Modify settings and columns
|
|
SĀKUMS
|
|
|
Aktualitātes
|
| Aicinājums 21. februārī atzīmēt Starptautisko Dzimtās valodas dienu | Lai pievērstu uzmanību valodu un kultūru daudzveidībai, aktualizētu dzimto valodu kā vērtību un vairotu cieņu pret to, kā arī apziņu, ka tā ir pamats dziļas un daudzpusīgas personības attīstībai, UNESCO ik gadu 21. februārī atzīmē Dzimtās valodas dienu un mudina sabiedrību rīkot un iesaistīties dažādos tematiskos pasākumos.
Šogad UNESCO LNK aicina Dzimtās valodas dienu veltīt saziņai ar cilvēkiem, kuri atrodas ārpus Latvijas, lai kopīgi sarunās izceltu dzimto Latvijas valsts valodu kā vērtību un unikālo saikni, kas vieno un mudina atgriezties. Kad esam svešumā, dzimtā valoda reizēm ir vienīgais tilts, kas ved pie tuvajiem – ģimenes, radiem, draugiem – un vienmēr domās aizved mājās.
UNESCO LNK rosina šajā dienā veltīt mācību stundu, diskusiju, stāstu vakaru vai jebkādu citu pasākumu dzimtajai valodai un, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas, sazināties ar radiem, draugiem ārpus Latvijas, lai kopīgi izrunātu un izceltu, ko mums nozīmē dzimtā valoda, kādu mēs to izjūtam un kā to kopjam.
UNESCO LNK aicina institūcijas informēt par plānotajām aktivitātēm, veltītām Starptautiskajai dzimtās valodas dienai, līdz 2012. gada 17. februārim, rakstot uz e-pastu programmas@unesco.lv. Informācija par Starptautiskās Dzimtās valodas dienai veltītajiem pasākumiem tiks apkopota UNESCO LNK mājas lapā www.unesco.lv, kā arī izsūtīta plašsaziņas līdzekļiem.
| 28.02.2012 | | Aicina pieteikties erudīcijas konkursam „eXperiments” | Latvenergo koncerns izsludina pieteikšanos 8. un 9. klašu skolēnu erudīcijas konkursam ”eXperiments”. Pieteikšanās ilgs tieši astoņas dienas – no 30. janvāra līdz 6. februārim - konkursa mājaslapā www.experiments.lv. Šogad konkurss norisināsies vairākās neklātienes kārtās mājaslapā, bet noslēgums – Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā (LNT). Finālā LNT ēterā tiksies sešas erudītākās Latvijas reģionu - Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales, Rīgas reģionu un Rīgas pilsētas skolēnu komandas. Pirmās vietas ieguvēji balvā saņems iespēju doties ārzemju ceļojumā.
Latvijas skolēnu vidū plaši pazīstamais Latvenergo koncerna erudīcijas konkurss ”eXperiments” šogad notiek 17. gadu pēc kārtas. Vairumam skolu tas kļuvis teju par ikgadēju tradīciju. Konkursa gaitā pamatskolu vecāko klašu skolēniem būs iespēja parādīt savas zināšanas eksaktajos priekšmetos, eksperimentēt, radoši darboties un apgūt svarīgus elektrodrošības jautājumus.
AS ”Latvenergo” Korporatīvās sociālās atbildības projektu vadītāja Danute Kindzule: „Lielākais izaicinājums šo 17 konkursa organizēšanas gadu laikā ir, saglabājot tā sākotnējo mērķi – izglītot jauniešus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē un skolā un radīt lielāku interesi par eksaktajām zinātnēm, vienlaikus pielāgot konkursa saturu un izpildījumu arī mūsdienu jauniešu prasmēm, brīvā laika pavadīšanas interesēm. Uzskatu, ka līdz šim mums tas ir izdevies, jo kopš konkursa ”eXperiments” pirmreizējās realizācijas līdz mūsdienām, neskatoties uz vairākām būtiskām izmaiņām gan nosaukuma, gan izpildījuma ziņā, joprojām ir jūtama liela pastāvīgo konkursantu uzticība, interese un stabils konkursa dalībnieku skaits.”
Dalībnieku reģistrācija un atlase finālam notiks konkursa mājaslapā www.experiments.lv, kur skolēnu komandas meklēs atbildes uz ekspertu sagatavotiem jautājumiem, risinās uzdevumus, kā arī pašiem dalībniekiem būs iespēja veidot āķīgus uzdevumus, izaicinot citu Latvijas skolu skolēnus.Neiztikt arī bez radošas darbošanās – viens no konkursa posmiem ir kāda radoša uzdevuma izpilde, ģenerējot idejas, pielietojot modernās tehnoloģijas un parādot praksē, ka fizikas likumsakarības var būt radošu risinājumu pamatā.
Konkursa noslēgums jeb fināla spēle norisināsies maija sākumā LNT tiešraidē, kuras laikā sešu Latvijas reģionu – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales, Rīgas un Rīgas pilsētas –komandas cīnīsies par 2012. gada erudītākās komandas titulu. Konkursa laureāti iegūs galveno balvu – izglītojošu un vienlaikus izklaidējošu vairāku dienu ceļojumu uz ārzemēm.
Latvenergo koncerna organizētā erudīcijas konkursa ”eXperiments” aizsākumi meklējami 1995. gadā. Tā mērķis ir aicināt skolēnus izglītoties par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē un skolā, kā arī mudināt jauniešus padziļināti apgūt eksaktos priekšmetus.
Latvenergo koncerns konkursu šogad realizēs kopā ar portālu draugiem.lv, ceļojumu biroju „Express Travel”, žurnālu "Ilustrētā Zinātne", kompāniju ”Tallink”, izdevniecību "Lielvārds", skolēnu un studentu karti "ISIC", galda spēļu veikalu „LUDO” un vertikālo vēja tuneli "Aerodium".
| 30.04.2012 | | Roberts Ķīlis: Par 100 dienās paveikto un šajā gadā paveicamo | | 26.04.2012 | | Ministri: nozaru ekspertu padomēm ir potenciāls | Labklājības un ekonomikas ministri redz potenciālu nozaru ekspertu padomju (NEP) ilgtermiņa partnerībā ar izglītību, uzskatot, ka šādam modelim jāstrādā ne tikai formālajā izglītībā, bet arī pieaugušo tālākizglītībā kā vienotam izglītības un apmācību kvalitātes un kvalifikāciju atzīšanas mērinstrumentam, secināts Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajā konferencē „Nozaru un darba devēju loma profesionālās izglītības attīstībā”.
„Konferencē izglītības politikas veidotāji un īstenotāji, darba devēji un darba ņēmēji secināja, ka gada laikā NEP ir sevi pierādījušas kā profesionālu un pieaugušo tālākizglītībai vitāli nepieciešamu un līdztiesīgu partneri. Visām pusēm ir savi mājas darbi, lai NEP uzsākto nostiprinātu attiecīgajā izglītības likumdošanā un valsts atrisinātu to darbības koordinācijas finansiālos aspektus. VIAA turpmākos divus gadus turpinās attīstīt nozaru un izglītības sadarbības rīcībspēju un nozaru pārstāvju kompetenci ar profesionālo un pieaugušo tālākizglītības kvalitāti saistīto jautājumu lemšanā,” informē VIAA direktore Dita Traidās.
Konferencē par nozares un darba devēju līdzdalības nozīmi profesionālajā izglītībā apzināta darba devēju loma gan pastāvīgas un aktuālas informācijas apkopošanā par nozari, gan praktiskās sadarbības nozīme daudzos ar mācību procesu saistītos jautājumos.
Aplūkots tika arī pedagogu sastāvs profesionālajās izglītības iestādēs, secinot, ka skolotājiem ideālā gadījumā būtu jābūt daudz ciešāk saistītiem ar uzņēmumiem un nozarē notiekošo. Tikpat svarīgi, lai skolu vadītāji būtu gatavi aktīvam ikdienas dialogam ar uzņēmumiem.
Nozares atzīst, ka tur, kur tām izveidojusies cieša sadarbība ar skolām jau tagad, izglītības saturs ir jūtami uzlabojies. Tomēr sadarbībai jākļūst sistēmiskai un no skolu līmeņa tai jāpaceļas uz labi organizētu un ilgtermiņā strādājošu sadarbību profesionālajā izglītībā stratēģiskajos un kvalitātes vadības jautājumos. Tika atzīmēts, ka arī pašai izglītības sistēmai jāmobilizē savi iekšējie resursi, lai pastāvīgi pilnveidotu metodiskos un satura reorganizācijas jautājumus.
Skatot profesionālo izglītību kontekstā ar mūžizglītību un nodarbinātības politiku, valstiski pareizi būtu, ja bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība koncentrētos profesionālajās izglītības skolās un koledžās, kurās valsts iegulda savus līdzekļus, pakļaujot apmācības prasības tādiem pašiem kvalifikācijas piešķiršanas mehānismiem, kādus nozares un darba devēji vēlas redzēt formālajā profesionālajā izglītībā. Labklājības ministrija sola šo ņemt vērā, izstrādājot bezdarbnieku apmācības pasūtījuma stratēģiju 2012.gadam.
Konferencē Renāte Strazdiņa, Ernst & Young Baltic vadības konsultāciju departamenta direktore, prezentēja arī piecu nozaru – Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares, Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozare, Enerģētikas nozare, Tūrisma nozare, Skaistumkopšanas nozare - izpētes procesu un pirmos rezultātus, kas atklāj:
- Profesionālo izglītības iestāžu absolvējušo speciālistu kvalitatīva neatbilstība darba tirgus prasībām, piemēram, tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē strādājošo profesionālās zināšanas, ko devusi izglītības iestāde, saskaņā ar darba devēju aptaujas rezultātiem 45% gadījumu tiek vērtētas vidējā vai zemā līmenī.
- Darba devēji kopumā augstāk vērtē jauno speciālistu teorētiskās zināšanas nevis praktiskās profesionālās prasmes. Tāpat darba devēji zemu novērtē profesionālo izglītības iestāžu absolventu zināšanas par nozares darbību kopumā.
- Neskatoties uz to, ka ir apstiprināti neskaitāmi profesiju standarti, gandrīz ikvienā aplūkotajā nozarē ir pamatprofesijas, kurām nav izstrādātu un apstiprinātu profesijas standartu.
- Saskaņā ar izglītības iestāžu vērtējumu viens no būtiskākajiem ierobežojumiem profesionālajai izglītībai ir pārāk novecojusi un neatbilstoša materiāli tehniskā bāze, ko izglītības iestādes, kas realizē programmas, piemēram, enerģētikas nozarē atzīmē kā būtisku problēmu 71,4% gadījumu. Ļoti augsta ietekme kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ir arī kvalificētu pedagogu pieejamībai, kas kā būtisks faktors izglītības iestāžu vērtējumā tiek norādīts 42,9% gadījumu.
19.janvāra konferencē piedalījās ekonomikas ministrs D.Pavļuts, labklājības ministre I.Viņķele, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors J.Gaigals, Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” 12 nozaru ekspertu padomju pārstāvji, uzņēmumu vadītāji, darbinieki, nozaru profesionālo organizāciju līderi, kā arī profesionālo izglītības iestāžu un koledžu vadītāji.
