Šodienas pasaule ir strauji mainīga – globalizācija (ekonomikas, darba tirgus, kultūras vides), sociālās pārmaiņas (sabiedrības novecošanās, dzimstības mazināšanās, migrācija), tehnoloģiju attīstība, darba tirgus prasību pārmaiņas (zināšanu ekonomika) rada būtiskus izaicinājumus valstīm visā pasaulē. Valsts sociāli ekonomiskā attīstība lielā mērā ir atkarīga no tās cilvēkkapitāla – sabiedrības un valsts ilgtspējīgas attīstības iespējas nākotnē ir tiešā veidā atkarīgas no izglītības kvalitātes un konkurētspējas šodien.

Daudzas pasaules valstis (to skaitā tādas lielvalstis kā ASV, Lielbritānija, Vācija) atzīst, ka to pašreizējā izglītības sistēma neatbilst nākotnes darba tirgus un valsts starptautiskās konkurētspējas prasībām, un meklē risinājumus izglītības sistēmas kvalitātes un ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošanai. Diskusiju pamatā Eiropas Savienībā un ASV ir bažas, ka esošās izglītības sistēmas nenodrošina darbam un dzīvei informācijas un zināšanu ekonomikā nepieciešamo prasmju apguvi. Tonijs Vāgners (Tony Wagner), izglītības eksperts no Hārvardas Universitātes, kurš jau daudzus gadus ASV aktualizē diskusijas par izmaiņu nepieciešamību izglītības sistēmā, kā būtiskākās jauniešu sekmīgai integrācijai zināšanu ekonomikas darba tirgū definē prasmes: kritiskā domāšana, problēmu risināšana, komunikācija un sadarbība. Kā redzams, „klasiskās” pamatzināšanas (piem., dzimtā valoda, matemātika, dabas zinātnes), kuru apguvi skola nodrošinājusi daudzus gadu desmitus līdz šim, ir būtiski paplašinājušās un papildinātas ar dažāda veida sociālajām un komunikācijas prasmēm.

Saprotams, ka arī pedagoga loma mācību procesā līdz ar to būtiski mainās un mainīsies. Skola ir vieta, kur bērni un jaunieši apgūst ne tikai noteiktas zināšanas, bet arī dažādas sociālās un komunikatīvās prasmes (sadarbība, radoša domāšana, projektu vadība, tolerance, vairākas svešvalodas u.c.). Tas maina prasības pedagogu pašu zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Pedagogu profesionāls darbs ir svarīgs nosacījums valsts izglītības politikas sekmīgā īstenošanā un izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Prasmīgs un mūsdienu pārmaiņu procesu izprotošs pedagogs ir gan konkurētspējīgs darba tirgū, gan arī prot veidot tādu izglītošanās procesu veicinošu vidi, kurā skolēni būtu sagatavoti mainīgam darba tirgum un motivēti mūžizglītībai. Radoši un aktīvi pedagogi nodrošina konkurētspējīgu izglītību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pārmaiņu apstākļos sniedzot atbalstu pedagogiem, 2009. gada rudenī uzsāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”, kura mērķis ir veicināt pedagogu konkurētspēju, nodrošinot dažādus atbalsta pasākumus. Projekta norise liecina, ka globālās un reģionālās ekonomiskās pārmaiņas neapstādina izglītības procesus, bet gan rosina jaunos apstākļos domāt radoši un rast pārmaiņu situācijai noderīgus risinājumus. Projekta īstenošanas gada laikā  20754 pedagogiem un skolas atbalsta speciālistiem nodrošināta nepieciešamā pārkvalifikācija sektorālās mobilitātes veicināšanai, prasmju un zināšanu pilnveide, kā arī aktīva līdzdalība pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesā.

Izglītības sistēmas izmaiņas ir nopietns ilgtermiņa izaicinājums – starp darbības plāna izstrādi un reālām izmaiņām skolēnu mācību procesā paiet ilgs laiks. Tāpēc ir būtiski aktualizēt diskusijas tiešajās (pedagogi, skolu administrācija, skolēni, vecāki) un netiešajās (sabiedrība kopumā, darba devēji, politiķi, zinātnieki) mērķa grupās par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas izglītības sistēmā valsts ilgtspējīgas attīstības un starptautiskas konkurētspējas nodrošināšanai. 2010.gada 15.decembrī Rīgā IZM īstenotā projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” gada darbības izvērtējuma ietvaros tiek rīkota starptautiska izglītības konference „Konkurētspējīga izglītība: radošums, aktivitāte, līdzdalība”. Konferences mērķis ir rosināt diskusiju un aktīvu viedokļu apmaiņu gan pedagogu vidū, gan sabiedrībā kopumā par izmaiņu nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā, aktualizējot vairākus tematus – tuvākā un vidējā termiņa izaicinājumi Latvijas izglītības sistēmai, nākotnes skola un mācību process, pedagogu darba kvalitātes novērtēšana, pedagogu kvalifikācijas pilnveide un darba kvalitātes uzlabošana, kā arī pedagogiem nepieciešamais atbalsts.

Konference noritēs trīs paralēlās darba sesijās: 1) ārvalstu lektoru uzstāšanās un diskusijas; 2) „labās prakses piemēru” aktivitātes – konferences dalībnieki kā „skolēni” piedalīsies dažādu tēmu paraugstundās, iegūstot jaunu pieredzi un apgūstot jaunas prasmes; 3) „idejuTalka” – aktīvas domāšanas un līdzdalības formāts, aicinot cilvēkus sadarboties un pašorganizēties, lai, papildinot viens otra idejas, kā arī atrodot domubiedrus savu ideju īstenošanai, radītu iniciatīvas izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Lai nodrošinātu Latvijas izglītības sistēmas ilgtermiņa konkurētspēju un definētu iespējamos risinājumus izglītības jomas sociālajiem, demogrāfiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem, konferences rezultātā plānots identificēt būtiskākos tuvākā un vidējā termiņa izglītības politikas attīstībai nepieciešamos lēmumus.