautiskās konferences „Iekļaujoša pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām izglītībā” rīkotāji, izglītības praktiķi, eksperti un politikas veidotāji.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
21.10.201021.07.2010 17:05
Iespēja pieteikties dalībai Grundtvig darbnīcās
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) mājas lapā publicējusi jaunāko Grundtvig darbnīcu katalogu. Tajā apkopotas Grundtvig darbnīcas, kas notiks laikposmā no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 31. augustam. Grundtvig darbnīcas dod iespēju pieaugušajiem piedalīties mācību pasākumos un semināros, kas notiek kādā citā Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas dalībvalstī.

Grundtvig darbnīcās kopā darbojas dalībnieki no vairākām ES Mūžizglītības programmas dalībvalstīm, lai gūtu jaunu izglītības pieredzi atbilstoši dalībnieku vajadzībām, attīstot katram dalībniekam nepieciešamās prasmes. Grundtvig darbnīcu tēmas var būt dažādas: māksla, kultūra, valodas, zinātne, ekoloģija, pilsonība, starpkultūru dialogs u.c.

Katrā darbnīcā ir 10-20 dalībnieku, darbnīcas ilgums – 5 līdz 10 dienas. Visus dalības izdevumus (ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, dalība darbnīcā, apdrošināšana) sedz darbnīcu organizatori. Darbnīcu dalībnieks var būt jebkurš pieaugušais, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, neatkarīgi no nodarbošanās. Grundtvig darbnīcās drīkst piedalīties ne biežāk kā reizi divos gados.

No 2010. gada VIAA nodrošina visas ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gadam īstenošanu Latvijā. Leonardo da Vinci apakšprogrammas mērķis ir uzlabot profesionālās jeb arodizglītības kvalitāti, Comenius piedāvā pedagogu tālākizglītību, skolu un reģionu sadarbību vispārējās izglītības attīstībai, Erasmus programmas mērķis ir veicināt studentu un mācībspēku mobilitāti, piedāvājot studiju, prakses, docēšanas un apmācību iespēju ārzemēs, savukārt Grundtvig piedāvā starptautiskās sadarbības iespējas pieaugušo izglītībā iesaistītajiem.

ES Mūžizglītības programmā ir 33 dalībvalstis:
  • 27 ES dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija,  Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija;
  • Eiropas Ekonomikas zonas valstis – Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija;
  • ES kandidātvalstis – Horvātija, Maķedonija, Turcija.
Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
21.10.201021.07.2010 09:19
Izglītības ministre saka paldies Dziesmu un deju svētku organizatoriem un atbalstītājiem, un saņem pateicības no Latvijas un ārvalstīm

Izglītības un zinātnes ministre, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Tatjana Koķe nosūtījusi pateicības vēstules svētku rīkošanā iesaistītajiem cilvēkiem un viņu pārstāvētajām organizācijām un uzņēmumiem, kā arī pati turpina saņemt pateicības par izcili, augstvērtīgi un atbildīgi noorganizēto pasākumu.


Ministre saka paldies par profesionalitāti, sadarbību, pašaizliedzību, operativitāti un atbalstu svētku sagatavošanā un to sekmīgas norises nodrošināšanā Iekšlietu ministrijai un tās dienestiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Rīgas pašvaldībai un tās iestādēm, Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio, UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, svētku sponsoriem un atbalstītājiem – SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA „Rīgas Piensaimnieks”, AS „Aldaris”, VAS „Latvijas Dzelzceļš” u.c.


T.Koķe raksta, ka kopīgiem spēkiem izdevās radīt un nodrošināt svētkus, kas sniedza prieku un augstu māksliniecisko baudījumu gan dalībniekiem, gan Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem.


Ministre saņēmusi pateicības un atzinīgus vārdus gan svētku laikā, gan turpina tos saņemt pašlaik gan no vēstniekiem, ārvalstu viesiem un pašmāju apmeklētājiem, gan no svētku dalībniekiem, viņu vecākiem un kolektīvu vadītājiem par izcili un pārdomāti noorganizēto pasākumu un par tā māksliniecisko kvalitāti. Piemēram, vakar, 14.jūlijā, pieņemšanā par godu Francijas Republikas neatkarības dienai vēstniece Šantāla Puarē uzrunā teica īpašu paldies ministrei par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; pateicību par vizīti Latvijā un par iespēju apmeklēt svētkus atsūtījusi UNESCO Pamatizglītības departamenta direktore dr.Mantsetsa Marope; tāpat pateicības vēstuli T.Koķe saņēmusi no izglītības un zinātnes ministra 2000.-2002.gadā, VIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Kārļa Greiškalna, kurš pasakās gan par svētkiem, kas izskanējuši ar lielu meistarību un gribasspēku, gan par jaunas tradīcijas – akcijas „Uzdāvini koncertu!” aizsākšanu, kas kopumā cilvēku savstarpējās attiecības veido sirsnīgākas.

15.10.201015.07.2010 15:32
Izstrādāta neformāli apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanas kārtība

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk profesionālo kvalifikāciju būs iespējams  iegūt personām, kuras profesionālās kompetences apguvušas ārpus formālās izglītības sistēmas.

Noteikumu projektā noteiktas  prasības, kādām jāatbilst pretendentam, kas vēlas pieteikties profesionālās kompetences novērtēšanai, pieteikumam iesniedzamā dokumentācija un novērtēšanas kārtība. Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā institūcija, kas koordinēs ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenču atzīšanu būs IZM padotības iestāde - Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Profesionālās kompetences novērtēšanu plānots noteikt divos secīgos posmos: pretendenta iesniegto dokumentu izvērtēšana  un profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošana profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Novērtēšanu IKVD deleģēs veikt akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram.

Noteikumu projekta apstiprināšana veicinās cilvēkresursu attīstību, tādējādi sekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Iegūtā profesionālā kvalifikācija palielinās atsevišķu personu konkurētspēju darba tirgū un ļaus taupīs laiku un finanšu līdzekļus, neliekot no jauna apgūt ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences.

Noteikumu projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un Latvijas Amatniecības kameras un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju pārstāvjiem.

MK noteikumu projekts „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci”, kas šodien, 2010.gada 15.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tiks saskaņots noteiktajā kārtībā un virzīts apstiprināšanai MK. Plānots, ka noteikumi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

15.10.201015.07.2010 14:42
Āgenskalna ģimnāzijai plāno piešķirt valsts ģimnāzijas statusu
Šodien, 2010.gada 15.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, saskaņā ar kuru Āgenskalna ģimnāzijai plānots piešķirt valsts ģimnāzijas statusu.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – jāīsteno  vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā 3 virzienos, skolēnu skaitam 10.-12.klasē republikas pilsētā  jābūt ne mazākam par 350, iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.
 