VIAA konferenci rīkoja sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu ESF projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” ietvaros.
Šajā ESF aktivitātē ir noteikta ierobežota projektu iesniegumu atlase, un tajā iesniegts un apstiprināts viens – VIAA izstrādātais – projekts. Plašāka informācija par projektu un konferenci pieejama VIAA mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā „VIAA īstenotie projekti”.
Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67359076, 29480589
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv
| 26.04.2012 | | Roberts Ķīlis skaidro 4 iecerētās reformas izglītībā | | 19.04.2012 | | Veicinās ilgtspējīgu sadarbību ar Šveices augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām | Latvijā tiks veicināta ilgtspējīga sadarbība ar Šveices augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, piesaistot Šveices augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju personālu, kuri pasniegs lekcijas vai dalīsies zinātniskās darbības pieredzē Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās. Šā mērķa īstenošanai šodien, 2012.gada 17.janvārī, valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums”.
Noteikumu projekts nosaka grantu shēmas un apakšprojektu finansējumu, prasības apakšprojektu iesniegumu noformēšanai un iesniegšanai, apakšprojekta iesniedzēju un sadarbības partneru loku, apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procedūru un kritērijus, starpniekinstitūcijas kā grantu shēmas apsaimniekotāja kompetenci, kā arī lēmumu pieņemšanas par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu un rezultātu paziņošanas kārtību.
2011.gada 30.maijā starp Šveices Konfederācijas vēstniecību Latvijā, Finanšu ministriju un Valsts izglītības attīstības aģentūru tika parakstīts un stājās spēkā sadarbības programmas grantu shēmas „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” īstenošanas līgums. Atbilstoši līgumā noteiktajai pienākumu sadalei starp institūcijām, grantu shēmas starpniekinstitūcija ir valsts pārvaldes iestāde „Valsts izglītības attīstības aģentūra”, kurai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pēc grantu shēmas projekta līguma noslēgšanas un apakšprojektu iesniegumu konkursa nolikuma apstiprināšanas Ministru kabinetā ir jāizsludina apakšprojektu iesniegumu konkurss.
Grantu shēmas īstenošana veicinās sadarbību augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības jomā ar Šveici, un pastarpināti – sadarbību starp Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām kā sadarbības partneriem apakšprojektu ietvaros. Tiks attīstīts un paaugstināts Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju potenciāls, nodrošinot pastiprinātu pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai un pētniecībai. Apakšprojektu iesniegumu atklāts konkurss nodrošinās apakšprojektu iesniedzējiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas.
Grantu shēmas īstenošanas periodā kopumā plānotas 45 pētnieku vizītes, kā rezultātā izveidotos vismaz 30 partnerības ar Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām.
Atklāta konkursa ietvaros apakšprojektiem pieejamais finansējums ir 529 411 Šveices franku jeb 312 352 lati.
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv
67047834 | 17.04.2012 | | Roberts Ķīlis: IZM neplāno rosināt skolotāju skaita samazināšanu | Izteikums par skolotāju skaita samazināšanu izskanēja diskusijā ar izglītības speciālistiem, iezīmējot turpmāko gadu demokrātiskās tendences. To nebūtu korekti uzlūkot atrauti no šīs sarunas konteksta.
Izglītības un zinātnes ministrijā nav apspriests nodoms jebkādā veidā rosināt skolotāju skaita samazināšanu, un tā neplāno to darīt arī nākotnē.
IZM piedāvā piešķirt skolām lielāku rīcības brīvību un iespēju rīkoties ar savām finansēm. To pieņemot, viens no scenārijiem, kā skolas varēs būtiski palielināt skolotāju atalgojumu, ir skolotāju skaita samazināšana. Pieņēmuma līmenī var uzskatīt, ka optimizācijas process notiks dabiski, ja tiks mazināts birokrātiskais slogs, un arī skolēnu skaits samazināsies.
| 04.04.2012 | | Roberts Ķīlis: 2012. gadā būtiskākais izaicinājums būs spēja atrast kopīgu valodu par izmaiņu virzienu, veidu un detaļām |
Var gadīties, ka 2011. gads izrādījies viens no nozīmīgākajiem šīs valsts pastāvēšanā. Mums radās ārkārtas iespēja ievēlēt jaunu Saeimu un iegūt jaunu valdību, un mēs to izmantojām. Šobrīd šķiet, ka mēs varētu būt novākuši būtiskus ārējos šķēršļus valstiski nozīmīgu ideju un nodomu īstenošanai. Tagad viss ir atkarīgs no mums pašiem, mūsu spējas rīkoties un sadarboties. Un mums šī retā iespēja ir jāizmanto.
Latvijas izglītības sistēmā 2011. gadā ir aizsākta aizrautīga domu apmaiņa. Divu mēnešu laikā esmu ticies, uzklausījis un pārrunājis izglītības jautājumus ar skolotājiem, direktoriem, vecākiem, skolēniem, rektoriem, ekspertiem, ierēdņiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citiem mūsu valsts dzīvē iesaistītajiem. Ir viens jautājums, kurā šajās sarunās valda pilnīga vienprātība: būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas. Neesmu saticis nevienu, kurš būtu mierā ar esošo. To apzinoties un pasakot skaļi, esam spēruši pirmo soli pārmaiņu virzienā, taču būtiskākais ir tikai priekšā.
2012. gada budžets aizvien bija un ir konsolidācijas budžets. Tā mērķis ir nostiprināt stabilitāti un noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Apjomīgu reformu finansējumu šajā budžetā vēl nebija iespējams iestrādāt. Arī tādēļ, ka to īstenošanai nepieciešama sabiedrības vienošanās, kura rodas atklātā argumentētā diskusijā, kas faktiski notiek tikai tagad. Taču paredzams, ka 2013. gada budžets būs principiāli citāds – tas būs reformu budžets, kura ietvaros mums jau būs pienākums īstenot valstij svarīgas pārmaiņas. Kā zināms, budžeta plānošana aizsākas jau pavasarī. Lai tas notiktu iespējami efektīvi un pārdomāti, mums tam jāsāk gatavoties jau šī gada sākumā.
Mazliet par to, kas mūs sagaida 2012. gadā. Būtiskākais izaicinājums ir un būs spēja atrast kopīgu valodu par izmaiņu virzienu, veidu un detaļām. Savu idejisko redzējumu vispārējās izglītības, augstākās izglītības un citu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jomu reformām esmu paudis skaidri un plaši– televīzijā, radio, avīzēs, interneta portālos un neskaitāmās klātienes tikšanās reizēs. Mans piedāvājums ir jums zināms. Tālākais atkarīgs no mūsu visu spējas sadarboties, konstruktīvi diskutēt, dažreiz arī – no spējas atteikties no sava mazā privātā labuma visai sabiedrībai nozīmīga lēmuma vārdā, lai nonāktu pie konkrēta reformu plāna.
Sākot ar janvāri, manā uzdevumā darbu uzsāk piecas ekspertu darba grupas, kuru mērķis ir šī gada pirmajā ceturksnī izstrādāt detalizētu un aprēķinos balstītu reformu piedāvājumu vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā.
Praktiski tas nozīmē, ka no konceptuālas un vispārējas sarunas par nepieciešamajām reformām mēs nonāksim pie ļoti konkrētiem un detalizētiem izmaiņu piedāvājumiem, kuriem jāatbild uz diskusijās uzdotiem jautājumiem – kādas jaunas prasmes skolēniem būtu jāapgūst un no kurām varētu atteikties; vai un kā būtu jāpilda mājas darbi; kā varētu tikt organizēts mācību gads; cik tas izmaksātu pašvaldībām un valsts budžetam; kā Latvijas ekonomiku ietekmētu augstākās izglītības reforma; kāds ir reālistisks plāns, lai palielinātu skolotāju atalgojumu? Šie ir tikai pavisam daži no jautājumiem, kuriem nepieciešamas konkrētas atbildes.
Darba grupās izstrādāto piedāvājumu publiski apspriedīsim ar visām iesaistītajām pusēm, lai pēcāk virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Janvārī arīdzan strādāsim pie Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācijas, kas nozīmēs izmaiņas ministrijas struktūrā ar nolūku padarīt to racionālāku un efektīvāk strādājošu – ja vēlamies īstenot pārmaiņas, mums ir nepieciešama arī pārmaiņu komanda. Tas nozīmē, ka ministrijai jāstrādā kā uz mērķi orientētai, saliedētai, ļoti kompetentai un ieinteresētai struktūrai. Veiksim funkciju un darbinieku izvērtēšanu, lai šo nodomu īstenotu.
Ņemot vērā nesenos notikumus saistībā ar atsevišķu sporta komandu finansējumu, esmu vienojies ar Valdi Dombrovski un Andri Vilku par nepieciešamību IZM paspārnē izstrādāt vienotus, skaidrus un caurspīdīgus sporta finansēšanas kritērijus. Tie iekļaus skaidri definētas un publiski apspriestas prioritātes tam, kā varētu atbalstīt komandu sportu un atsevišķas sporta jomas, gan arī, kā sniegt atbalstu sporta infrastruktūrai. Arī sporta jomai veltīta viena no Ministra birojam pakļautajām darba grupām, un rezultātus ceram sagaidīt jau līdz aprīlim.
Aizraujošu un radošu Jauno gadu novēlot,
Roberts Ķīlis | 03.04.2012 | | Papildina prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu sporta veidu valsts izlašu sarakstu | Tā kā regbijs un kērlings ir iekļauti olimpisko spēļu programmā, ar šiem sporta veidiem tiek papildināts prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu sporta veidu valsts izlašu saraksts. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un šodien, 2011.gada 3.janvārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.819 „Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās”.
Saskaņā ar Sporta likumu valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās, nosaka, ka valsts finansējumu sadala, prioritāri to paredzot basketbola, futbola, handbola, hokeja un volejbola valsts izlasēm, ņemot vērā, ka pārējām valsts izlasēm finansējums ir ne mazāk kā 10 procenti no valsts finansējuma. Tā kā arī regbijs un kērlings ir iekļauti olimpisko spēļu programmā, biedrība „Latvijas Regbija federācija” un biedrība „Latvijas Kērlinga asociācija” lūdza IZM iekļaut regbiju un kērlingu prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu sporta veidu valsts izlašu sarakstā.
Šo priekšlikumu atbalsta Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome, vienlaikus ierosinot samazināt pārējām valsts izlasēm garantētā valsts finansējuma procentuālo apmēru. Izvērtējot pārējām valsts izlasēm garantētā finansējuma procentuālo apmēru, kurš būtu nosakāms pēc regbija un kērlinga iekļaušanas prioritāri finansējamo komandu sporta spēļu sporta veidu valsts izlašu sarakstā, secināts, ka procentuālais apmērs no normatīvajos aktos noteiktajiem 10 procentiem būtu jāsamazina līdz 7 procentiem.
Grozījumi arī redakcionāli precizē noteikumos lietoto terminoloģiju, aizstājot vārdus „sporta spēļu federācija” ar vārdiem „komandu sporta spēļu sporta federācija”.