Āgenskalna ģimnāzija īsteno četras vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena un matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas, kā arī trīs pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas ar padziļinātu vācu valodas un matemātikas apguvi.

10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 380 skolēni, skolā kopā 7.-12.klasē mācās 645 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 84,9 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 83,1 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Āgenskalna ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija no 1962.gada ir skola ar padziļinātu vācu valodas apguvi, līdz ar to ir izveidojusies par vācu valodas mācīšanas metodisko centru visiem Latvijas skolu vācu valodas pedagogiem. Ģimnāzijas pedagogi aktīvi iesaistās Rīgas vispārizglītojošo skolu metodisko apvienību darbā.

Šobrīd Latvijā darbojas 22 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti.  Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.
15.10.201015.07.2010 14:41
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijai plāno piešķirt valsts ģimnāzijas statusu
Šodien, 2010.gada 15.jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, saskaņā ar kuru Rīgas pilsētas 3.ģimnāzijai plānots piešķirt valsts ģimnāzijas statusu.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – jāīsteno  vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā 3 virzienos, skolēnu skaitam 10.-12.klasē jābūt ne mazākam par 350 republikas pilsētā, iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.
 
Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija īsteno septiņas vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārizglītojošā virziena;  matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmas, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmas.

10. līdz 12.klasē ģimnāzijā mācās 449 skolēni, skolā kopā 7.-12.klasē mācās 822 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 92,7 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 89,7 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Rīgas pilsētas 3.ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Ģimnāzija ir iesaistījusies jauno vispārējās vidējās izglītības dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu izstrādē, vairāki ģimnāzijas pedagogi ir LU sertificēti mentori angļu valodā un kultūras vēsturē, pedagoģijas studenti ģimnāzijā veic pedagoģisko praksi. Trīs skolotāji studē doktorantūrā.

Šobrīd Latvijā darbojas 22 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti.  Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.
15.10.201015.07.2010 14:40
Izglītības un zinātnes ministres, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājas Tatjanas Koķes pateicība svētku dalībniekiem, kolektīvu vadītājiem, organizatoriem, atbalstītājiem

Izglītības un zinātnes ministre, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Tatjana Koķe saka paldies visiem un ikvienam, kurš pielicis roku, ielicis sirdi, iesaistījies un savus pienākumus veicis atbildīgi un profesionāli, lai sagatavotu svētkus, lai tie notiktu, būtu mākslinieciski augstvērtīgi un droši, radot prieku gan pašiem dalībniekiem, gan priecējot Latvijas iedzīvotājus un mūsu viesus.


„Mēs esam skaisti nosvinējuši desmitos – jubilejas svētkus. Mums ir dots bagāts kultūras mantojums, dižas tradīcijas un pats galvenais – mums ir cilvēki. Cilvēki, kas saskata to, ko vajag attīstīt, ko vajag nest tālāk nākotnei un nākamajām paaudzēm. Mēs varam būt arī patiesi lepni, ka pirmo reizi vēsturē svētki ir ierakstīti UNESCO 2010.-2011.gada svinamo dienu kalendārā un kā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs ir vispasaules nozīmes vērtība,” uzsver ministre.


Īpašu paldies ministre saka vairāk nekā 30 tūkstošiem svētku dalībniekiem – Latvijas skolēniem, kuru vēlme un aizrautība dziedāt, dejot, muzicēt un līdzdarboties bija gan izcils profesionalitātes paraugs, gan izturības apliecinājums.
T.Koķe ir pateicīga X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku patronam, Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš bija kopā ar svētku dalībniekiem gan koncertos, gan sniedza viņiem unikālu iespēju pieskandināt Rīgas pili.
Ministre saka paldies kolektīvu vadītājiem un virsvadītājiem – gan tiem, kuriem šie bija pirmie svētki, gan pedagogiem ar vairāku svētku pieredzi: „Strādājot ar mūsu skolu jaunatni ikdienā, jūs esat apliecinājuši rūpes un atbildību pret bērniem un jauniešiem, kā arī atbildību pret mūsu unikālajām tradīcijām, prasmi dalīties pieredzē, prasmi mācīties vienam no otra, lai pārmantotu mūsu dārgumus”.


„Saku paldies skolu un kolektīvu vadītājiem, vecākiem, audzēkņiem – visiem, kuri šos piecus gadus ir ļoti nopietni strādājuši un gatavojušies svētkiem,” saka ministre. Viņa ir pateicīga arī pašvaldību vadītājiem gan par atbalstu kolektīviem, pedagogiem un audzēkņiem gatavojoties svētkiem, gan par to, ka pašvaldību vadītāji bija kopā ar savējiem svētku laikā. 


Ministre ir pateicīga svētku mākslinieciskajai padomei un īpaši – tās priekšsēdētājam Maestro Raimondam Paulam, kura vadībā mākslinieciskā padome strādājusi jau ceturto reizi, nodrošinot augstvērtīgu un kvalitatīvu svētku māksliniecisko norisi. Būdama svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, T.Koķe izsaka pateicību arī visiem rīcības komitejas dalībniekiem, svētku izpilddirekcijas darbiniekiem, brīvprātīgajiem, kuri darbā iesaistījās ar visaugstāko atbildību un profesionalitāti, lai svētki būtu droši, skaisti un notiktu kā plānots, īpaši – gan nodrošinot veselības aprūpi un medicīnisko palīdzību, gan rūpējoties par dalībnieku un skatītāju drošību, gan atbilstoši risinot ar svētku norisi saistītos tehniskos jautājumus Rīgas pilsētā. 


Ministre saka paldies arī svētku sponsoram un atbalstītājiem, kuri sniedza nozīmīgu praktisku atbalstu un ieguldījumu gan svētku sagatavošanas gaitā, gan norises laikā.


Katri dziesmu un deju svētki ir atšķirīgi, un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija īpaši ne tikai ar tradīciju pārmantošanu caur dziesmu, deju un mūziku, bet, gatavojoties šiem svētkiem, tika īstenots projekts „Mantojums”, kurā pētīti iepriekšējie svētki. Ministre ir pateicīga ikvienam skolēnam, kurš iesaistījās šajā projektā, apkopojot, pētot, analizējot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju tradīciju, tādējādi pieliekot savu roku šīs tradīcijas saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.


Vērtējot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, T.Koķe atzīst, ka kopš pirmajiem svētkiem 1960.gadā, tie ir mainījušies – mainījusies svētku filozofija un repertuārs, svētki kļuvuši krāšņāki un dažādāki, mainījies to norises laiks – no dažām dienām līdz pat veselai nedēļai Rīgā un svētku ieskandināšanas pasākumiem Latvijas novados, ļaujot šo atmosfēru baudīt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.