MK noteikumu projektu IZM izstrādāja sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Regbija federāciju un Latvijas Kērlinga asociāciju.
Ar MK noteikumu projektu var iepazīties MK mājaslapā:
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40238436&mode=mk&date=2012-01-03
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv
67047834 | 03.04.2012 | | Papildina pedagogu profesiju un amatu sarakstu | Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par pedagogu profesiju un amatu sarakstu, kas paredz papildināt pedagogu profesiju un amatu sarakstu ar pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta amatu, saskaņojot to ar Profesiju klasifikatoru.
Ministru kabinets 2011.gada 26.jūlijā pieņēma noteikumus Nr.579 „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību””. Tas nozīmē, ka ir jāveic pedagogu profesiju un amatu saraksta aktualizēšana un saraksts jāsaskaņo ar jaunu Profesiju klasifikatoru, iekļaujot tajā pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta amatu.
Pēc jauno amatu aktualizēšanas pedagogu profesiju un amatu sarakstā un saskaņošanas ar Profesiju klasifikatoru, IZM plāno sagatavot grozījumus arī Pedagogu darba samaksas noteikumos, nosakot pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta zemākās mēneša darba algas likmes un pedagogu darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei. Līdz ar to skolām būs iespēja izveidot šādas amata vietas un tās tarificēt.
Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumos Nr.354 „Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”” šodien, 2012.gada 3.janvārī, apstiprināts valdībā.
| 03.04.2012 | | Izstrādāta jauna kārtība naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā | Lai precizētu kārtību un kritērijus, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar sporta organizācijām sagatavojusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu.
Noteikumu projekts vairākās pozīcijās precizē piešķiramās naudas balvas maksimālo apmēru, kā arī paaugstina piešķiramās naudas balvas apmēru par biedrības „Latvijas Paralimpiskā komiteja” un biedrības „Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija” sportistu un komandu sasniegumiem (naudas balvas tiks piešķirtas 50% apmērā no noteikumos noteiktā naudas balvas apmēra). Tāpat precizēta iesniegumu par naudas balvu piešķiršanu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kā rezultātā turpmāk izvērtēšanai Latvijas Nacionālā sporta padomē tiks iesniegti tikai tie iesniegumi, kuri atbilst noteikumu prasībām. Noteikumu projekts arī nosaka naudas balvas saņemšanas un atskaitīšanās kārtību.
Lai gan iepriekš bija plānots paaugstināt sportista vecuma barjeru, lai pretendētu uz naudas balvas saņemšanu, atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2011.gada 12.decembra sēdē nolemtam arī turpmāk naudas balvas varēs piešķirt par sasniegumiem sacensībās, kas paredzētas sportistiem vecumā no 16 gadiem. Tāpat saglabāta iespēja naudas balvas piešķirt par sasniegumiem pasaules karavīru sporta spēlēs un policijas čempionātos, kā arī piešķirt naudas balvas komandu sporta spēļu sporta federācijām par komandu sporta spēļu izlašu iegūtajām tiesībām startēt Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.
Kopš 2005.gada sporta nozares tiesiskajā regulējumā, sporta organizatoriskajā pārvaldes struktūrā, kā arī sporta attīstībā kopumā Latvijā ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas, bet pašreiz spēkā esošajos noteikumos ietvertie kritēriji, lai varētu pretendēt uz naudas balvas saņemšanu, naudas balvu apmēri, kā arī naudas balvas piešķiršanas procedūra nav tikusi mainīta. Tāpēc Latvijas Nacionālā sporta padome, kura sniedz MK priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu, ir aicinājusi IZM izvērtēt nepieciešamību atbilstoši šī brīža apstākļiem un situācijai aktualizēt naudas balvu piešķiršanas kārtību, liekot uzsvaru uz kritēriju konkretizēšanu un paaugstināšanu, kā arī uz iesnieguma par naudas balvas piešķiršanu iesniegšanas un izskatīšanas kārtības pilnveidošanu.
MK noteikumu projektu izstrādāja IZM izveidotā darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” un biedrības „Latvijas Paralimpiskā komiteja”. Noteikumu projekts izskatīts un atbalstīts Latvijas Nacionālās sporta padomes 2011.gada 28.aprīļa un 15.jūlija sēdēs.
MK noteikumu projektu „Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” šodien, 2012.gada 3.janvārī, plānots apstiprināt valdībā. Ar noteikumu projektu var iepazīties MK mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40219739
Papildu informācija:
MK rīkojumi „Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”:
2011.gads: http://www.likumi.lv/doc.php?id=241671
2010.gads (Olimpiāde): http://www.likumi.lv/doc.php?id=207297
2010.gads: http://www.likumi.lv/doc.php?id=222772
2009.gads: http://www.likumi.lv/doc.php?id=202163 un http://www.likumi.lv/doc.php?id=202571
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834 | 03.04.2012 | | Plānots mainīt eksāmenu vērtējumu izteikšanas kārtību | Centralizētajos eksāmenos vērtējumu turpmāk plānots izteikt procentuāli, atsakoties no vērtējuma izteikšanas līmeņos. Centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās joprojām papildus tiks norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Savukārt svešvalodu centralizētajos eksāmenos papildus tiks norādīts valodas prasmes līmenis B1, B2 vai C2, kas nodrošinās atbilstību vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām par valodas prasmes līmeņiem un Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei.
Esošā vērtējuma izteikšanas metodoloģija centralizētajos eksāmenos nenodrošina vērtējumu salīdzināmību obligāto un izvēles eksāmenu starpā, kā arī eksaminējamo starpā, kuru sniegums ir ar nebūtiskām atšķirībām, bet vērtējums līmeņos ir dažāds (piemēram, eksāmena darba rezultāts ar 84% atbilst B līmenim, savukārt 85% - A līmenim).
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" un MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem", kas nodrošinās precīzāku mācību sasniegumu analīzi, veicinās caurspīdīgāku reflektantu atlases aprēķinu Latvijas augstākajās izglītības iestādēs un ļaus vispārējās vidējās izglītības programmu absolventiem precīzāk un skaidrāk identificēt savus rezultātus centralizētajos eksāmenos.
Ņemot vērā, ka novērtējumi tiks izteikti procentuāli, izstrādāti arī grozījumi MK 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti", kas paredz veikt grozījumus ierakstos sertifikātu veidlapās. Tāpat izstrādāti grozījumi MK 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 „Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”, kas ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa noteikšanas kritērijos centralizēto eksāmenu novērtējumu līmeņus paredz nomainīt ar centralizēto eksāmenu procentuālā novērtējuma kritēriju.
Atbilstoši veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi". Grozījumi nosaka, kā atbilstoši kopējam procentuālajam novērtējumam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā 9.klasei mazākumtautību izglītības programmās tiks noteikts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe.
Plašsaziņas līdzekļu ievērībai:
Grozījumus minētajos MK noteikumos valdībā plānots apstiprināt rīt, 2011.gada 3.janvārī. Tāpēc plkst. 11.00 Ministru kabineta bibliotēkā (4. stāvā) notiks mediju brīfings par centralizēto eksāmenu rezultātu izteikšanu procentuālā novērtējumā. Lai skaidrotu šīs izmaiņas, aicinām apmeklēt mediju iespēju „Aktuālie jautājumi/atbildes 15 minūtēs”. Piedalīsies Guntis Vasiļevskis, Valsts izglītības satura centra vadītājs, kā arī vecāku apvienības „Visi” pārstāve Gunta Kraģe.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa, prese@izm.gov.lv67047834 | 03.04.2012 | | Nostiprina normas par mazākumtautību izglītības programmās apgūstamo mācību satura proporciju un mācību priekšmetu apguvi valsts valodā | Šodien, 2011.gada 27.decembrī, valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par mācību priekšmetiem, kuri mazākumtautību izglītības programmās apgūstami valsts valodā”.
Latvijā mazākumtautību izglītības politika ir mērķtiecīgi veidota kopš 1995.gada, kad mazākumtautību skolās tika uzsākta pakāpeniska pāreja uz mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā. Pamatskolās mazākumtautību izglītības programmās jau kopš 1999.gada tiek izmantoti četri modeļi un pēc katras skolas izvēles vairāku mācību priekšmetu apguve notiek latviešu valodā. Jaunie noteikumi tikai nostiprina mācību satura apguves proporciju, nosakot, ka pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturu valsts valodā un bilingvāli apgūstams ne mazāk kā divās piektdaļās, t.i. 40%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu un literatūru, svešvalodas un Latvijas vēsturi. Tas nodrošina pēctecību pārejai uz mācību satura apguvi latviešu valodā vidusskolā.
Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmā mācību saturs valsts valodā, tāpat kā līdz šim, apgūstams ne mazāk kā trijās piektdaļās, t.i.60%, no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot latviešu valodu, literatūru un svešvalodas.
Savukārt pirmsskolas izglītības mazākumtautību izglītības programmā, kā arī bērnu obligātajā sagatavošanā pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma saskaņā ar Pirmsskolas izglītības vadlīnijām valsts valodas sarunvalodas pamatus jāapgūst rotaļnodarbībā "Latviešu valoda".
Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar IZM Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos un Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju. Konsultācijas notikušas arī ar Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Latviešu valodas aģentūru, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības satura centru. Eksperti secinājuši, ka nav iespējams noteikt visus mācību priekšmetus, kuri visās mazākumtautību izglītības iestādēs mazākumtautību izglītības programmās būtu jāmāca valsts valodā.
2009.gadā pēc IZM pasūtījuma veiktais pētījums „Vidusskolēnu pilsoniskās un lingvistiskās attieksmes, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas” liecina, ka ir uzlabojusies attieksme pret mazākumtautības izglītības reformu, kā arī palielinājies skolēnu skaits, kas vēlas mācīties bilingvāli, un paaugstinājusies skolēnu motivācija apgūt latviešu valodu. Tā, piemēram, 63% skolēnu atzīst, ka labas latviešu valodas prasmes nepieciešamas, lai studētu augstskolās.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa prese@izm.gov.lv, 67047834 | 27.03.2012 | | Ministrs Roberts Ķīlis piedāvā video no IZM diskusijas par vispārējo izglītību | Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un ikviena interesenta uzmanībai izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piedāvā diskusijas video par izmaiņām vispārējā izglītībā, kurā piedalās ministra aicināti sociālie partneri, izglītības eksperti, vecāku organizāciju pārstāvji un izglītības darbinieki.
IZM ir iecerējusi regulāri veidot un internetā atspoguļot šādas diskusijas, tādējādi piedāvājot jomu pārstāvjiem, vecākiem un žurnālistiem vienkopus uzklausīt debatē izmantotos argumentus.