Izmaiņas ir arī svētku dalībnieku skaitliskajā sastāvā – no nepilniem 10 tūkstošiem pirmajos svētkos, līdz vairāk nekā 30 tūkstošiem šogad, turklāt pēdējo gadu laikā palielinājies svētku dalībnieku īpatsvars, salīdzinot ar kopējo skolēnu skaitu.


T.Koķe ir pārliecināta, ka šie svētki deva daudz radošu ieceru nākamajiem – XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un vēl, lai mēs tos pēc pieciem gadiem piedzīvojam vēl kuplākā skaitā, vēl krāšņākus un augstvērtīgākus.

12.10.201012.07.2010 15:31
UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova sveic X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus un viesus

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un svētku nedēļā izglītības un zinātnes ministre, svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Tatjana Koķe saņēmusi UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas apsveikumu par godu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50.gadadienai.


„Godātie svētku dalībnieki un apmeklētāji! Patiesi priecājos jūs visus sveikt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50.gadadienā. Šie svētki ir unikāls kultūras notikums, kas kopš 1960.gada uzplaucis, piesaistot desmitiem tūkstošus jaunu dziedātāju, dejotāju un muzicētāju, kā arī arvien jaunus un aizrautības pilnus klausītājus un skatītājus.
Jūsu svētki ir nozīmīga Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa, kas kopā ar svētkiem Igaunijā un Lietuvā iekļauta Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Esmu patiesi gandarīta, ka papildus tam UNESCO Ģenerālā konference tās 35.sesijā 2009.gada rudenī pieņēma lēmumu iekļaut svētku 50.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā.


Šīs bagātīgās un Latvijas tautas dzīvē īpašās tradīcijas saglabāšanā ir nozīmīgs ikviena bērna, jaunieša, skolotāja un mākslinieciskā vadītāja ieguldījums. Brīnišķīgais dziesmu un tautas deju repertuārs ir avots lepnumam un identitātei. Šo svētku rīkošana veicina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, stiprina kopā būšanas izjūtu un nodrošina, ka tradīcija tiek nodota no paaudzes paaudzē.


Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Baltijas valstis ir parādījušas stingru apņēmību kopt savu nemateriālo mantojumu. 2005.gadā Latvija pieņēma nacionālo likumu ar mērķi „saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju”. Likums, kā arī citas nozīmīgas iniciatīvas, tai skaitā tradicionālo dziesmu un deju apguves veicināšana formālās un interešu izglītības ceļā, ataino Latvijas apņēmību stiprināt mantojumu, kam ir liela simboliskā vērtība. To apliecina visas valsts bērnu un jauniešu enerģiskā dalība svētkos, kā arī spēja svētku norisēs līdzās tradicionālajiem integrēt arī mūsdienu elementus.


Šajos svētkos diemžēl nevaru būt ar jums un pievienoties korim, kur kopīgā dziesmā skanēs tūkstošiem balsu, tomēr es lepojos, ka jūsu svētki, kas godina Latvijas tautas tradīciju, ir arī visas cilvēces dārgums! Par godu šim notikumam vēlreiz novēlu jums svinīgus un krāšņus šīs tradīcijas 50.gadadienas svētkus!” – teikts I.Bokovas apsveikuma vēstulē.


Pirmo reizi vēsturē Skolēnu dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO 2010.-2011.gada svinamo dienu kalendārā un ir Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīga sastāvdaļa un kā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs ir vispasaules nozīmes vērtība. Svētki ir nozīmīga Latvijas identitātes daļa, to tradīcijas nozīmīgums mācību procesā, skolu un interešu izglītības aktivitātēs nodrošina to pārmantošanu un pilnveidi.


T.Koķe saņēmusi vēstuli arī no Eiropas Padomes Izglītības, kultūras un mantojuma, jaunatnes un sporta ģenerāldirektores Gabriella Battaini-Dragoni. Viņa apsveic Latviju ar šo nozīmīgo notikumu un vēl panākumiem bagātus svētkus, kas pulcē kopā vairāk nekā 30 tūkstošus skolēnus.

12.10.201012.07.2010 13:48
Noslēgumam tuvojas darbs pie Latvijas – Ķīnas līguma par izglītības dokumentu atzīšanu

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Venzju, kurš bija ieradies pie ministres atvadu vizītē, pateicās viņam par līdzšinējo sadarbību un novēlēja panākumus jauno darba pienākumu pildīšanā. Ministre uzsvēra, ka divu gadu laikā, ko vēstnieks pavadījis Latvijā, pilnveidojusies abu valstu sadarbība, īpaši – augstākās izglītības jomā, sasniedzot izcilus rezultātus.

 
Kā konkrēts piemērs šai sadarbībai tika minēts Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas līguma projekts par izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu atzīšanu, turklāt darbs pie tā izstrādes tuvojas noslēgumam. Jūnija vidū Latvija saņēma līguma projektu no Ķīnas un veikusi pēdējos precizējumus, kas iesniegti Ķīnas pusei. Turklāt Latvijas paveiktais šajā jomā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, dod pārliecību pirmajai parakstīt diplomu atzīšanas līgumu ar Ķīnu. Šis līgums dos iespējas būtiski pilnveidot praktisko sadarbību augstākās izglītības jomā.


T.Koķe uzsvēra, ka augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas kontekstā Latvija īpaši akcentē sadarbību ar Ķīnu, kas ietverts arī valdībā iesniegtajā dokumenta projektā „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”. Ministre piebilda, ka šobrīd Latvija uzmanību pievērsusi ārvalstu studentiem interesējošu un saistošu studiju programmu izstrādei angļu valodā.


Vēstnieks pastāstīja, ka Ķīnā izdota ķīniešu – latviešu vārdnīca, kas šobrīd ir ceļā uz Latviju un plānots, ka tā tiks dāvināta izglītības iestādēm un bibliotēkām. Ministre atzina, ka šādas lietas palīdz labāk iepazīt un izprast vienam otru, vairojot arī savstarpējo uzticēšanos, kas ir pamats sadarbības stiprināšanai un kontaktu paplašināšanai. T.Koķe piebilda, ka Latvijas jauniešiem – gan no vispārizglītojošajām skolām, gan no augstskolām, ir interese par Ķīnu, ķīniešu valodu un sadarbības iespējām. Savukārt vēstnieks informēja, ka šajā gadā, līdztekus piecām Ķīnas valdības stipendijām, vairākiem Latvijas jauniešiem būs iespējas studēt Ķīnā, pateicoties Konfūcija institūta stipendijām.