Diskusijā piedalās:
- Kārlis Boldiševics, Latvijas Vecāku apvienība „VISI"
- Andrejs Zagorskis, Latvijas Vecāku apvienība „VISI", Latgale
- Baiba Bašķere, speciāliste vispārējās izglītības jautājumos, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
- Anna Junele, Daugavpils LIZDA organizācijas priekšsēdētāja, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
- Ineta Tamane, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente
- Olga Kokāne, padomniece izglītības un kultūras jautājumos, Latvijas Pašvaldības savienība
- Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieks, Latvijas Pašvaldības savienība
- Ilze Kļava, Izglītības un kultūras komitejas locekle, arī Saldus novada deputāte; Latvijas Pašvaldības savienība (LPS);
- Diāna Blūma, vecāku iniciatīvas grupa „Nauda seko bērnam"
- Jana Simanovska, biedrība „Vecāki par izglītību"
- Gundega Zemture, biedrība „Vecāki par izglītību"
- Andrejs Mūrnieks, Latvijas Pedagogu dome
- Aija Tūna, Sorosa Fonda Latvija iniciatīva "Pārmaiņu iespēja skolām"
- Kristīne Mūrmane, programmas "Iespējamā misija" direktore
- Marija Golubeva, pētniece, Providus
- Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas Izglītības sektora vadītāja
- Vilnis Baltais, vecāku padomes pārstāvis no Lielvārdes
- Zane Ozola, LDDK
- Ieva Kimonte, Radošuma pils direktore
- Aija Lejas-Sausa, Eurydice programmas vadītāja, Valsts izglītības attīstības aģentūra
- Inita Juhņēviča, Profesionālās izglītības un augstākās izglītības departamenta direktora vietniece, IZM
- Aivars Stankevičs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs
- Imants Vasmanis, Valsts izglītības satura centrs, Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs
| 27.03.2012 | | Titulu „Gada sporta skolotājs” iegūst Ventspils 2.pamatskolas skolotāja Anželika Šilberga | 22.decembrī, „Latvijas gada balva sportā 2011” apbalvošanas pasākumā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pasniedza balvu Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā konkursa „Gada sporta skolotājs” galvenā titula ieguvējai - Ventspils 2.pamatskolas skolotājai Anželikai Šilbergai.
„Sporta skolotāji ir īpaši skolotāji, jo sportu nevar iemācīties, izlasot grāmatas vai ar videokonferences palīdzību. Līdzīgi kā mūzikā un mākslā, sporta skolotājs ik brīdi ir ciešā sasaistē ar katru skolēnu. Manuprāt, mēs pārāk reti pasakām paldies saviem sporta skolotājiem. Tāpēc es ceru, ka balva „Gada sporta skolotājs”, ko mēs pasniedzam reizi gadā vienam pedagogam, vienlaikus ir arī atzinība par ieguldīto darbu katram mūsu sporta skolotājam,” pasniedzot balvu sacīja R.Ķīlis.
Savukārt pati galvenā titula ieguvēja Anželika Šilberga vislielāko paldies par šo balvu saka saviem Ventspils 2.pamatskolas skolēniem, kuri nekad neļauj savai skolotājai atslābt, ļauj attīstīties un sporta stundās izmēģināt visu jauno un neparasto. „Skolotājs ir cilvēks, kurš mācās nepārtraukti, un arī es, kopš sāku strādāt, mācos katru dienu,” saka A.Šilberga. Aicināta pasapņot, kāda, viņasprāt, ir ideāla sporta stunda, skolotāja teic: „Manā iedomu pasaulē visi bērni ir veseli, visiem vienmēr ir sporta tērps, mēs izmantojam labāko un jaunāko sporta inventāru. Visi ir smaidīgi, priecīgi un ikvienu uzdevumu veic ar prieku, jo viss izdodas!”.
Konkursu „Gada sporta skolotājs” IZM organizēja jau septīto gadu. Tā mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas jaunās paaudzes izglītošanas procesā un noteikt profesionālāko sporta skolotāju valstī. Konkurss noritēja divās kārtās - pirmajā kārtā tika izvērtēti pieteikumi un otrajā kārtā, kurā iekļuva seši dalībnieki, žūrijas komisija vērtēja sporta stundas vadīšanu Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Galvenajam titulam tika izvirzīti trīs pedagogi - Agris Ķirsis (Limbažu novada ģimnāzija), Anželika Šilberga (Ventspils 2.pamatskola) un Andra Fridrihsone (Siguldas pilsētas vidusskola).
Konkursa uzvarētājs saņēma titulu ”Gada sporta skolotājs” un piemiņas balvu, bet dalībnieki, kas tika nominēti šim titulam, katrs saņēma dāvanu kartes 300 latu apmērā sporta inventāra iegādei savai izglītības iestādei.
| 27.03.2012 | | Ar ERAF atbalstu īstenos vērienīgus zinātnes infrastruktūras modernizācijas projektus | Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir sākusi slēgt vienošanās par finansējuma piešķiršanu deviņu apjomīgu projektu īstenošanai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apakšaktivitātē „Zinātnes infrastruktūras attīstība” (2.1.1.3.1.) projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 56 miljoni latu.
Projektu īstenošanas gaitā, sadarbojoties nozīmīgākajām Latvijas zinātniskajām institūcijām un izveidojot valsts nozīmes pētniecības centrus (VNPC), plānots pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un iegādāties jaunas iekārtas deviņu pētniecības virzienu attīstībai:
- Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju VNPC
finansējuma saņēmējs – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU),
sadarbības partneri – Latvijas Universitāte (LU), LU aģentūra „LU Bioloģijas institūts”, Fizikālās enerģētikas institūts;
- Farmācijas un biomedicīnas VNPC
finansējuma saņēmējs – Latvijas Organiskās sintēzes institūts,
sadarbības partneri – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU, RTU;
- Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju VNPC
finansējuma saņēmējs – Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”,
sadarbības partneri – Elektronikas un datorzinātņu institūts, LU aģentūra „LU Matemātikas un informātikas institūts”, LU, RTU;
- Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju VNPC
finansējuma saņēmējs – LU,
sadarbības partneri – LU aģentūras „LU Latvijas vēstures institūts”, „LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts”, „LU Filozofijas un socioloģijas institūts”;
- Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas VNPC
finansējuma saņēmējs – Latvijas Valsts augļkopības institūts,
sadarbības partneri – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, LU;
- Meža un ūdens resursu VNPC
finansējuma saņēmējs – LLU,
sadarbības partneri – Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, Daugavpils Universitāte, LU, Latvijas valsts mežzinātnes institūts „Silava”;
- Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju VNPC
finansējuma saņēmējs – LU aģentūra „LU Cietvielu fizikas institūts”,
sadarbības partneri – LU, LU aģentūras „LU Fizikas institūts”, „LU Polimēru mehānikas institūts”, RTU, RTU Neorganiskās ķīmijas institūts;
- Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas VNPC
finansējuma saņēmējs – Rīgas Stradiņa universitāte,
sadarbības partneris – LU;
- VNPC sociālekonomikā un sabiedrības vadībā
finansējuma saņēmējs – LU,
sadarbības partneris – Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts.
Lai gan vienošanās VIAA paraksta ar projektu finansējuma saņēmējiem, taču zinātnes infrastruktūru modernizēs visās projektu īstenošanā iesaistītajās zinātniskajās institūcijās.
„ERAF līdzekļi zinātnes infrastruktūrai ir ilgi gaidīts un nozīmīgs atbalsts, kas ne vien rada iespējas pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu, bet arī veicina vairāku zinātnisko institūciju sadarbību vienota mērķa sasniegšanā. Esmu pārliecināta, ka šāds zinātnisko institūciju sadarbības modelis, izveidojot valsts nozīmes pētniecības centrus, stiprinās gan iesaistītās institūcijas, gan zinātni un pētniecību kopumā, radot veselīgu konkurenci tādu pētījumu veikšanai, ar ko Latvijai lepoties pasaulē,” uzsver VIAA direktore Dita Traidās.
Projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā pieejamais kopējais finansējums ir 56 348 117 latu ar dažādu ERAF finansējuma apjomu un sadalījumu dažādiem finansējuma saņēmējiem. Kombinētā atbalsta veida projektā projekta daļai, kas nav saistīta ar komercdarbības atbalstu, ERAF līdzfinansējuma apmērs ir 89,5%, bet ar saimniecisko darbību saistītai projekta daļai ERAF līdzfinansējumu piešķir no 50% līdz pat 100% apmērā atkarībā no pētniecības organizācijas statusa un atbilstības mazā/vidējā/lielā komersanta definīcijai. Pārējo līdzfinansējumu nodrošina zinātniskā institūcija.
Šajā ERAF aktivitātē pirmajā kārtā ir noteikta ierobežota projektu iesniegumu atlase, bet otrajā kārtā – atklāta projektu iesniegumu atlase ar plašāku projektu iesniedzēju loku, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija.
ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā VIAA veic sadarbības iestādes funkcijas struktūrfondu vadībā izglītības un zinātnes jomā, nodrošinot atklātas projektu iesniegumu atlases Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektiem un visu (t.sk. ESF un ERAF) apstiprināto projektu īstenošanas uzraudzību.
Papildu informācija: Ruta Mihalovska, VIAA Struktūrfondu programmu vadības nodaļas projektu vadītāja Tālr.: +371 67814328 Mob. tālr.: +371 29355004 e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv | 27.03.2012 | | 11 augstskolu doktoranti turpinās saņemt ESF stipendijas | Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) tuvākajā laikā plāno noslēgt vienošanās par finansējuma piešķiršanu ar 11 augstākās izglītības institūcijām, kuru sagatavotie projekti guvuši apstiprinājumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apakšaktivitātē „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” (1.1.2.1.2.) projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā.
ESF stipendijas turpmāk varēs saņemt Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, Rēzeknes Augstskolas, Ventspils Augstskolas, Banku augstskolas, kā arī Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas doktoranti visās izglītības tematiskajās grupās.
Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais kopējais finansējums ir 2 092 674 lati. Maksimālais pieļaujamais ESF līdzfinansējuma apmērs ir 93,35% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Projekta īstenošanai nacionālo publisko finansējumu 6,65% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem neatkarīgi no finansējuma saņēmēja juridiskā statusa.
Patlaban 17 augstskolās tiek īstenoti pirmās atlases kārtas projekti. Kopumā aktivitātes ietvaros plānots nodrošināt ESF atbalstu 1600 doktorantiem.
Šajā ESF aktivitātē ir noteikta ierobežota projektu iesniegumu atlase, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija. Savukārt par iespējām saņemt ESF stipendiju doktorantiem jāvēršas augstskolās.
ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā VIAA veic sadarbības iestādes funkcijas struktūrfondu vadībā izglītības un zinātnes jomā, nodrošinot atklātas projektu iesniegumu atlases ESF projektiem un visu (t.sk. ESF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) apstiprināto projektu īstenošanas uzraudzību.
Papildu informācija: Ruta Mihalovska, VIAA Struktūrfondu programmu vadības nodaļas projektu vadītāja Tālr.: +371 67814328 Mob. tālr.: +371 29355004 e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv | 27.03.2012 | | Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos | Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldību izglītības speciālistiem izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai, atskaitīšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs. Noteikumu projekts paredz, ka 1.-4.klasē un 10.-12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstāj, savukārt no 5.līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārceļ, ja ir ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā.
Visos gadījumos, kad 1.-4.klasē bērnam mācībās bijušas problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam nosakāmi papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināma iespēja kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tomēr vērtējums gadā palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti izstrādājams individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai. Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos – kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.