09.10.201009.07.2010 15:25
Pirmajā jaunās Latvijas Zinātnes padomes sēdē ievēl padomes priekšsēdētāju un vietnieku
Šodien, 7.jūlijā, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes vadībā notika pirmā paplašinātā sastāvā jaunapstiprinātās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sēde, kuras dalībnieki par LZP priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īsteno locekli, LZA viceprezidentu un ārlietu sekretāru Dr.habil.phys., prof. Andreju Siliņu, savukārt par vietnieku – LZA īsteno locekli Dr.habil.phys., prof. Ivaru Lāci.

A.Siliņu darbam jaunajā LZP izvirzījusi LZA un saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu par LZP priekšsēdētāju kļūst viens no pieciem LZA izvirzītajiem LZP locekļiem. Savukārt I.Lācis ir Ministru prezidenta nominēts pārstāvis LZP.
Atklājot sanāksmi, T.Koķe uzsvēra, ka viņai ir gan gods, gan atbildība saskaņā ar noteikto kārtību vadīt pirmo jaunapstiprinātās LZP sēdi. Gods, jo zinātnei ir nozīmīga loma valsts attīstībā tuvākā un tālākā nākotnē. Atbildība, jo LZP kopš 1990.gada ieņem svarīgu vietu Latvijas zinātnes politikā. Ir būtiski, lai arvien lielākai sabiedrības daļai ir interese un izpratne par zinātni un lai zinātnes attīstība notiktu mērķtiecīgi – efektīvā un produktīvā zinātnisko institūciju savstarpējā sadarbībā un sadarbībā ar uzņēmējiem, nodrošinot valsts un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību un vienlaikus ievērojot arī starptautiskos procesus zinātniskajā telpā.

Uzrunājot jaunapstiprināto LZP, T.Koķe uzsvēra un vēlēja vairākas lietas. Pirmkārt, nepieciešamība stiprināt vienotu valsts politiku, starpnozaru un starpsektoru sadarbību zinātnē, pētniecībā un inovācijā ir radījusi nepieciešamību paplašināt LZP sastāvu no līdzšinējiem 12 uz 23 dalībniekiem. LZP darbā papildu ir iesaistīti pārstāvji gan no Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijas, gan organizācijām, piemēram, no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības. Īpaši uzrunājot citu ministriju pārstāvjus, T.Koķe vēlēja, lai viņi kļūst par cilvēkiem, kuri sasaista zinātniskās darbības jomas savās nozarēs ar kopējo valsts zinātnes politiku, tajā skaitā – veicinot sadarbību ar uzņēmējiem. Zinātnes un komercdarbības saiknes stiprināšanu un zinātnes internacionalizāciju ministre vēlēja arī jaunajam LZP priekšsēdētājam.

Otrkārt, T.Koķe iepazīstināja LZP ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju 2011.gada un nākamo gadu valsts budžeta projektu izstrādē, kas sekmētu stabilitāti un prognozējamību zinātnē un pētniecībā. Proti, valsts ilgtermiņa finanšu saistībās paredzēt vismaz daļu līdzekļu valsts pētījumu programmu īstenošanai, tā kā šīs programmas tiek apstiprinātas uz vairākiem gadiem un zinātniekiem ir svarīgi zināt pieejamo finansējumu to īstenošanas gaitā.

Treškārt, dokumenta projekta „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam” kontekstā īpašu uzmanību padomei ministre rosināja pievērst augstākās izglītības un zinātnes sadarbības stiprināšanai, kā arī zinātnes internacionalizācijai un sadarbībai ar industriju.

Savukārt, diskutējot par zinātnes infrastruktūras attīstību, atbilstošākiem veidiem zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu zinātnes attīstībai, sanāksmes laikā tika pausts vienots redzējums par nepieciešamību stiprināt zinātnes un industrijas sadarbību, nodrošināt mērķtiecīga un koncentrēta atbalsta piešķiršanu un resursu efektīvu izmantošanu. Šo iemeslu dēļ šobrīd IZM kopā ar partneriem strādā pie valsts nozīmes pētniecības centru noteikšanas un līdzekļu – vairāk nekā 102 miljonu latu – ieguldīšanas nosacījumu un mehānismu izstrādes pētniecības infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā – lai sekmētu tirgus vajadzībām atbilstošas un inovatīvas pētniecības infrastruktūras izveidi. Vienlaikus T.Koķe akcentēja, ka zinātniekiem kā nozares pārstāvjiem un IZM kā atbildīgajai institūcijai par šīs nozares attīstību kopumā, ir jābūt galvenajiem, kas nosaka šo investīciju ieguldīšanas kārtību, īpatsvaru dažāda rakstura projektos un veidus zinātnes un industrijas sadarbībai, nevis tas būtu darāms Finanšu ministrijai (FM). Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka LZP jau tuvākajā laikā sniegs savu viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu par zinātnes infrastruktūras attīstību un vairāk nekā 102 miljonu latu ieguldīšanu tajā, ņemot vērā konceptuālās nostājas šajā jautājumā atšķirību starp IZM un FM.

Sēdes ietvaros T.Koķe pasniedza arī Ministru kabineta Atzinības rakstus „Par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā” bijušajam LZP priekšsēdētājam, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Dr.habil.biol., prof. Elmāram Grēnam, un bijušajam LZP priekšsēdētāja vietniekam, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Dr.habil.sc.ing., prof. Jurim Jansonam.

Jaunapstiprinātais LZP sastāvs pieejams Ministru kabineta MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177674&mode=mk&date=2010-06-29
07.10.201007.07.2010 16:24
Koķe aicina Ministru prezidentu iesaistīt studentus 2011.gada valsts budžeta projekta veidošanā visaugstākajā līmenī un Reformu vadības grupā

8.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nosūtīs vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, argumentējot nepieciešamību un aicinot valdības vadītāju iekļaut 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādē visaugstākajā līmenī un Reformu vadības grupā Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvi. „Šobrīd veidotās reformas noteiks LSA pārstāvētās sabiedrības grupas – vairāk nekā 120 000 Latvijas studentu – nākotni, un to plānošana un īstenošana nav pieļaujama bez viņu tiešas iesaistes un līdzdalības visaugstākajā līmenī,” teikts ministres vēstulē.


T.Koķe uzsver, ka ievērojot Latvijas virzību uz zināšanu sabiedrību un ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, kā arī ar šiem mērķiem saistīto pārmaiņu sekmīgu veidošanu un īstenošanu, būtiska ir to partneru iesaiste, kuru pārstāvēto sabiedrības grupu nākotne tieši atkarīga no atbilstošas šo pārmaiņu nodrošināšanas. Šie sadarbības partneri iesaistāmi ne tikai nozaru ministriju līmenī, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) allaž ir nodrošinājusi, bet arī visaugstākajā – visas valdības līmenī.


Ministresprāt, īpaši būtiski ir nepieļaut līdzšinējo situāciju, kad Reformu vadības grupa tika izveidota bez konsultācijām ar IZM. Turklāt līdz šim, vērtējot IZM funkcijas un veidojot valsts budžeta projektus, augstākās izglītības jomas un studentu pārstāvji aktīvi sadarbojās ar IZM, bet valstiskā līmenī netika pietiekami ņemti vērtā. Tā rezultātā līdzšinējā pārstāvniecība, tajā skaitā Reformu vadības grupā radījusi draudošu situāciju, jo augstākajai izglītībai – nozarei, kuras uzdevums ir nodrošināt zināšanu ekonomikai nepieciešamos cilvēkresursus – finansējums samazināts par 50%, kas ir lielākais samazinājums visās IZM pārraudzībā esošajās jomās, un veido vismazāko augstākās izglītības publiskā finansējuma īpatsvaru iekšzemes kopproduktā Eiropas Savienības valstīs.   

 
T.Koķe uzskata, ka LSA iesaiste 2011.gada valsts budžeta veidošanā ne tikai IZM, bet arī augstākā līmenī un iekļaušana Reformu vadības grupā vairos gan iedzīvotāju, gan augstākās izglītības sabiedrības, bet jo īpaši – studentu uzticēšanos valstij, jo tiks nodrošināta jomā iesaistīto līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos. Turklāt LSA pārstāv ne vien nozīmīgu Latvijas sabiedrības daļu, bet arī paaudzi, kuras uzdevums būs veidot valsts nākotni, turpināt celt tās starptautisko konkurētspēju un atmaksāt līdzekļus starptautiskajiem aizdevējiem.
Ministrei, tiekoties ar LSA valdes pārstāvjiem šā gada 2.jūlijā, tika pausts kopīgs redzējums par LSA sadarbības turpināšanu ar IZM, tajā skaitā – jautājumos, kas saistīti ar 2011.gada valsts budžeta projekta veidošanu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka studenti ir tā sabiedrības grupa, kuras sekmīga nākotne Latvijā nav iespējama bez atbilstošas līdzdalības nodrošināšanas budžeta veidošanas un reformu procesos visaugstākajā līmenī jau šobrīd.

07.10.201007.07.2010 13:24
Izglītības un zinātnes ministres, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētājas Tatjanas Koķes svētku atklāšanas uzruna
„Tauta saglabā un pārmanto no paaudzes uz paaudzi to, ko vērtē visaugstāk. Mums Latvijā augstā vērtē ir dziesma, deja un mūzika. Par to liecina Dziesmu svētku gadsimtu tradīcijas, par to liecina tas, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sākušies pirms 50 gadiem un šī ir jubilejas reize – desmitā gadskārta. Paldies ikvienam, kas ir pielicis roku un ielicis sirdi, lai šie dižie svētki Latvijā notiek! Paldies tiem, kas finansiāli atbalstīja šo svētku norisi!

Ir labi, ka savu dārgāko mantojumu neturam tikai pūra lādē, bet lietojam to, vairojam to un vairojam to caur prieku. Un šajā nedēļā Rīgā būs vairāk nekā 30 tūkstoši dziedātāju, dejotāju un muzikantu, vēl vairāk skatītāju, tad šis prieks būs tūkstoškārtīgs.

Ticu, ka dziesma, deja un mūzika mūs kā cilvēkus, kā tautu, kā nāciju, kā valsti stiprinās. Ļausimies dziesmai, dejai un mūzikai!

Un tagad visvairāk gaidītie vārdi: desmitos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pasludinu par atklātiem,” tā šodien, 6.jūlijā, atklājot X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, teica izglītības un zinātnes ministre, svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja Tatjana Koķe.
Visas nedēļas garumā, līdz pat 11.jūlijam ministre plānojusi apmeklēt vairākus svētu pasākumus, kā arī tikties ar svētku viesiem un dalībniekiem. Šovakar, 6.jūlijā, pulksten 19.00 plānots, ka ministre apmeklēs Bērnu simfonisko orķestru koncertu, kas notiks J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Savukārt rīt, 7.jūlijā, pulksten 10.00 ministre T.Koķe un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics kopīgi apmeklēs Kultūras un sporta centru „Daugava”, kur sāksies tautas deju lielkoncerta „Deja kāpj debesīs” mēģinājumi. Trešdienas pēcpusdienā, pulksten 16.00 plānots, ka T.Koķe apmeklēs koru Lielās balvas konkursu Rīgas Latviešu biedrības namā, kas ir īpašs, jo tā dalībnieki sacentīsies par labākā kora titulu. Konkursa rezultāti tiks paziņoti un labākais koris tiks sveikts sestdien, 10.jūlijā, koru koncerta „Mana zeme – zemīte skaistā!” laikā Mežaparka Lielajā estrādē.
07.10.201007.07.2010 13:22
Izglītības ministre, IZM un tās iestāžu darbinieki iesaistās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku akcijā „Uzdāvini koncertu!”
Sagaidot X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kuru pirmsākumi rodami ne vien pagājušajā gadsimtā, bet pat pagājušajā tūkstošgadē – 1960.gadā, 2010.gada svētku organizētāji rīko akciju „Uzdāvini koncertu!”. Tās mērķis ir gan popularizēt svētkus un dot iespējas tos apmeklēt lielākam interesentu lokam, gan īpaši pateikties cilvēkiem, kuri devuši ieguldījumu svētku tradīcijas turpināšanā un attīstībā, nodrošinot šī unikālā mantojuma pieejamību nākamajām paaudzēm.

 
 Iesaistoties akcijā „Uzdāvini koncertu!” un paužot pateicību par paveikto Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanā, nodrošinot svētku tradīcijas turpinājumu šajā tūkstošgadē, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzdāvinājusi biļetes uz svētku koncertiem Kārlim Greiškalnam un Inai Druvietei, kuri bija izglītības un zinātnes ministri un svētku rīcības komiteju priekšsēdētāji attiecīgi 2000.gadā un 2005.gadā.

 
„Laikā, kad pasaule vēlas dzirdēt pozitīvas ziņas, Latvijai ir iespēja tās sniegt, jo mums ir šī starptautiskā mērogā unikālā tradīcija, kultūras mantojums, darbīga un radoša jaunatne, kas ir arī Jūsu nopelns. Atsaucoties šīgada svētku simbola „Vilciņš” filozofijai, aicinu Jūs pievienoties tā radītajam virpulim un rosināt to darīt arī citus,” dāvinot biļetes, uzsver T.Koķe.