Noteikumu projektā paredzēts, ka, ja 10.-12.klasē ir saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola nosaka papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošina iespēju kārtot pēcpārbaudījumu. Ja nav nokārtots arī pēcpārbaudījums, tad šo mācību priekšmetu ir jāapgūst pašam pašizglītības formā. Uz otru gadu vidusskolā var palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu.
Ja skolēns nav spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš drīkst mācīties atkārtoti.
Jaunie noteiktumi paredz noteikt, ka uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstāj.
Pētījumi rāda, ka atstāšanai uz otru gadu (izņemot īpašus gadījumus, piemēram, ilgstošas slimošanas dēļ) ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz skolēnu un tā rada daudz vairāk problēmu, nekā ir ieguvumu gan indivīdam, gan sabiedrībai. Ja mācīšanās tiek organizēta atbilstoši skolēna dotībām un vajadzībām, tad katrs bērns var sasniegt valsts vispārējās izglītības standartos noteiktos mērķus. Pedagogiem, vecākiem un izglītības iestādēm ir nepieciešams izstrādāt alternatīvas stratēģijas, kā arī sniegt atbilstošu atbalstu, ja skolēnam rodas problēmas mācību procesā. Tāpēc nepieciešama sistemātiska katra skolēna mācību sasniegumu novērtēšana, agrīna iejaukšanās, ja parādās problēmas, iesaistot arī vecākus, skolas atbalsta programmu īstenošana, pedagogu izglītošana darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās.
Latvijā pēc PISA 2009 (starptautiskās skolēnu novērtēšanas programma) rezultātiem ir 11,1% otrgadnieku (skolēni, kuri visā izglītības posmā 1.-9.klases laikā kaut vienu reizi ir palikuši uz otro gadu), kas ir nedaudz labāk nekā OECD valstīs vidēji (13,0%),
tomēr Latvijā ir vairāk šādu otrgadnieku nekā kaimiņu valstīs. Piemēram, Igaunijā tikai 5,6%, Lietuvā 3,9%, Somijā 2,8% skolēnu pamatizglītības ieguves laikā ir kādreiz palikuši uz otru gadu tajā pašā klasē.
Jaunajā noteikumu projektā „Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi” arī būtiski papildināts pants, kurš nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Noteikumi paredz, ka šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.
Noteikumu izstrādē bija iesaistīti Latvijas novadu un pilsētu izglītības pārvalžu izglītības speciālisti, izglītības iestādes un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, kas sniedza atzinumus un priekšlikumus.
IZM izstrādātais MK noteikumu "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo
klasi" 2011.gada 15.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK. Ar noteikumu projektu var iepazīties MK mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40236686
Plānots, ka noteikumos ietvertās normas attieksies uz 2012./2013.mācību gadu.
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834 | 19.03.2012 | | Internetā pieejama jauna Eiropas izglītības sistēmu enciklopēdija | Eurydice tīkls ir izveidojis Eiripēdiju - Eiropas izglītības sistēmu enciklopēdiju-, kas palīdzēs veidot labāku izpratni par 38 izglītības sistēmām Eiropā, kā arī informēs par jaunākajām reformām un politikas iniciatīvām.
Eiripēdija (Eurypedia – the European Encyclopedia on National Education Systems) ataino 33 Eiropas valstu - 27 Eiropas Savienības dalībvalstu, Horvātijas, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Šveices un Turcijas - izglītības sistēmas.
„Latvijas izglītības darbinieku un izglītības politikā strādājošo kopienai beidzot ir pieejams mūsdienīgs rīks – ērti lietojams elektronisks uzziņu materiāls jeb enciklopēdija. Ar tās palīdzību iespējams ātri uzzināt jaunāko informāciju par izglītības politikas reformām Eiropas valstīs vai viegli un efektīvi salīdzināt praksi, statistiku, politikas risinājumus par vienu un to pašu jautājumu dažādās izglītības sistēmās. Ikdienā Eiripēdija būs noderīgs rīks ikvienam izglītības politikas interesentam un pētniekam,” atklāj Aija Lejas‐Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Eurydice programmas vadītāja.
Viss Eiripēdijas saturs ir lasāms angļu valodā, taču dažas valstis papildus izveidojušas versijas arī citās valodās. Enciklopēdijas saturs ir ērti un pārskatāmi organizēts atbilstoši tematiem un valstīm. Eirpēdija ir pieejama tiešsaistē, tās tehnoloģiskajā izstrādē izmantota wiki programmatūra, un tās šķirkļus sagatavo un publicē Eurydice tīkla valstu nodaļas sadarbībā ar savu valstu izglītības ministrijām un ekspertiem.
Eurydice tīklu Latvijā pārstāv VIAA. Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.
Papildu informācija: Linda Lietaviete, VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 67359076, 29480589 e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv | 19.03.2012 | | Ar ESF atbalstu sāks īstenot 18 projektus jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai | Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) tuvākajā laikā plāno pabeigt slēgt vienošanās par 18 apstiprināto projektu īstenošanu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apakšaktivitātē „Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” (1.2.2.4.2.) otrajā atlases kārtā. Tajos no 2012. gada atbalstu saņems 9484 bērni un jaunieši visā Latvijā.
Projektu īstenošanas gaitā plānots nodrošināt mācību atbalstu jauniešiem ar mācīšanās problēmām un veicināt piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu piedāvājumu jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar zemām pamatprasmēm, jauniešiem speciālās izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Bērni un jaunieši varēs saņemt dažādu speciālistu, piemēram, logopēdu, psihologu, karjeras konsultantu atbalstu, būs nodrošinātas papildu konsultācijas mācību priekšmetos un pagarinātās dienas grupas. Bērni un jaunieši varēs piedalīties arī dažādās interešu un aktīvās atpūtas nodarbībās, radošajās darbnīcās un vasaras nometnēs. Ņemot vērā sociālā atbalsta raksturu, projektiem būs nodrošināts 100% ESF finansējums.
Atklātas projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā projektus varēja iesniegt un uz ESF finansējumu pretendēt izglītības iestādes, pašvaldības un citas Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas, izstrādājot projektu, kura minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 35 140 latu, maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma – 150 000 latu. Projektu atlases otrajai kārtai pieejamais finansējums sākotnēji bija 2 074 854 lati, taču, novirzot tai pirmās kārtas finanšu atlikumu nepilnu 320 tūkst. latu apmērā, otrās kārtas projektu īstenošanai pieejamo finansējumu bija iespējams palielināt līdz 2 394 674 latiem. No 194 projektu iesniegumiem sākotnēji atbalstu guva 14, bet līdz ar papildu finansējumu varēja apstiprināt vēl četrus projektus (http://viaa.gov.lv/lat/strukturfondi/vispareja_izglitiba/vispizgliitiiba_apakshl/?tl_id=333&tls_id=157).
Patlaban par 3,7 milj. latu tiek īstenoti 28 pirmās atlases kārtas projekti, un tajos palīdzību saņem vairāk nekā seši tūkstoši bērnu un jauniešu.
ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas periodā VIAA veic sadarbības iestādes funkcijas struktūrfondu vadībā izglītības un zinātnes jomā, nodrošinot atklātas projektu iesniegumu atlases ESF projektiem un visu (t.sk. ESF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) apstiprināto projektu īstenošanas uzraudzību.
Papildu informācija:
Ruta Mihalovska,
VIAA Struktūrfondu programmu vadības nodaļas projektu vadītāja
Tālr.: +371 67814328
Mob. tālr.: +371 29355004
e-pasts: ruta.mihalovska@viaa.gov.lv | 15.03.2012 | | Izsludina 2012.gada pieteikumu konkursu jaunajā Nordplus programmā | Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina izglītības iestādes un organizācijas iesniegt pieteikumus Nordplus Jauniešu, Augstākās izglītības, Pieaugušo izglītības, Horizontālajā un Ziemeļvalstu valodu programmā, lai īstenotu sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Nordplus programmas kopējais Baltijas un Ziemeļvalstu budžets 2012. gadam ir apmēram 9 miljoni eiro. Tā veicinās dažādus apmaiņu veidus, projektus un sadarbības tīklus starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.
„Patiesi ceram, ka programmas jaunajā periodā (2012.-2016.g.) sadarbība starp Baltijas un Ziemeļvalstīm ne tikai turpināsies kā līdz šim, bet ieinteresēs un mudinās programmā iesaistīties arvien jaunus dalībniekus. Turklāt, kā atklāj līdzšinējie projektu īstenotāji, izstrādāt projekta ideju, atrast sadarbības partnerus un gūt projektam finansiālu atbalstu ar Nordplus programmas starpniecību, nemaz nav tik sarežģīti,” atklāj VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas vadītāja Irīna Stoļarova.
Līdz 1.martam pieteikumus var iesniegt šādās apakšprogrammās:
- Nordplus Jauniešu programmas projektos var paredzēt skolēnu klašu braucienus pie saviem vienaudžiem, skolēnu prakses, skolotāju apmaiņu un citas aktivitātes, kuras uzlabo izglītības kvalitāti un attīsta starpkultūru dialogu.
- Nordplus Augstākās izglītības programma atbalsta studentu un pasniedzēju apmaiņas braucienus un augstskolu sadarbības tīklus Ziemeļu un Baltijas reģionā.
- Nordplus Pieaugušo izglītības programma attīsta sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un ievieš jauninājumus pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai.
- Nordplus Ziemeļvalstu valodu programma veicina Ziemeļvalstu valodu (primāri dāņu, norvēģu un zviedru) apguvi bērniem un jauniešiem, kā arī atbalsta šo valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības sistēmās.
- Nordplus Horizontālā programma veido saikni starp četrām iepriekšējām programmām, atbalstot sadarbību, kas tajās ir prioritāra.
Visi pieteikumi jāiesniedz, izmantojot tiešsaistes pieteikšanās sistēmu ARS: http://ars.norden.org (sistēma lietotājiem tiks atvērta no 2012.gada janvāra).
2012.gada janvārī VIAA rīkos informatīvo semināru par izsludināto konkursu. Vairāk par konkursu, katras programmas mērķiem, līdzfinansējuma apjomu un semināru lasiet VIAA mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Nordplus.
No 2012. līdz 2016.gadam Nordplus ietvarprogrammas iesākto turpinās Nordplus programma. Tā Latvijā darbojas kopš 2008. gada un programmas informācijas biroja funkcijas pilda VIAA.
Par Nordplus programmu 2008.-2011.g.periodā:
- Latvijas izglītības iestādes kā galvenie koordinatori sadarbībā ar Ziemeļvalstu partneriem īstenoja 19 sadarbības projektus pieaugušo izglītības un augstākās izglītības jomā un 38 mobilitātes Jauniešu programmā un Augstākās izglītības programmā. Kopā apgūti vairāk nekā 1 milj. EUR Nordplus programmas finansējuma.
- Latvijas augstskolas, sadarbojoties ar Ziemeļvalstu augstskolām, īstenoja 12 mobilitātes, kuru ietvaros vairāk nekā 200 studenti un pasniedzēji studēja, stažējās vai guva darba pieredzi Latvijas un Ziemeļvalstu augstskolās.