Akcijā iesaistījušies arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās iestāžu darbinieki – IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics biļetes uz koru koncertu dāvinās mūzikas skolotājiem, kuri darba gaitas skolā beiguši, taču savulaik savu darbu veltījuši, lai skolēni piedalītos iepriekšējos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos; IZM Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntis Vasiļevskis –Aivara Liepas Neklātienes Matemātikas skolai; VISC direktora vietniece, svētku izpilddirektore Agra Bērziņa – Amatas pamatskolai, kurā viņa savulaik strādājusi par skolotāju.
06.10.201006.07.2010 14:25
Izglītības un zinātnes ministre vadīs pirmo jaunās Latvijas Zinātnes padomes sēdi
Rīt, 7.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe vadīs pirmo jaunapstiprinātās un paplašinātās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sēdi. Tajā plānots ievēlēt LZP priekšsēdētāju un vietnieku, kā arī pārrunāt sekmīgai Latvijas zinātnes attīstībai būtiskus jautājumus.

Paredzēts, ka šīs sēdes laikā ministre pasniegs Ministru kabineta Atzinības rakstus „Par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā” bijušajam LZP priekšsēdētājam, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim prof. Dr.habil.biol. Elmāram Grēnam un bijušajam LZP priekšsēdētāja vietniekam, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim prof. Dr.habil.sc.ing. Jurim Jansonam.

Jauno LZP – 23 dalībnieku sastāvā Ministru kabinets apstiprināja 29.jūnijā, lai sekmētu efektīvāku Latvijas zinātnes budžeta līdzekļu sadali, izlietojumu un finanšu resursu ieguldījumu valstij prioritāru un perspektīvu zinātnes nozaru attīstībai, kā arī, lai veicinātu plašāku sabiedrības informētību par zinātni. Iepriekšējā padomes sastāvā bija 12 pārstāvji, kas bija apstiprināti 2007.gadā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem viena LZP sastāva darbības laiks bija 3 gadi.

Ņemot vērā grozījumus Zinātniskās darbības likumā, LZP jaunajā sastāvā iekļauti pārstāvji no vairākām ministrijām un sabiedriskām organizācijām, piemēram, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, tādejādi veicinot efektīvāku starpinstitucionālo, starpnozaru sadarbību, kā arī starptautisko sadarbību.

Jaunapstiprinātais LZP sastāvs pieejams Ministru kabineta MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177674&mode=mk&date=2010-06-29
06.10.201006.07.2010 14:24
Pagarināts Sporta politikas pamatnostādņu īstenošanas termiņš

Lai nodrošinātu sporta nozares attīstību ilgtermiņā un pēc iespējas efektīvāk izmantotu sporta nozarei piešķirtos līdzekļus, veicinot jau ieguldīto resursu izlietojuma lietderību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus sporta politikas plānošanas dokumentos, kas nosaka, ka Sporta politikas pamatnostādņu 2004.-2009.gadam (pamatnostādnes) īstenošanas noslēguma termiņš tiek pagarināts līdz 2012.gadam. Grozījumi šodien, 2010.gada 7.jūlijā, apstiprināti Ministru kabinetā (MK).

Grozījumi veikti pamatnostādnēs, MK 2004.gada 15 septembra rīkojumā Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam", kā arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.-2012.gadam (programma), kura nosaka pamatnostādņu īstenošanu.  Pēc grozījumu apstiprināšanas abu sporta nozares politikas plānošanas dokumentu īstenošanas noslēguma termiņi ir saskaņoti. Tāpat, nodrošinot efektīvu līdzekļu izlietojumu, IZM ir pārskatījusi un aktualizējusi programmas uzdevumus. Programmā ir veikti arī precizējumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes strukturālajām reformām, kā rezultātā vairākas no programmā pieminētajām iestādēm ir reorganizētas.

06.10.201006.07.2010 14:23
Par Transporta un sakaru institūta rektoru apstiprina prof. Borisu Mišņevu
Inženierzinātņu doktors profesors Boriss Mišņevs, šodien, 2010. gada 6. jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Transporta un sakaru institūta rektora amatā.

Ņemot vērā to, ka 2010.gada 6.jūlijā beidzas pilnvaru laiks rektoram Jevgeņijam Kopitovam, Transporta un sakaru institūta Satversmes sapulce 2010.gada 17.maija sēdē par jauno Transporta un sakaru institūta rektoru ievēlēja inženierzinātņu doktoru profesoru Borisu Mišņevu, kurš rektora amatā stāsies 2010. gada 7. jūlijā.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK. Augstskolu likuma 17.panta otrā daļa paredz, ka augstskolā, kura nav universitāte, par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.
06.10.201006.07.2010 14:22
Izglītības un zinātnes ministre tikās ar Latvijas Studentu apvienību
Šodien, 2.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe tikās ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) valdes pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika pausts vienots skatījums par vairākiem augstākajā izglītībā būtiskiem jautājumiem, kā arī par turpmāko sadarbību to risināšanā.  

Ministre rosināja LSA turpināt būt aktīvai un vienojās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu studentu iesaisti budžeta veidošanas procesā ne tikai, kā līdz šim – sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), bet arī valsts līmenī, kā arī – LSA iesaisti Reformu vadības grupā, kas ir viens no valdības sadarbības partneriem. 

Studenti piekrita T.Koķes paustajai pieejai par budžeta līdzekļu plānošanu, ilgtermiņa valsts saistību uzņemšanos augstākajai izglītībai un zinātnei, atbilstoši šo jomu darbības specifikai, lai vismaz daļa pieejamo līdzekļu būtu zināmi jau vairākus gadus uz priekšu. Piemēram, atbilstoši augstākās izglītības studiju ciklam, valsts pētījumu programmu īstenošanai. Tāpat ministre uzsvēra, ka IZM ar Finanšu ministriju saskaņojusi 2011.gada valsts budžeta projekta bāzes skaitļus, kas augstākajā izglītībā ir šī gada apjomā.

Tikšanās laikā tika pausts kopīgs redzējums par dokumenta projekta „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam” nozīmi turpmākajā augstākās izglītības un zinātnes attīstībā, ko tuvākajā laikā plānots skatīt valdībā.  LSA bija pirmie partneri, ar kuriem plāna projekts tika apspriests un studenti apliecināja savu ieinteresētību plāna ātrākā apstiprināšanā. Ministre uzsvēra, ka vienlaikus svarīga ir visu iesaistīto ieinteresētība, izpratne un atbalsts plānam, tajā ietvertajām idejām un atbilstošai to īstenošanai.

Plāna projekta kontekstā tikšanās dalībnieki pauda vienprātību, ka būtiska nozīme ir efektīvai finanšu līdzekļu izmantošanai – gan nacionālo resursu, gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu. T.Koķe uzsvēra, ka 2010.gadā izmaiņas budžeta vietās nebūs un nevar būt, jo līdzekļi jau ir sadalīti, mācības notiek uz līgumu pamata, pretējā gadījumā tiesisku seku iestāšanās ir neizbēgama. Vienlaikus viņa akcentēja, ka līdz gada beigām plānots noslēgt darbu pie augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveides – tai jābūt vērstai ilgtermiņā un jānodrošina efektīva un rezultatīva valsts budžeta līdzekļu izmantošana.

Tāpat liela nozīme tika pievērsta augstākās izglītības kvalitātei, gan studentu, gan akadēmiskā personāla kontekstā. Tika pārrunāti arī jautājumi par studiju programmu izvērtēšanu, apvienojot resursus vienas nozares ietvaros, kā rezultātā tiktu konsolidēti dažādi resursi, ar mērķi paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti. Ministre informēja, ka šim mērķim paredzēts izmantot ES struktūrfondu līdzekļus.

Savukārt kreditēšanas jomā tika pārrunāta galvotāju loka iespējamā paplašināšana. Saistībā ar studiju programmu licencēšanu tika pausts kopīgs skatījums par LSA lomas stiprināšanu licencēšanas procesā, un šobrīd notiek darbs pie attiecīgo normatīvo aktu grozījumu sagatavošanas.

Agnese Korbe
izglītības un zinātnes ministres
padomniece komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 2 9110062, 6 7047954
E-pasts: agnese.korbe@izm.gov.lv
http://www.izm.gov.lv
02.10.201002.07.2010 18:04
Izglītības ministrija un Tirdzniecības un rūpniecības kamera vienojas par sadarbības turpināšanu
30.jūnijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadības pārstāvjiem. Sanāksmes laikā tika panāktas konkrētas vienošanās par sadarbības turpināšanu saistībā ar IZM kompetencē esošajiem jautājumiem, kas ietverti LTRK „Uzņēmēju plānā 2010”.

T.Koķe pauda viedokli, ka „Uzņēmēju plāna 2010” akcenti – eksportspējas stiprināšana, racionāla Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošana, inovāciju veicināšana, valsts pārvaldes efektivitāte u.c. – ir aktuāli arī IZM un tās pārziņā esošajās jomās, kam īpaši pēdējo gadu laikā tiek pievērsta liela nozīme. Tas nozīmē, ka gan IZM, gan LTRK redzējums par Plānā izvērstajiem problēmjautājumiem un to iespējamiem risinājumiem saskan.
LRTK pārstāvji atzinīgi novērtēja ministres izklāstīto IZM pieeju saistībā ar 2011.gada un nākamo gadu valsts budžeta veidošanu. Proti, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, turpmāk augstākajai izglītībai un zinātnei vismaz daļa finansējuma ir jāparedz un jāplāno ilgtermiņā. Tādējādi šīs jomas varēs rēķināties ar stabilu un zināmu finansējuma daļu vairākus gadus uz priekšu, jo, piemēram, gan augstākās izglītības cikla, gan valsts pētījumu programmu atbilstošas īstenošanas nodrošināšana nav tikai viena gada jautājums.

Ministre uzsvēra, ka 2010.gada budžets tika veidots kopīgi ar sadarbības partneriem, tajā skaitā – ar LTRK, un, domājot par nākotni, viņa piedāvāja izmantot līdzīgu pieeju.

Noslēgumā puses vienojās par sadarbību budžeta veidošanas gaitā; zinātnes un pētniecības stiprināšanā LTRK Zināšanu ekonomikas padomes ietvaros; par sadarbību saistībā ar ES struktūrfondu un cita ārvalstu finansējuma izmantošanu pētniecībai, kā arī par abpusēju sadarbību profesionālajā izglītībā.
01.10.201001.07.2010 15:31
Apstiprina paplašinātu Latvijas Zinātnes padomes sastāvu
Lai veicinātu plašāku sabiedrības informētību par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pieņemtajiem lēmumiem un sekmētu efektīvāku Latvijas zinātnes budžeta līdzekļu sadali, izlietojumu un finanšu resursu ieguldījumu valstij prioritāru un perspektīvu zinātnes nozaru attīstībai, apstiprināts jaunais paplašinātais LZP sastāvs, kas veidots atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 15. pantam.

Ņemot vērā grozījumus, kas stājās spēkā 2010. gada 7. aprīlī, LZP paplašinātajā sastāvā iekļauti pārstāvji no ministrijām un sabiedriskām organizācijām, piemēram, Latvijas Jauno zinātnieku savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, tādejādi veicinot efektīvāku starpministriju un nozaru sadarbību, tai skaitā starptautisko sadarbību.

Iepriekšējais LZP sastāvs tika apstiprināts 2007. gadā, kuru pilnvaru termiņa laiks bija trīs gadi. Ministru kabineta (MK) sēdē šodien, 2010. gada 29. jūnijā tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts „Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu”.

Ar apstiprināto Latvijas Zinātnes padomes sastāvu var iepazīties MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40177674&mode=mk&date=2010-06-29

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
E-pasts: prese@izm.gov.lv,
Tālr: 67047804
www.izm.gov.lv
29.09.201029.06.2010 15:26
Īstenos vairāk nekā 200 ES Mūžizglītības programmas projektus
Noslēdzoties 2010. gada Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas projektu iesniegumu izvērtēšanai vairākās apakšprogrammu aktivitātēs, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir apstiprinājusi 213 projektus. Projektu dalībnieki no Latvijas praksi un starptautisku pieredzi gūs visā Eiropā.

Leonardo da Vinci apakšprogrammā apstiprināti 90 mobilitātes jeb mācību prakses un pieredzes apmaiņas projekti par kopējo summu 1,28 miljoni eiro. 57 prakses projektu ietvaros 350 cilvēki (profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi un/vai speciālisti darba tirgū) dosies uz kādu no programmas dalībvalstīm, lai pilnveidotu savas praktiskās iemaņas un zināšanas apgūstāmajā specialitātē. Savukārt 151 profesionālās izglītības speciālistam 33 projektu ietvaros būs iespēja gūt starptautisku pieredzi un jaunas zināšanas, izzinot kolēģu pieredzi līdzīgu jautājumu un problēmu risināšanā profesionālās izglītības jomā. Apstiprinājumu guvuši arī astoņi Leonardo da Vinci sagatavošanas vizītes projekti.