- Studenti visbiežāk par mācību galamērķi izvēlējās Lietuvu un Norvēģiju.
- Pieaugušo izglītības jomā Latvijas organizācijas visvairāk sadarbības projektus īstenoja ar Dānijas kolēģiem. Populārākā ir Jauniešu programma, kurā piedalījās vairāk nekā 600 skolēnu un skolotāju no Latvijas un Ziemeļvalstīm.
Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
VIAA sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 67359076
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv | 15.03.2012 | | Vispārizglītojošās dienas skolas pirms Ziemassvētkiem saņem jauku dāvanu | No 2011.gada 14.decembra, pašvaldību izglītības speciālisti Izglītības un zinātnes ministrijā var saņemt brīnišķīgu Ziemassvētku dāvanu visām Latvijas vispārizglītojošām dienas skolām – krāšņi ilustrētu un aizraujošu grāmatu „Ziemassvētki”. Kopumā skolām tiek dāvināti 2500 grāmatas eksemplāru.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics atzinīgi vērtē grāmatas dāvināšanas ieceri un apstiprina: „Tieši interesantas idejas, kuras apkopotas Ziemassvētku grāmatā, rosinās skolotājus radošām domām, skolēnus sirsnīgiem darbiem un skolas aizraujošām svētku tradīcijām. Dāvanas iepriecina un visu skolu vārdā saku lielu paldies dāvinātājiem par iedvesmojošu sirds darbu.”
„Jaunas tradīcijas ģimenē bieži ienāk tieši caur aizrautīgiem un radošiem skolotājiem, kas prot iedvesmot bērnus un parādīt, kā svētkus svinēt daudzveidīgāk, dziļāk, savādāk. Tāpēc esmu ļoti gandarīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinīgi novērtējusi tikko iznākušo ilustrēto Ziemassvētku zināšanu grāmatu un apņēmusies parūpēties, lai tās aizceļotu uz katru Latvijas skolu. Esmu pārliecināts, ka skolās šī grāmata atradīs daudzas dzirdīgas ausis, redzīgas acis un atvērtas sirdis,” saka Sandis Kolomenskis, grāmatas idejas autors un virzītājs.
Kā uzsver grāmatas idejas autori un veidotāji, grāmata ir pirmais notikums dziļuma pētnieku kustībā „Juši”. Kustības mērķis ir ļaut bērniem uz lietām un notikumiem skatīties dziļāk, patiesāk, vērīgāk, izmantojot visas sešas maņas – redzi, dzirdi, tausti, ožu, garšu un intuīciju, mudinot uz pasauli šādi paskatīties arī pieaugušos. Juši kopā ar bērniem gatavi uzzināt, kur Ziemassvētkus svin un no kurienes tie radušies, pēc tam pētīt, kas rada īpašo svētku sajūtu un visbeidzot – domāt, ko ar to visu iesākt. Ceļā uz to visu bērniem ir iespēja piedalīties eksperimentos un izmēģināt kaut ko darināt pašam.
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
prese@izm.gov.lv
67047834 | 15.03.2012 | | Septiņi projekti saņem ES Mūžizglītības programmas projektu kvalitātes balvu „Spārni 2011” | Septiņi projekti piektdien, 9.decembrī, svinīgā ceremonijā saņēma Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas kvalitātes balvu „Spārni 2011”. Veiksmīgākos projektus īstenoja izglītības iestādes, pašvaldības, biedrības un uzņēmumi.
Kvalitātes balvas laureāti:
- nominācijā „2008.gada Comenius partnerība” – Ventspils Centra pamatskola par projektu „Putni manā pilsētā”,
- nominācijā „2009.gada Grundtvig darbnīca” – SIA „Eko Media” par projektu „Rudens leģendas”,
- nominācijā „2008. un 2009.gada Leonardo da Vinci inovāciju pārnese” – SIA „Lauku ceļotājs” par projektu „Transfer of Quality Ensurance Tools for European Rural Tourism Sector”,
- nominācijā „2007.-2009.gada Erasmus intensīvā programma” – Vidzemes Augstskola par projektu „Environment Awareness Communication Interpretation”,
- nominācijā „2007.gada Leonardo da Vinci mobilitāte” – Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka par projektu „Informācijpratības pilnveidošana”,
- nominācijā „2008.gada Leonardo da Vinci mobilitāte” – slēpošanas un atpūtas parks „Ozolkalns” par projektu „Tehniskajiem speciālistiem nepieciešamo profesionālo prasmju apgūšana”,
- nominācijā „2009.gada Leonardo da Vinci mobilitāte” – Rīgas Stila un modes profesionālā vidusskola par projektu „Profesionālo zināšanu un prasmju par stilu un modi paaugstināšana”.
Konkursā trīs projekti saņēma veicināšanas balvas – nominācijā „2008.gada Comenius partnerība” Talsu 2.vidusskola par projektu „Valodu Spēle”, nominācijā „2008.gada Grundtvig partnerība” biedrība „Manai mazpilsētai Aknīstei” par projektu „Veiksmīga senioru iesaistīšana izglītības aktivitātes”, bet nominācijā „2008.gada Leonardo da Vinci partnerība” Bauskas novada dome par projektu „Water for Life – Education for Water”.
Konkursu „Spārni” reizi divos trijos gados Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) rīko kopš 2004. gada. Līdzīgi projektu kvalitātes konkursi notiek gandrīz visās Mūžizglītības programmas dalībvalstīs.
Papildu informācija: Linda Lietaviete, VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.: 67359076, 29480589 e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv | 12.03.2012 | | Naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā piešķir 222 500 latu | Šodien, 2011.gada 6.decembrī, Latvijas Nacionālā sporta padome ir pieņēmusi lēmumu par naudas balvām un to apmēru, kopumā par izciliem sasniegumiem sportā 2010.gada nogalē un 2011.gadā atvēlot 222 500 latu 136 sportistu, treneru un sporta veidu federāciju apbalvošanai.
Padome ir noteikusi diferencētu pieeju naudas balvu apmēra noteikšanai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā naudas balvu apmēra. Maksimālo naudas balvu saņems Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportists Māris Štrombergs – 10 000 latu par pasaules BMX čempionātā izcīnīto 2.vietu, Latvijas Bobsleja federācijas sportists Martins Dukurs – 20 000 latu par pasaules čempionātā izcīnīto 1.vietu skeletonā, Latvijas Vieglatlētikas savienības sportistei Inetai Radēvičai par pasaules čempionātā izcīnīto 3.vietu tāllēkšanā 5000 latu naudas balva un Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistiem Andrim Šicam un Jurim Šicam par pasaules čempionātā izcīnīto 3.vietu kamaniņu sportā - 3750 latu balva katram.
Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) bija iesniegti 59 sporta federāciju pieteikumi par naudas balvu saņemšanu par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvas paredzēts izmaksāt no IZM budžeta līdzekļiem.
Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmums tiks iesniegts Ministru kabinetā. Naudas balvas IZM plāno izmaksāt līdz šā gada beigām.
Inita Blačforda,
izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos
Mob ālr. 29144193
E-pasts:inita.blacforda@izm.gov.lv
| 07.03.2012 | | Pēc ministra Roberta Ķīļa iniciatīvas ceturtdien uz IZM aicināti eksperti, lai spriestu par konkrētu rīcības plānu sabiedrības saliedēšanai | Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārliecība, ka viņu kultūra un valoda tiek cienīta. Tikai tādā veidā mēs varam panākt savstarpēju sapratni un uzticību. Eiropas mērogā unikālais fakts, ka mums ir valsts finansētas mazākumtautību skolas, ir būtisks solis pareizā virzienā. Taču mums ir steidzami jādomā par papildu soļiem, jo sabiedrības saliedētības jautājums patlaban draud kļūt par nacionālās drošības jautājumu.
Pašlaik mēs esam liecinieki situācijai, kad valodas un etniskais jautājums tiek klaji politizēts. Gada sākumā veikts plašs un objektīvs pētījums patiesībā uzrāda, ka dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju attieksme pret latviešu valodu ir būtiski uzlabojusies. Šobrīd atsevišķi politiķi un radikāli noskaņotas personas ir gatavi visu šo pozitīvo veikumu sabojāt.
Mums vajadzētu atzīt, ka šis referendums ir galvenokārt tādēļ, ka apvienība „Saskaņas centrs” un tās vēlētāji ir neapmierināti ar neiekļūšanu valdībā. Tas nav divu etnisku grupu konflikts, un mums jādara viss iespējamais, lai tas par tādu neizvērstos.
Lai risinātu šos jautājumus un izveidotu konkrētu rīcības plānu, kā ar izglītības palīdzību veicināt sabiedrības saliedētību, ceturtdien, 8. decembrī, Izglītības un zinātnes ministrijā uz tikšanos esmu aicinājis Latvijas integrācijas ekspertus.
| 06.03.2012 | | Aktualizēts Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvs | Šodien, 2011.gada 6.decembrī, valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu”, par padomes priekšsēdētāju apstiprinot izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.
Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļi ir biedrības „Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents A.Bērziņš, tieslietu ministrs G.Bērziņš, veselības ministre I.Circene, biedrības „Latvijas Paralimpiskā komiteja” prezidente D.Dadzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs M.Gruškevics, biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība” priekšsēdis A.Jaunsleinis, biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents A.Kalniņš, iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, aizsardzības ministrs A.Pabriks, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs, biedrības „Latvijas Augstskolu sporta savienība” prezidents U.Švinks, finanšu ministrs A.Vilks, labklājības ministre I.Viņķele, biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents A.Vrubļevskis, biedrības „Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome” valdes priekšsēdētāja D.Zaļupe, biedrības „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents D.Znatnajs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors J.Žīdens.
Latvijas Nacionālās sporta padomes personālsastāvu nepieciešams aktualizēt saistībā ar Saeimas 2011.gada 25.oktobra paziņojumu „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.
Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa, prese@izm.gov.lv67047834 | 06.03.2012 | | Roberts Ķīlis: Par atvieglotu un sabalansētu mācību gadu | Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā prezentējām Valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, kas ierakstītas valdības deklarācijā.
Lai arī kopējā valdības rīcības plāna prezentācija sastāv no vairāk nekā 15 izvērstām sadaļām, visplašāko atbalsi un skaļākās domapmaiņas sabiedrībā radīja piedāvājums pagarināt mācību gadu skolās. Precizējuma labad jāpiebilst, ka šis jautājums ir daļa no plašākas tēmas par mācību darba noslodzi.
Jau iepriekš esmu uzsvēris, ka neviena no būtiskām reformām izglītībā netiks īstenota, iekams par to nebūs notikusi plaša diskusija ar iesaistīto pušu pārstāvjiem un ņemti vērā visi racionālie argumenti. Vārds „racionālie” ir mazliet jāpasvītro, jo svarīgi pamanīt, ka dažkārt mūsu izvēles nosaka arī pieradums un emocionāli priekšstati, taču tie itin bieži izrādās kavēkļi tādu risinājumu ieviešanai, kas patiesībā būtiski atvieglotu un sakārtotu mūsu dzīvi.