Tāpat kā iepriekš, arī šogad Leonardo da Vinci projektu konkursā pārstāvēto nozaru spektrs ir visai plašs. VIAA saņēmusi projektu pieteikumus ne tikai no tradicionālajiem projektu iesniedzējiem – izglītības iestādēm, bet arī no pašvaldībām, valsts un privātiem uzņēmumiem, viesnīcām, bibliotēkām, nevalstiskajām organizācijām un daudziem citiem interesentiem. Iecienītākie Leonardo da Vinci mobilitātes projektu galamērķi ir Vācija, Somija, Lielbritānija, Itālija un Spānija. Arvien biežāk par prakšu un pieredzes apmaiņas vietu tiek izvēlēta ES kandidātvalsts Turcija.

Comenius apakšprogrammā izglītības personāla profesionālās pilnveides 1. termiņā apstiprināts 61 projekts par kopējo summu 112 486 eiro. Projektu dalībnieki pieredzi gūs dažādās ES Mūžizglītības programmas dalībvalstīs, piedaloties kursos, konferencēs un vērojot kolēģu darbu.

Erasmus apakšprogrammā apstiprināti 37 studentu un augstskolu mācībspēku un darbinieku personāla mobilitātes projekti. Apstiprinājumu saņēmuši arī trīs intensīvo valodas kursu projekti: divus īstenos Latvijas Universitāte, vienu – Rīgas Tehniskā universitāte. Kopējais piešķirtais finansējums šiem projektiem ir 15 720 eiro. Piecas augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Kristīgā akadēmija, Vidzemes Augstskola un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – īstenos Erasmus intensīvo programmu projektus par kopējo summu 134 850 eiro.

Grundtvig apakšprogrammā Latvijai ir apstiprinātas četras pieaugušo izglītības darbnīcas, kuru dalībniekiem būs iespēja piedalīties mācību pasākumos un semināros (darbnīcās). Grundtvig darbnīcās piedalās pārstāvji no ES Mūžizglītības programmas dalībvalstīm, lai kopā gūtu jaunu izglītības pieredzi. Šai aktivitātei piešķirti 99 200 eiro. 1. termiņā apstiprināti trīs Grundtvig pieaugušo izglītības personāla profesionālās pilnveides projekti, kuri norisināsies Nīderlandē, Kiprā un Lielbritānijā un kuru īstenošanai piešķirti 5 068 eiro. Apstiprinājumu guvis viens Grundtvig asistentūras projekts (iespēja pieaugušo formālās un neformālās izglītības darbiniekiem veikt asistenta pienākumus citas Mūžizglītības programmas dalībvalsts pieaugušo izglītības organizācijā).

„Ar gandarījumu secinām, ka ES Mūžizglītības programmas sniegtās daudzveidīgās iespējas ik gadu kļūst arvien populārākas un arvien vairāk cilvēku šādā veidā gūst zināšanas un pieredzi Eiropas telpā. Būtiski, ka aktīvas projektu īstenotājas ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī dažādas organizācijas, institūcijas un uzņēmumi. Tas apliecina, ka sabiedrība ir sociāli aktīva un ieinteresēta izglītoties visa mūža garumā,” uzsver VIAA direktore Dita Traidās.

No 2010. gada VIAA nodrošina visas ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gadam īstenošanu Latvijā. Leonardo da Vinci apakšprogrammas mērķis ir uzlabot profesionālās jeb arodizglītības kvalitāti, Comenius piedāvā pedagogu tālākizglītību, skolu un reģionu sadarbību vispārējās izglītības attīstībai, Erasmus programmas mērķis ir veicināt studentu un mācībspēku mobilitāti, piedāvājot studiju, prakses, docēšanas un apmācību iespēju ārzemēs, savukārt Grundtvig piedāvā starptautiskās sadarbības iespējas pieaugušo izglītībā iesaistītajiem.

ES Mūžizglītības programmā ir 33 dalībvalstis:
  • 27 ES dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija,  Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija;
  • Eiropas Ekonomikas zonas valstis – Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija;
  • ES kandidātvalstis – Horvātija, Maķedonija, Turcija.
Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
Valsts izglītības attīstības aģentūra
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv
16.09.201016.06.2010 15:11
Valsts izglītības sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību regulēs Ministru kabineta noteikumi
Lai radītu tiesisko regulējumu Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) darbības nodrošināšanai, kā arī nostiprinātu VIIS kā centrālo informācijas sistēmu izglītībā, apvienojot vienkopus visus izglītības jomas reģistrus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Valsts izglītības sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”, kas šodien, 2010.gada 10.jūnijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības likums nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un noteiktu darbību veikšanu sistēmā, bet nav izstrādāti normatīvie akti, kas precizētu iekļaujamās informācijas apjomu un to apstrādes kārtību. Normatīvajos aktos nav arī noteikts informācijas apjoms un apstrādes kārtība par privātpraksē strādājošiem pedagogiem, kā arī par personām izsniegtajiem izglītības dokumentiem.

Izstrādātais MK noteikumu projekts noteiks IZM, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, pašvaldību un izglītības iestāžu kompetenci un atbildību sistēmas satura nodrošināšanā, aktualizēšanā un tehniskajā uzturēšanā.

Noteikumi visām izglītības procesā iesaistītajām personām ļaus iegūt ticamu, drošu un operatīvu informāciju par izglītības procesu, nodrošinās ar informāciju izglītības politikas veidotājus, ļaus novērtēt realizētās politikas ietekmi, kā arī sniegs citu informāciju, kas nepieciešama izglītības jomā. Svarīgi, ka tiks nodrošināta automātiska informācijas apmaiņa starp VIIS un citām valsts un pašvaldību iestādēm, tādējādi samazinot administratīvo procedūru skaitu un ilgumu valsts pārvaldē.

IZM 2007.gadā uzsāka projekta „Valsts izglītības informācijas sistēma” īstenošanu ar mērķi izveidot vienotu izglītības informācijas sistēmu, kas pilnībā nomainīs iepriekšējo Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu funkcionalitāti un nodrošinās ar jaunām iespējām. Ar 2009.gada augustu Latvijas izglītības iestādes ir uzsākušas darbu ar jauno sistēmu, ievadot tajā informāciju par izglītības iestādēm, skolēniem, pedagogiem, sistēmā tiek iesniegti valsts statistikas pārskati par vispārizglītojošām dienas un vakara skolām, kā arī tiek aizpildītas pedagogu tarifikācijas. Pašlaik ir izstrādāta un ieviesta sistēmas 1.kārta, savukārt projektā „Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta” tiks izstrādātas papildu funkcionalitātes.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv,
67047804
10.09.201010.06.2010 09:44