Analizējot situāciju ar esošo slodzes izkārtojumu mācību gada laikā, esmu sastapies ar virkni iebildumu no bērnu un vecāku puses un aicinājumiem situāciju risināt. Šobrīd atsevišķos izglītības posmos pusaudžu vecuma skolēnu slodzes izkārtojums paredz, ka jaunajiem cilvēkiem jāmācās 36 stundas nedēļā, turklāt mājās jāpilda mājas darbi. Atgādināšu, ka 40 stundu darba nedēļa ir pieaugušu cilvēku norma, bet tas ir par daudz augošiem organismiem. Mācību gada pagarināšana ļautu samazināt stundu skaitu dienā.
Daudzās mācību stundas un blīvais mācību saturs, īpaši tumšajos rudens un ziemas mēnešos, neveicina kvalitatīvu un dziļu mācību vielas apguvi. Pagarinot mācību gadu, rastos iespēja veltīt vairāk laika mācību vielas apguvei – mācīties lēnāk un pamatīgāk. Savukārt, pienākot siltajiem mēnešiem, mācības varētu organizēt, izmantojot interaktīvas mācību metodes – stundas svaigā gaisā, ekskursijas, projektu darbus,
Vecāki savukārt iebilst pret to, ka, pārnākot mājās, bērniem ir jāpilda mājas darbi. Tas vai nu atņem kopā pavadīto laiku, vai arī prasa vecāku līdzdalību un palīdzību mājas darbu risināšanā. Pagarinot mācību gadu, mūsu bērnu mājas darbu apjoms samazinātos, un tos varētu izpildīt, vēl skolā esot. Vakari kļūtu brīvi atpūtai un ģimenes kopā būšanai.
Gan darba devēji, kas pārstāv vecākus, gan paši vecāki bieži vien nav mierā ar vasaras brīvlaika garumu. Trīs brīvie mēneši, kuros bērniem nav skolas, rada papildus tēriņus vai grūtības darbā tiem vecākiem, kuriem nav vecvecāku vai tuvu radinieku, kas pieskatītu bērnus. Nākas vai nu algot auklīti, vai arī maksāt par dārgām nometnēm. Ne visiem tas ir pa kabatai. Īsāks vasaras brīvlaiks ļautu vecākiem ietaupīt un samazinātu risku, ka bērni paliek nepieskatīti.
Ilgais brīvlaiks rada grūtības arī pašiem bērniem. Gan skolotāju apkopota pieredze, gan arī objektīvi pētījumi uzrāda, ka pēc triju mēnešu pārtraukuma iemācītais var būt aizmirsies, un darbs jādara dubultā – proti, reiz apgūtā mācību viela jāatkārto.
Pārbaudes darbu grafiks mācību gada noslēgumā mēdz būt pavisam blīvs. Pagarināts mācību gads varētu to padarīt mazāk saspringtu un, iespējams, sagādātu labākus rezultātus.
Šie ir daži no argumentiem, par kuriem aicinu jūs padomāt. Plānoto reformu mērķis ir vienkāršs un skaidrs – tās iecerētas, lai atvieglotu, padarītu veiksmīgāku un efektīvāku veidu, kādā mūsu bērni un arī mēs mācamies. Neviena no tām nav pašmērķis.
Protams, mācību gada pagarinājums ir tikai viens no veidiem, kā varētu risināt mūsu bērnu pārslogotību un celt mācību kvalitāti. Taču, iespējams, tas ir gana iedarbīgs.
Jāņem vērā, ka arī citas valstis pēdējā laikā aktīvi pievēršas mācību gada garuma jautājumiem. Piemēram, 2010.gadā šo jautājumu saistībā ar ASV atpalikšanu starptautiskajos rādījumos ierosināja ASV prezidents Baraks Obama.
| 05.03.2012 | | Pēc diskusijas ar studentiem Roberts Ķīlis pauž apņēmību sākt aktīvu reformu izskaidrošanu | Pēc LU Sociālo zinātņu fakultātē notikušās diskusijas ar studentu pašpārvalžu pārstāvjiem izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pauž apņēmību uzsākt aktīvu, vienkāršu un saprotamu piedāvāto reformu izskaidrošanu.
Diskusija par augstākās izglītības reformu, pateicoties, iespējams, neveiksmīgiem formulējumiem, ievirzījusies maldīgā gultnē. „Aizvien tiek atražots uzskats, ka Latvijā ir bijusi vai varētu būt bezmaksas augstākā izglītība. Jebkurā situācijā augstākai izglītībai ir nepieciešams finansējums, un tā nevar būt bezmaksas. Tās finansējumu var nodrošināt nodokļu maksātāju nauda un privāti līdzekļi, tostarp no bankām aizņemta nauda”, uzsver Robertss Ķīlis.
Šobrīd Latvijā ir maksas augstākā izglītība, kurā aptuveni 65% studējošo maksā paši (tostarp – aizņemoties no bankām) un aptuveni 35% studē par visu nodokļu maksātāju naudu tā dēvētajās budžeta vietās.
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā apspriešanai un ieviešanai principiāli jaunu sistēmu, kurā pilnīgi visiem studējošajiem ir iespēja studēt par nodokļu maksātāju naudu, jo valsts ikvienam studēt gribētājam īpaša galvojuma veidā segs studiju maksu. Taču šīs summas atmaksu nodokļa veidā veiks nevis visi nodokļu maksātāji, kā tas ir šobrīd, bet gan tikai tie, kuri ir ieguvuši šo valsts apmaksāto augstāko izglītību. Šādā veidā tiks ieviests sava veida progresīvais ienākumu nodoklis, jo statistika uzrāda, ka augstāko izglītību ieguvušie darba tirgū nopelna par aptuveni 40% vairāk nekā citi.
Šo un citu iecerēto reformu publiskai apspriešanai, komentāriem, ierosinājumiem un kritikai tiek pārveidota interneta platforma scenariji.lv. Interneta vietnē, kura jaunajā veidolā tiks prezentēta šī gada decembrī, paredzēts publicēt argumentus, viedokļus un intervijas par nepieciešamajām reformām visā izglītības sistēmā. Iecerētas arī regulāras publiskas ministra diskusijas ar izglītības darbiniekiem, sociālajiem partneriem un ekspertiem, kas tiks publiskotas video formātā. Ik nedēļu tiks atspoguļots ministra video blogs par plānoto darba kārtību, kā arī citi jaunumi saistībā ar ministra aktivitātēm.
| 25.02.2012 | | Latvijas skolās nepietiekami izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas dabaszinātņu un matemātikas apguvē |
Latvijā piecpadsmitgadīgo skolēnu vidū 23% ir zemi sasniegumi matemātikā un 15% - dabaszinātnēs, turklāt šo mācību priekšmetu apguvē pietrūkst mūsdienīgu tehnoloģiju izmantojuma, secināts Eurydice pētījumos par matemātikas un dabaszinātņu izglītību Eiropā.
Pētījums „Dabaszinātņu izglītība Eiropā: valstu rīcībpolitika, prakse un pētījumi” (”Science Education in Europe: National Policies, Practices and Research”) atklāj, ka tikai piecas valstis - Bulgārija, Vācija, Spānija, Francija un Polija - ir sākušas īstenot programmas, lai pilnībā novērstu zemus mācību sasniegumus. Astoņas valstis (Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Austrija, Lielbritānija un Norvēģija) ir izstrādājušas nacionālo stratēģiju dabaszinātņu izglītības veicināšanai, bet vairums pārējo valstu īsteno atsevišķas programmas un projektus, piemēram, skolu partnerības un zinātnes centrus.
Vairums Eiropas valstu arī veicina inovatīvas pieejas dabaszinātņu mācīšanā jau sākumskolā, piemēram, mācību vielas apguvi praktiskās izpētes ceļā. Daudzās valstīs pastāv arī ieteikumi iesaistīt skolēnus diskusijās par vides jautājumiem un demonstrēt dabaszinātņu praktisko pielietojumu ikdienas dzīvē.
Neskatoties uz iepriekš minēto, nevienā Eiropas valstī nepastāv nacionāla atbalsta politika skolēniem ar zemiem sasniegumiem dabaszinātņu priekšmetos (skat.1.attēlu pielikumā). Tā vietā tiek nodrošināts atbalsts skolēniem ar mācīšanās grūtībām neatkarīgi no mācību priekšmeta, izmantojot diferencētu pieeju, individuālas nodarbības, klasesbiedru atbalstītu mācīšanos, kā arī skolēnu grupēšanu pēc spējām.
„Ja Latvija vēlas sasniegt līdz 2020. gadam noteiktos Eiropas mērķrādītājus piecpadsmitgadniekiem, būtu nepieciešams jau tagad valsts izglītības stratēģiskajos dokumentos iekļaut īpašas norādes un termiņus un attiecīgi pilnveidot skolu pamatizglītības programmu saturu un skolotāju prasmes,” uzskata Aija Lejas-Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Eurydice programmas vadītāja.
Savukārt Eurydice pētījums „Matemātikas izglītība Eiropā: kopīgie izaicinājumi un valstu rīcībpolitika” (”Mathematics Education in Europe; Common Challenges and National Policies”) atklāj, ka tikai piecās Eiropas valstīs - Anglijā, Itālijā, Nīderlandē, Īrijā un Norvēģijā - ir definēti nacionālie mērķi sekmības līmeņa paaugstināšanai matemātikā, lai gan lielāka daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ir izstrādājušas vispārējas vadlīnijas grūtību novēršanai skolēniem.
Daudzi faktori ietekmē matemātikas mācīšanas un mācīšanās veidu. Starptautiskās aptaujas saista skolēnu sasniegumus ar ģimenes vidi, mācīšanas kvalitāti un izglītības sistēmas struktūru un organizāciju (skat.2.attēlu pielikumā).
Vairumā Eiropas valstu pastāv uz sasniedzamajiem rezultātiem bāzēta pieeja, lielāku nozīmi piešķirot skolēnu praktiskajām prasmēm. Matemātikas satura apjoms izglītības satura vadlīnijās ir samazinājies, taču lielāks kļuvis uzsvars uz problēmrisināšanu un matemātikas praktisko pielietojumu. Šāda pieeja labāk atbilst skolēnu vajadzībām un skaidri parāda, kā matemātika var tikt pielietota reālajā dzīvē.
Kā atzīst Dace Namsone, Valsts izglītības satura centra ESF projekta „Dabaszinātnes un matemātika” vadītāja, „dabaszinātņu un matemātikas skolotājiem Latvijā pietrūkst pastāvīgās profesionālās pilnveides, jo pašlaik viņi likumdošanā noteiktajā kārtībā iziet atsevišķus kursus. Par maz tiek mācītas arī citas mūsdienās par nepieciešamām atzītas prasmes, piemēram, diferencēta pieeja dažāda dzimuma skolēniem atkarībā no viņu sasniegumiem šajos priekšmetos. Taču kā pozitīvs fakts minama sagaidāmā Latvijas dabaszinātņu un matemātikas centra atklāšana šā gada 14.decembrī, kas noteikti veicinās skolēnu interesi un motivāciju apgūt šos priekšmetus”.
Bažas par sekmības līmeņiem lika izglītības ministriem 2009. gadā vienoties par kopīgu ES mērķrādītāju, kas nosaka, ka līdz dekādes beigām (līdz 2020. gadam) piecpadsmitgadīgo skolēnu ar nepietiekošiem sasniegumiem matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā proporcijai jābūt zemākai par 15%.
Abos Eurydice pētījumos iekļauti starptautisko izglītības programmu (PISA, TIMSS) dati. Pilni pētījumu teksti angļu valodā pieejami VIAA mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā „Eurydice”.
Pētījumus veidojis Eurydice tīkls, ko Latvijā pārstāv VIAA. Eurydice apkopo informāciju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitātēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēmjautājumiem.
Papildu informācija:
Linda Lietaviete,
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67359076, 29480589
e-pasts: linda.lietaviete@viaa.gov.lv | 25.02.2012 | | Zināmi titula „Gada sporta skolotājs” nominanti |
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajā konkursā „Gada sporta skolotājs” galvenajam titulam ir nominēti Ventspils 2.pamatskolas skolotāja Anželika Šilberga, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotāja Andra Fridrihsone un Limbažu novada ģimnāzijas skolotājs Agris Ķirsis. Konkursa uzvarētājs, titula „Gada sporta skolotājs” ieguvējs, tiks paziņots un piemiņas balvu saņems „Latvijas gada balva sportā 2011” apbalvošanas pasākumā 22.decembrī, „Splendid Palace”, pasākums tiks translēts LTV1 tiešraidē.
Par galveno titulu un balvu Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā sacentās seši pedagogi – Dace Purvaine (Rīgas 69.vidusskola), Agris Ķirsis (Limbažu novada ģimnāzija), Anželika Šilberga (Ventspils 2.pamatskola), Andra Fridrihsone (Siguldas pilsētas vidusskola), Aleksandrs Kļitončiks (Rīgas 33.vidusskola) un Anatolijs Isajevs (Riebiņu vidusskola).
Konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja, IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne uzsver, ka ieguvēji ir visi otrās kārtas dalībnieki, jo dalība šādos konkursos ir lieliska iespēja gūt vērtīgu pieredzi. Viņa aicina skolas turpmāk būt aktīvākām, piesakot savus sporta skolotājus konkursam, jo šis ir lielisks veids, kā popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas jaunās paaudzes izglītošanas procesā un godināt profesionālākos sporta skolotājus valstī.
Katrs konkursa otrās kārtas dalībnieks saņēma konkursa atbalstītāju SIA „L´Oreal Baltic” balvas, IZM dāvātos metodiskos materiālus un biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja” dāvātos 2012.gada olimpiskos kalendārus. Trīs dalībnieki, kas nominēti titulam „Gada sporta skolotājs”, saņēma dāvanu kartes sporta inventāra iegādei 300 latu apmērā.
Par sniegto atbalstu konkursa organizēšanā IZM pateicas SIA „L´Oreal Baltic”, biedrībai „Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības „Latvijas Galda hokeja federācija” prezidentam Romanam Blūmentālam. Paldies Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas administrācijai un sporta skolotājai Ivetai Daudei par viesmīlīgu uzņemšanu un labvēlīgas vides nodrošināšanu konkursa otrās kārtas norisei!
Titula „Gada sporta skolotājs” iepriekšējo gadu ieguvēji:
2005.gads – Astra Kurme, Rīgas 5.speciālā internātpamatskola; 2006.gads – Austris Āboliņš, Drabešu internātpamatskola; 2007.gads – Tija Tripāne, Rīgas 41.vidusskola; 2008.gads – Nadežda Povasare, Salaspils sākumskola; 2009.gads – Maija Priedīte, Valmieras Valsts ģimnāzija; 2010.gads – Māris Priedītis, Valmieras Valsts ģimnāzija.
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
prese@izm.gov.lv,
67047834
| 24.02.2012 | | Par augstskolas EIHSEBA rektora vietas izpildītāju iecelta Evija Liepa | Šodien, 2011.gada 22.novembrī, Ministru kabinets (MK) iecēla matemātikas zinātņu doktori Eviju Liepu par augstskolas EIHSEBA rektora vietas izpildītāju.
Evija Liepa par augstskolas rektora vietas izpildītāju iecelta saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto, kas paredz, ka, dibinot augstskolu, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai. Augstskolas EIHSEBA Valde 2011.gada 27.oktobrī pieņēma lēmumu par augstskolas rektora vietas izpildītāju izvirzīt matemātikas zinātņu doktori Eviju Liepu.
| 22.02.2012 | | Zināmi konkursa „Gada sporta skolotājs” otrās kārtas dalībnieki | Kļuvuši zināmi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētā konkursa „Gada sporta skolotājs” otrās kārtas dalībnieki. Par galveno titulu un piemiņas balvu turpinās sacensties seši pedagogi – Dace Purvaine (Rīgas 69.vidusskola), Agris Ķirsis (Limbažu novada ģimnāzija), Anželika Šilberga (Ventspils 2.pamatskola), Andra Fridrihsone (Siguldas pilsētas vidusskola), Aleksandrs Klitončiks (Rīgas 33.vidusskola) un Anatolijs Isajevs (Riebiņu vidusskola).
Pirmajā kārtā vērtēšanas komisija izvērtēja iesūtītos pieteikumus un pretendenta profesionālās darbības dzīves gājumu. Rezultātā noteikti seši labākie sporta pedagogi, kuri sacentīsies otrajā kārtā 21.novembrī, kad tiks vērtēta konkrētu uzdevumu izpilde, vadot sporta stundu Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.
Otrās kārtas trīs dalībnieki, kuri būs ieguvuši lielāko punktu skaitu, tiks nominēti titulam „Gada sporta skolotājs”. Konkursa uzvarētājs, titula „Gada sporta skolotājs” ieguvējs, tiks paziņots „Latvijas Gada balva sportā 2011” apbalvošanas pasākumā 22.decembrī, kinoteātrī „Splendid Palace”. Uzvarētājs saņems titulu ”Gada sporta skolotājs” un piemiņas balvu, ko pasniegs izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Katrs konkursa otrās kārtas dalībnieks saņems konkursa atbalstītāju - sabiedrības ar ierobežotu atbildību "L'Oreal Baltic" balvas, biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja” suvenīrus un IZM dāvātos metodiskos līdzekļus.
Par konkursa otrās kārtas dalībnieku atslodzi konkursa dienā rūpēsies biedrības „Latvijas Galda hokeja federācija” pārstāvji.
Dalībnieki, kas tiks nominēti titulam „Gada sporta skolotājs”, katrs saņems dāvanu kartes 300 latu apmērā sporta inventāra iegādei savai izglītības iestādei.
Konkursu „Gada sporta skolotājs” ceremonijas „Latvijas Gada balva sportā” ietvaros IZM rīko jau septīto gadu. Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas jaunās paaudzes izglītošanas procesā un noteikt profesionālāko sporta skolotāju valstī.
| 17.02.2012 |
|
| Manage Subscriptions | /_layouts/images/ReportServer/Manage_Subscription.gif | /_layouts/ReportServer/ManageSubscriptions.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x80 | 0x0 | FileType | rdl | 350 | | Manage Data Sources | | /_layouts/ReportServer/DataSourceList.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x20 | FileType | rdl | 351 | | Manage Parameters | | /_layouts/ReportServer/ParameterList.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | rdl | 352 | | Manage Processing Options | | /_layouts/ReportServer/ReportExecution.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | rdl | 353 | | View Report History | | /_layouts/ReportServer/ReportHistory.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x40 | FileType | rdl | 354 | | View Dependent Items | | /_layouts/ReportServer/DependentItems.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | rsds | 350 | | Edit Data Source Definition | | /_layouts/ReportServer/SharedDataSource.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | rsds | 351 | | View Dependent Items | | /_layouts/ReportServer/DependentItems.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | smdl | 350 | | Manage Clickthrough Reports | | /_layouts/ReportServer/ModelClickThrough.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | smdl | 352 | | Manage Model Item Security | | /_layouts/ReportServer/ModelItemSecurity.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x2000000 | FileType | smdl | 353 | | Regenerate Model | | /_layouts/ReportServer/GenerateModel.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | smdl | 354 | | Manage Data Sources | | /_layouts/ReportServer/DataSourceList.aspx?list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x20 | FileType | smdl | 351 | | Load in Report Builder | | /_layouts/ReportServer/RSAction.aspx?RSAction=ReportBuilderModelContext&list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x2 | FileType | smdl | 250 | | Edit in Report Builder | /_layouts/images/ReportServer/EditReport.gif | /_layouts/ReportServer/RSAction.aspx?RSAction=ReportBuilderReportContext&list={ListId}&ID={ItemId} | 0x0 | 0x4 | FileType | rdl | 250 | | Rediģēt pārlūkprogrammā | /_layouts/images/icxddoc.gif | /_layouts/formserver.aspx?XsnLocation={ItemUrl}&OpenIn=Browser | 0x0 | 0x1 | FileType | xsn | 255 | | Rediģēt pārlūkprogrammā | /_layouts/images/icxddoc.gif | /_layouts/formserver.aspx?XmlLocation={ItemUrl}&OpenIn=Browser | 0x0 | 0x1 | ProgId | InfoPath.Document | 255 | | Rediģēt pārlūkprogrammā | /_layouts/images/icxddoc.gif | /_layouts/formserver.aspx?XmlLocation={ItemUrl}&OpenIn=Browser | 0x0 | 0x1 | ProgId | InfoPath.Document.2 | 255 | | Rediģēt pārlūkprogrammā | /_layouts/images/icxddoc.gif | /_layouts/formserver.aspx?XmlLocation={ItemUrl}&OpenIn=Browser | 0x0 | 0x1 | ProgId | InfoPath.Document.3 | 255 | | Rediģēt pārlūkprogrammā | /_layouts/images/icxddoc.gif | /_layouts/formserver.aspx?XmlLocation={ItemUrl}&OpenIn=Browser | 0x0 | 0x1 | ProgId | InfoPath.Document.4 | 255 | | Atvērt Web pārlūkprogrammā | /_layouts/images/ichtmxls.gif | /_layouts/xlviewer.aspx?listguid={ListId}&itemid={ItemId}&DefaultItemOpen=1 | 0x0 | 0x1 | FileType | xlsx | 255 | | Atvērt Web pārlūkprogrammā | /_layouts/images/ichtmxls.gif | /_layouts/xlviewer.aspx?listguid={ListId}&itemid={ItemId}&DefaultItemOpen=1 | 0x0 | 0x1 | FileType | xlsb | 255 | | Skatīt momentuzņēmumu programmā Excel | /_layouts/images/ewr134.gif | /_layouts/xlviewer.aspx?listguid={ListId}&itemid={ItemId}&Snapshot=1 | 0x0 | 0x1 | FileType | xlsx | 256 | | Skatīt momentuzņēmumu programmā Excel | /_layouts/images/ewr134.gif | /_layouts/xlviewer.aspx?listguid={ListId}&itemid={ItemId}&Snapshot=1 | 0x0 | 0x1 | FileType | xlsb | 256 |
|
|
|
|